Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Tāds jautājums mēdz nodarbināt ne vienu vien sievieti… Liekas, kājas tik slaidas kā saldajos astoņpadsmit, bet tas vēders – izgāzies kā bumba! Ja raugāmies no anatomijas viedokļa, atbildīgie par vēdera slaidumu, par vēdera saturēšanu vietā ir vēdera taisnie muskuļi. Savs darbiņš ir arī vēdera sānu muskulatūrai, kas nofiksē vēdera taisnos muskuļus. Bet – ne tikai.
Mēs katra esam citādas ķermeņa uzbūves, ko nosaka ļoti daudzi faktori, un arī tas, kā gadiem ejot izskatīsies mūsu vēderiņš, atkarīgs no vairākiem aspektiem.
Proti, vai bijušas grūtniecības? Cik? Kāds ir vēdera muskuļu stiprums un garums? Kā anatomiski novietots iegurnis? Ja iegurnis, piemēram, dabiski vērsts uz priekšu un sēžamvieta ir nedaudz atšauta, arī taisnajiem un slīpajiem vēdera muskuļiem jāmēro garāks ceļš, lai piestiprinātos pie citām struktūrām, un tas rada lielāku slodzi uz vēdera priekšējo sienu, tāpēc tā iestiepjas.
Galvenie vainīgie
Diastāze
Taisnie vēdera muskuļi attālinās cits no cita, nav tik cieši līdzās, kā tam vajadzētu būt, un šādā veidā tiek iestiepta baltā līnija (līdzīga vistas filejas plēvei), kas satur muskuļus kopā. Rezultātā veidojas tāda kā trūce, jo iekšējos orgānus tagad balsta nevis stingri muskuļi, bet tikai šī plēve. Visbiežāk diastāze veidojas pēc grūtniecības vai pēc liela svara zuduma, bet kā tā var ietekmēt tevi – brieduma gados?! Izrādās, ka var gan.
Mūsu ķermenim piemīt apbrīnojamas pielāgošanās spējas.
Proti, nav obligāti jābūt nesen bijušai bērniņa gaidībās, lai tiktu pie diastāzes.
Grūtniecība var būt bijusi arī pirms padsmit gadiem, bet diastāze, iespējams, tad nav izpaudusies, jo ķermenis tolaik ticis aktīvi trenēts, esi regulāri vingrojusi. Ja vēlāk vēdera muskuļi par trenēšanos neko nav dzirdējuši, tie gluži vienkārši var sākt atslābt dabiskas novecošanas rezultātā, un, jā, parādās diastāze.
Fizioterapeits, sporta ārsts vai cits ārsts to noteiks, tev esot guļus stāvoklī. Sasprindzinot vēdera presīti un mazliet paliecoties uz augšu, – šajā brīdī diviem vertikālajiem muskuļiem (tie ir taisnie vēdera muskuļi), kas atrodas virs nabas, būtu jāsakļaujas.
Ja tas nenotiek un spraugā var ielikt pirkstus, atkarībā no tā, cik liela ir nosacītā bedre, speciālists diagnosticē diastāzi.
Ja diastāze ir izteikta, slaidāku vidukli ne vienmēr tu iegūsi, tikai un vienīgi vingrojot, var nākties veikt vēdera plastikas operāciju, kuras laikā vēdera taisnos muskuļus novieto dabiskajā vietā, lai tie pildītu savu funkciju. Reizēm, kad diastāze tiešām ir ļoti izteikta un vēdera priekšējā siena stipri izvelvējusies, šāda operācija nepieciešama arī veselības dēļ, jo gadiem ejot muskuļu audi mainās, tie kļūst vēl vaļīgāki, tāpēc var palielināties risks, ka diastāzes dēļ nav pasargāti ārējie orgāni.
Hormonālās izmaiņas
Saistaudus, kam ir liela nozīme orgānu un locītavu saturēšanā pareizā novietojumā un to aizsargāšanā, ietekmē un, ja tā drīkst sacīt, baro hormoni.
Estrogēns un progesterons strādā pie tā, lai saistaudi būtu elastīgi, spējīgi pielāgoties.
Taču hormonālās izmaiņas, kas pēc piecdesmit gadu vecuma skar katru sievieti, tos vājina. Rezultātā presītes muskuļi grožus palaiž vaļīgāk, tāpēc sieviete ap sešdesmit gadu vecumu pēkšņi pamana, ka jostasvietā kļuvusi dūšīgāka.
Vāja muskulatūra
Muguras muskuļi, sānu muskulatūra un vēdera muskuļi veido vienu kopēju telpu. Piemēram, veicot pietupienus, vēdera priekšējā siena ir kā stingra priekšpuse, mugura un tās muskulatūra – kā stingrs balsts aizmugurē, bet iekšējie orgāni ķermeņa vidū veido tādu kā gaisa spilvenu.
Ja vēdera priekšējā siena nav spēcīga, tā ļaujas izvelvēties, pastiepties, savukārt, ja muguras muskulatūra nav stingra un stabila, tā ļauj kustēties iegurnim un kā pa ķēdīti tālāk ietekmē arī balsta spējas vēdera sienā.
Mūsu organismā viss ir savstarpēji saistīts.
Vēdera muskulatūrā ir vairāku veidu muskuļu šķiedras. Vienas no tām ir tā dēvētās ātrās šķiedras, kas jau no dabas spēj žigli reaģēt un noturēt stingru muskulatūru tad, kad mums to nepieciešams sasprindzināt, – hops, un ir! Taču, ja muskuļi netiek regulāri trenēti, ātrās šķiedras kļūst vājākas, to reakcija vairs nav tik ātra, un tās nespēj pildīt tām doto uzdevumu – balstīt iekšējos orgānus.
Hroniskas sāpes jostas daļā
Ja kaut kas sāp, tas rada diskomfortu, un cilvēks cenšas atrast pozu, kurā diskomforts ir mazāks. Savukārt šie ērtuma meklējumi rada disbalansu citās ķermeņa vietās – atslābina vai sasprindzina kādus citus muskuļus. Vietā, kur sāp, arī ķermenis pats mēģina sevi iepakot – muskuļi saspringst kā neredzams pārsējs, lai šādā veidā saudzētu, pasargātu smeldzošo rajonu, un citi – pretēji novietotie – muskuļi ne vienmēr spēj turēt līdzi šim sasprindzinājumam.
Tauku izgulsnēšanās
Ja tauki izgulsnējas zemādā, tas parasti notiek vienmērīgi, un cilvēks vienkārši kļūst dūšīgāks. Savukārt tā dēvētā ābola tipa aptaukošanās ir tad, kad tauki vairāk izgulsnējas ap iekšējiem orgāniem un vizuāli lielāks kļūst tieši vēders, bet pārējais ķermenis paliek slaids.
Kādā veidā mums katrai tauciņi izgulsnējas, lielā mērā nosaka ģenētika.
Prognozēšanā nedaudz palīdz palūkošanās uz tuvākajiem asinsradiem. Piemēram, ja mammai brieduma gados kļuvis apaļīgāks tieši viduklis, iespējams, tā būs arī meitai. Pieredze rāda, ka tauku krokas uz vēdera un muguras ir biezākas nekā, piemēram, uz rokām vai citviet ķermenī. Tas izskaidro vēl kādu niansi… Proti, rokas un kājas mēs ikdienā aktīvi kustinām – audi darbojoties tiek iestiepti, tad atkal saīsinās.
Šādā veidā tiek izkustināti arī zemādas tauciņi, tādēļ kustīgajos ķermeņa rajonos tie tik daudz neizgulsnējas.
Savukārt ķermeņa vidus lielākoties ir statiskā pozīcijā. Pat ja tu aktīvi nodarbojies ar skriešanu vai riteņbraukšanu, ķermeņa vidus tiešā veidā kustībās nepiedalās, līdz ar to viduklim nav lielas amplitūdas kustību. Zemādas audi šādā situācijā ir mazkustīgi, un, tā kā taukaudi jau pēc sava rakstura ir pasīvie zēni, tajos dabiski notiek daudz lēnāka vielmaiņa, nekustoties tajos tauciņi izgulsnējas vēl vairāk.
Iekšķīgas kaites
Kā jau teicu, mūsu organisms ir ļoti gudrs, un, ja kaut kur skeletā ir sāpīga vieta, ap to dabiski veidojas muskuļu buferis, lai šo vietu aizsargātu un pasaudzētu. Savukārt, ja kāda kaite vai iekaisums radies iekšējos orgānos, piemēram, ginekoloģiska kaite, problēmas ar gremošanu, – tiem piemīt tendence izplesties, lai iegūtu sev vairāk vietas. Tātad, lai vēderā visam pietiktu vietas, ieplešas jeb fizioloģiski atslābinās arī vēdera priekšējā siena, un tādēļ vēders izskatās lielāks.
Kāds ir risinājums?
Lēmums no rītdienas sākt trenēt vēdera presi, liecoties augšā un lejā, noteikti nebūs tas, kas tev patlaban vajadzīgs, jo šāds paņēmiens lielākoties trenē tikai taisnos vēdera muskuļus – tas maz ko līdzēs, ja ir izgāzies vēderiņš.
Sākumā vajadzētu atrast iemeslu, kāpēc vēders kļuvis lielāks.
Tātad, ja ir kaut mazākās bažas, ka vaina varētu nebūt tikai un vienīgi netrenētā presīte, vērts atrādīties dakterim – īpaši tad, ja kādu laiku tas nav darīts. Varētu sākt ar vizīti pie ģimenes ārsta, pierakstīties pie ginekologa, kas no iespējamo vainīgo saraksta izslēgtu kādas ginekoloģiskas kaites. Vērtīgu informāciju sniegs arī vēdera dobuma ultrasonogrāfija. Ja iekšķīgi viss ir vislabākajā kārtībā, tālāk var doties pie sporta ārsta vai fizioterapeita.
Būs jāvingro!
Fizioterapeits vai sporta ārsts, lietojot speciālus testus, pratīs izvērtēt tava iegurņa novietojumu, vēdera, muguras un sānu muskulatūras spēku un garumu, un, ņemot vērā konstatēto, strādāt pie attiecīgās problēmas. Piemēram, ja muguras muskuļi ir saīsināti, kas iegurni rauj atpakaļ, tie ir mērķtiecīgi jāstiepj. Ja vāja ir vēdera sānu muskulatūra, jāstrādā ar to.
Katrā situācijā tie ir konkrēti specifiski vingrojumi, kas jāizpilda vajadzīgajā amplitūdā un biežumā.
Nav labi aizrauties ar trenēšanos, tā teikt, uz savu galvu – it īpaši, ja nav zināms iemesls, kāpēc vēderam labpatīkas izgāzties. Jo pat ar visparastākajiem vingrinājumiem, tos veicot nepareizi un pārdozējot, laika gaitā vēdera presi izdodas pārtrenēt un iedzīvoties vēl nopietnākās nepatikšanās. Savā praksē esmu redzējusi vēdera muskuļus, kas plīsuši pārslodzes dēļ.
Varbūt tā ir baltās līnijas trūce?
Atbild ķirurgs Dr. med. Arnolds Jezupovs:
– Spontānās trūces veidojas tikai vietās, kur nav pārklājuma ar muskuļiem – kur ir fizioloģiski vājās vietas. Tie ir cirkšņi, ciskas kanāls, nabas gredzens un, jā, arī, baltā līnija jeb vēdera viduslīnija no pakrūtes līdz nabai.
Tur atrodas tikai saistaudi, un, ja saistaudi ir vāji, tie plīst un veidojas atvere un trūce.
Baltās līnijas trūci ļoti bieži jauc ar baltās līnijas diastāzi, kas ir trūcei līdzīgs stāvoklis. Diastāze nozīmē, ka baltajā līnijā, kur krustojas vēdera muskuļu aponeirožu šķiedras, muskuļi atvirzās uz abām pusēm, un sprauga starp tiem paplašinās – līdz ar to veidojas defekts: pieceļoties vājā vieta velvējas uz āru. Bet, atšķirībā no trūces, tur nav cauruma, tur nav trūces vārtu, tāpēc nekas, nekādi orgāni, iesprūst nevar.
Diastāze absolūti nav dzīvībai bīstams stāvoklis. Cita lieta, ka tas izskatās slikti.
Savukārt trūce būtu jāparāda ķirurgam, un viņš izlemj, vai tā jāsašuj.
Spontānas trūces izraisošo faktoru ir daudz, bet nosaukšu tikai divus. Ja trūce parādās ap 40–50 gadiem, visticamāk, vainojama iedzimta nepilnīga kolagēna sintēze. Proti, mums ķermenī ir kolagēns, kas veido saistaudus. Kolagēni ir dažādi, bet šajā gadījumā runa ir par 1. tipa jeb stipro, izturīgo kolagēnu un 3. tipa jeb mīksto, elastīgo kolagēnu.
Ja mums būtu tikai stiprais tips, mēs nespētu saliekties, vēders būtu stīvs kā bruņuveste.
Bet, tā kā šim kolagēnam piejaukts klāt arī mīkstais kolagēns, cilvēks ir lokans. Vidusmēra normā 1. tips dominē pār 3. tipu. Taču ir cilvēki, kuriem ģenētiski noteikts, ka organisms ražo 3. tipu vairāk nekā 1. tipu, un tāpēc viņu saistaudi ir vājāki – tas ir trūces izraisošais faktors.
Otrs izraisošais faktors, kuru daudzi neuztver nopietni, ir smēķēšana. Nikotīns aktivizē fermentus, kas noārda kolagēnu.
