• Vai temperaments var ietekmēt veselību?

    Mentālā veselība
    Santa.lv
    Santa.lv
    7. janvāris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Cilvēki ir ļoti dažādi – katram no mums ir savas raksturīgās personības iezīmes, mēs katrs uz lietām reaģējam citādāk un katrs citādāk pielāgojamies apkārtējai videi. Būtiska mūsu dzīves daļa ir tieši temperamenta vadīta.

    Temperaments ir mūsu nervu sistēmas darbības veids, kas saistīts ar iedzimtību. Tās ir cilvēka individuālās atšķirības, uz kuru pamata vēlāk veidojas rakstura iezīmes. Temperamenta iezīmes visspilgtāk redzamas zīdaiņiem un bērniem agrā vecumā, laikā, kad vēl nav izveidojušās personības iezīmes un kamēr nav bijusi tik liela vides ietekme. Dzīves laikā šīs iezīmes uzslāņojas un vairāk tik izteikti nav redzamas, stāsta izglītības un skolu psiholoģe Ilze Damberga.

    9 temperamenta iezīmes

    Temperamentam raksturīgas deviņas dažādas iezīmes, kuru izteiktības pakāpe katram var atšķirties.

    1. Aktivitātes līmenis
      Tas norāda, cik cilvēks ir mierīgs vai aktīvs, skatoties pēc nervu sistēmas būtības. Ir cilvēki, kuri pēc savas dabas ir rāmāki, mierīgāki, bet ir cilvēki, kas ir nemitīgā kustībā, vienmēr darbīgi un aktīvi.
    2. Regularitāte
      Vairāk attiecas uz bioloģiskām funkcijām, piemēram, ir cilvēki, kuriem ļoti ātri izveidojas noteikts dienas ritms. Jau zīdaiņa vecumā var vērot, ka dažiem bērniem gulēšanas ritms, ēšana, pat vēdera izeja notiek “kā pēc pulksteņa”, savukārt citiem bērniem šāds bioloģisko funkciju ritms nav raksturīgs.
    3. Kā reaģē uz jaunām lietām?
      Ir cilvēki, kuri uz jebkuru jaunu situāciju reaģē ar lielu stresu, noraidošā manierē. To izteikti var novērot, kad, piemēram, bērnam tiek piedāvāts jauns ēdiens, taču viņš atsakās to pamēģināt, noraidot šo piedāvājumu. Pretēji šim, ir cilvēki, kuri uz jaunām lietām reaģē viegli un labprāt tās izmēģina, būdami elastīgi.
    4. Pielāgošanās.
      Šī iezīme ir cieši saistīta ar reakciju uz jaunām lietām, jo ir cilvēki, kas ļoti ātri pielāgojas izmaiņām un jaunām situācijām, savukārt citiem tas var prasīt ilgāku laiku, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā ir cilvēki, kuri ļoti ātri pielāgojas esošajai situācijai, taču ir citi, kuriem pielāgošanās jaunajai situācijai ir lēna un smaga.
    5. Sensorais jutīgums.
      Ir cilvēki, kas ir fiziski jutīgi, piemēram, asi reaģējot uz dažāda auduma drēbēm, izvēloties tikai ādu mazāk kairinošus audumus. Tie cilvēki, kuriem ir augsts sensorais jutīgums, asi reaģē arī uz skaņu, gaismu un citu cilvēku klātbūtni. Līdz ar to, ja kādu iemeslu dēļ rodas sensorais pārsātinājums, šie cilvēki ir biežāk pakļauti saslimšanām, jo nervu sistēma kļūst ļoti uzņēmīga un jutīga. Ir cilvēki, kuriem sensorais jutīgums ir mazāk izteikts. Piemēram, bērni, kas ir aktīvi fiziskās rotaļās, kurās dominē grūstīšanās, kas vecākiem var šķist kā kaušanās, jūtas labi un viņus tāds kontakts absolūti nebiedē.
    6. Reakcijas intensitāte
      Var izpausties dažādos veidos. Ir cilvēki, kas vāji vai mēreni reaģē uz lietām, taču ir cilvēki, kuriem reakcija veidojas ļoti spēcīgi – bieži apraudas, dusmojas, nespēdami kontrolēt savas emocijas.
    7. Noskaņojums.
      Ir cilvēki, kuriem vairāk dominē negatīvs noskaņojums – pirmās emocijas, kas rodas, parasti ir dusmas vai noliegums, neapmierinātība. Taču ir cilvēki, kuriem noskaņojums jau kopš dzimšanas brīža ir vairāk vērsts uz pozitīvām emocijām.
    8. Uzmanības noturība
      Saistīta ar spēju koncentrēties, fokusēties. Cilvēki, kuriem uzmanības noturība ir izteikta, spēj labi darboties, neskatoties uz to, ka apkārt ir troksnis vai traucēkļi. Savukārt cilvēkiem ar zemu uzmanības noturību jebkurš, pat neliels ārējs kairinājums var būt par traucēkli darbā.
    9. Neatlaidība.
      Šis jēdziens nozīmē to, cik ilgi cilvēks var turpināt vienu un to pašu lietu bez pārtraukuma, neraugoties uz šķēršļiem. Ir cilvēki, kuri uzsākot kādu lietu, ilgstoši to turpina, iedziļinoties tajā līdz pat sīkumiem, vai arī konsekventi iet uz savu mērķi, neskatoties uz apkārt esošajiem šķēršļiem. Citi savukārt nav tik neatlaidīgi, viņi ātri zaudē interesi un  motivāciju.

