• Šobrīd

    weather img

    Rīga +22°C Skaidrs, Z vējš, 0 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Vai par slimošanu nauda būs?!

    Veselība
    Arta Lāce
    1. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Agris Liepiņš
    Vārtīšanās gultā slimības dēļ, protams, nav tā jaukākā nodarbe, taču mierīgāku to padara apziņa, ka saņemsi slimības pabalstu.

    Skaidro Anita Jakseboga, vecākā eksperte Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļā un Evita Češka, Statistikas daļas vadītāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļā.

    Slimības pabalstu piešķiršanai un izmaksai Latvijā ir izteikta sezonalitāte – aukstajos gadalaikos slimojam vairāk. Taču, omikrona uzliesmojuma dēļ, nu tiek sisti pušu visi rekordi. Pēdējos mēnešos ik dienu vidēji 6000 Latvijas iedzīvotāju pieprasīja valsts maksāto slimības naudu, daždien viņu skaits sasniedza pat 10 tūkstošus. Salīdzinājumam: pirms kovida aktīvākajā slimošanas sezonā mēneša laikā tie bija 40–50 tūkstoši, bet šogad martā – vairāk nekā 100 tūkstoši.

    Saprotams, būtiski pieaugusi arī izmaksātā summa – no 200 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 312,5 miljoniem pērn. Šī gada martā vien izmaksāti 44,5 miljoni eiro!

    Tēriņi pieauguši arī darba devējiem, tāpēc no 1. aprīļa viņu slogs tiek samazināts. Joprojām slimības lapu A apmaksā darba devējs, bet B lapu – valsts. Taču tagad B lapu atvērs par vienu dienu agrāk – desmitajā, nevis vienpadsmitajā dienā, kā bija iepriekš. Tātad darba devējam jāapmaksā par vienu dienu mazāk – deviņas, nevis desmit, bet valstij – vairāk. Faktiski darba devējs, visticamāk, ieskaitīs naudu tikai par astoņām dienām, jo likums pieļauj izvēli neapmaksāt pirmo slimošanas dienu.

    Kas paliek pa vecam? Ja esi sasirgusi ar arodslimību vai kop slimu bērnu, valsts slimības pabalstu tev maksās jau no pirmās dienas. Ja noticis nelaimes gadījums darbā, pirmās 10 dienas apmaksās darba devējs, bet no vienpadsmitās – valsts.

    Vai tagad es saņemšu mazāk?

    Nē, tavā naudas maciņā nekas nemainīsies, jo aprēķina kārtība paliek līdzšinējā.

    Ja izsniegta A lapa

    • Par otro un trešo slimošanas dienu darba devējs izmaksā vismaz 75 procentus no vidējās sociālo iemaksu algas.
    • No ceturtās līdz devītajai dienai darba devējam jāizmaksā tev ne mazāk kā 80 procenti no vidējās iemaksu algas.

    Ja izsniegta B lapa

    • Valsts maksātais pabalsts ir ne mazāks par 80 procentiem no vidējās iemaksu algas.

    Cik ilgi var saņemt slimības pabalstu?

    Vēl arvien spēkā ir iepriekšējais nosacījums: ja darbnespēja bijusi nepārtraukta, valsts maksā pabalstu ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no dienas, kad atvēri slimības lapu. Savukārt, ja darbnespēja ir pārtraukta, bet atkārtojas – ne ilgāk par 52 nedēļām trīs gadu laikā.

    Kas notiek tad, ja pēc 26 nedēļām nav izdevies tikt uz pekām? Tad ārsts tevi nosūtīs uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, un ar tās atzinumu tu vari saņemt slimības pabalstu arī ilgāk, bet – nepārsniedzot 52 nedēļas. Ja veselības traucējumi saglabājas arī pēc tam, jākārto invaliditāte, kas ļaus saņemt invaliditātes pensiju.

    Nākamā lapa

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
    Nākamais:  5 lasītāju jautājumi
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+