    Temperamenta tipi

    Izpētot, kuras temperamenta iezīmes visvairāk izpaužas, iespējams noteikt, kurš temperamenta tips jums piemīt.

    • Grūtā temperamenta tips

    Cilvēki, kuriem ir ļoti intensīvas reakcijas, noraidoša reakcija uz jaunām lietām un situācijām, bieži dominē negatīvs noskaņojums un ir grūti pielāgoties, tiek iedalīti grūtā temperamenta tipā. Pēc pētījumiem grūts temperaments piemīt tikai 10% cilvēku.

    Pētījumi rāda, ka tādas grūtā temperamenta tipa iezīmes kā, piemēram, vāja pielāgošanās, dominējošas negatīvas emocijas, ir saistītas ar biežākām elpceļu saslimšanām, smagāku hronisko slimības gaitu, lēnāku atveseļošanās procesu.

    • Vieglā temperamenta tips

    40% cilvēku piemīt viegls temperaments. Šiem cilvēkiem bieži ir pozitīvs noskaņojums, viņi ātri pielāgojas, bieži uzsāk jaunas lietas un atbilstoši reaģē dažādās situācijās. Šis temperamenta tips izteikti novērojams bērnībā, jo vecākiem šāda temperamenta tipa bērnus nav grūtību audzināt.

    • Lēni iesilstošais temperamenta tips

    Lēni iesilstošais tips piemīt 5–15% cilvēku. Šiem cilvēkiem raksturīgs zems aktivitātes līmenis. Viņi parasti ir introverti, kas visu vēro no malas. Kautrīgums viņiem neļauj iepazīties ar jauniem cilvēkiem, tāpēc uzsvars tiek likts uz šauru paziņu un draugu loku.

    • Nenoteiktais jeb jauktais temperamenta tips

    35–40% cilvēku tomēr iedalās nenoteiktajā jeb jauktajā tipā, jo viņiem raksturīgās iezīmes nevar iedalīt iepriekš nosauktajās.

    Kā temperaments var ietekmēt veselību?

    Psiholoģe Ilze Damberga skaidro, ka temperamenta iezīmes var būt saistītas ar mūsu veselību un labsajūtu. Ir cilvēki, kas mēģina būt vidē, kura viņu temperamenta iezīmēm absolūti nav piemērota, līdz ar to tas viņus noved pie dažādām grūtībām un pat veselības problēmām.

    Ja cilvēks labi jūtas savā vidē un tā ir saskaņota ar temperamenta tipu, tad arī veselības problēmu būs mazāk.

    Pastāvīgi izjūtot stresu, nespēju pielāgoties, izjūtot negatīvu noskaņojumu un noraidot jaunas lietas, cilvēks novājina savu psihi un organismu, kā rezultātā rodas slikta pašsajūta un citas fiziskās saslimšanas. Psiholoģe iesaka ņemt vērā savas temperamenta iezīmes. Ieteicams sākt ar dzīvesveida pielāgošanu, lai nenāktos sevi nostādīt nepatīkamās un savam temperamenta tipam nepiemērotās situācijās.

    Rūpējies par savu nervu sistēmu!

    Nervu sistēmas darbība ietekmē to, kā jūtamies gan fiziski, gan garīgi. Tādēļ, tāpat kā rūpējamies par savu ķermeni, imunitāti vai sirds veselību, ir jāatceras arī par nervu sistēmas veselību, skaidro BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

    1. B grupas vitamīni – palīdzēs stiprināt nervu sistēmu. Palīdz ražot enerģiju šūnu attīstībai un samazina risku saslimt ar demenci. 
    2. Magnija preparāti – noderēs fiziskas un garīgas pārslodzes gadījumā. Ieteicams ir magniju lietot kopā ar B grupas vitamīniem, jo tie palīdz magnijam labāk uzsūkties organismā.
    3. Omega-3 taukskābes - piedalās smadzeņu šūnu veidošanās procesos, kā arī tām piemīt antioksidanta un pretiekaisuma darbība.
    4. Vitamīns E – ļoti labs antioksidants, kas palīdz smadzeņu šūnām tikt galā ar oksidatīvo stresu.
    5. Ārstniecisko augu preparāti – labs palīgs nervu sistēmas stiprināšanai un relaksēšanai spriedzes gadījumos. Tā, piemēram, asinszāle, kas palīdz daudzu saslimšanu gadījumos, ir lietojama arī vieglas depresijas ārstēšanai. Savukārt emocionālas spriedzes gadījumā pasiflora, piparmētra un baldriāns nomierinās prātu, kā arī palīdzēs labāk iemigt.

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē