Populāri gripas ārstēšanas mīti
1. mīts. Barojot bērnu ar krūti, viņš nevar saslimt ar gripu
Taisnība, ka mātēm, kas baro bērnu ar krūti, ir ievērojami samazināts dažu vēža veidu risks, jo zīdīšana palīdz pasīvajai imunitātei. Taču aplams ir apgalvojums, ka “jūsu ķermenis sāk ražot antivielas, lai palīdzētu aizsargāt bērnu”. Mātes piens nerada imunitāti pret patogēniem, kas organismā iekļūst caur ādas bojājumiem un elpošanas sistēmu, piemēram, pret gripu.
“Tiesa, grūtniece spēj nodot antivielas vēl nedzimušam bērnam, taču tās darbojas tikai dažas nedēļas vai mēnešus, līdz mazulis pats var sākt ražot antivielas no savas adaptīvās imūnsistēmas. Tātad: mātes pienā esošās antivielas nepāriet no gremošanas trakta mazuļa asinsritē, jo tas tā vienkārši nevar notikt. Ko antivielas mātes pienā gan spēj – nodrošināt kuņģa zarnu trakta un elpošanas sistēmas aizsardzību pret patogēniem,” saka farmaceite.
Citi lasa
2. mīts. Probiotikas veicina imunitāti
Šim apgalvojumam patiešām ir daži apstiprinoši pierādījumi, kam gan vēl būtu nepieciešams precizējums. Tas tiesa – dažas probiotikas var nedaudz labvēlīgi ietekmēt iedzimto zarnu imūnsistēmu, taču tas nenozīmē, ka probiotiku pastiprināta lietošana spēj ietekmēt adaptīvo imūnsistēmu, kas pasargā no patogēniem, piemēram, gripas vai masalām.
3. mīts. Ehinācija, ingvers un ķiploki – recepte gripas profilaksei
Lai arī šie produkti tiek bieži piesaukti kā līdzekļi cīņai pret gripu un saaukstēšanos, sistemātiskos pārskatos efektivitātes pierādījumi nav gūti. Nav, piemēram, bioloģiski nostiprinātas ticamības, ka ehināceja var ietekmēt gripas slimības gaitu. Tāpat nav pārliecinošu epidemioloģisku vai klīnisku pierādījumu, ka ķiploki varētu ietekmēt gripas profilaksi vai ārstēšanu, vai tam, ka ķiploka ēšana ir uzlabojusi rezultātus cita vīrusa un saaukstēšanās ārstēšanā. Tā pat nav pierādījumu, ka tradicionāli lietotais ingvers patiešām ir efektīvs līdzeklis gripas ārstēšanā.
4. D vitamīns uzveic gripu, spēcinot imunitāti
Ja cilvēkam trūkst D vitamīna (noskaidrojams asins analīzē), tas noteikti jālabo, un ir viegli izdarāms ar uztura bagātinātāja palīdzību. D vitamīna trūkums un tā ietekme uz veselību ir plaši apspriests jautājums, jo sevišķi runājot par kaulu veselību. Diezgan daudziem cilvēkiem ir zems D vitamīna līmenis, un tam varētu būt nozīme sekmīgā imūnsistēmas darbībā. Taču nav pierādījumu, ka lielu devu D vitamīna lietošana varētu būt efektīvs gripas ārstēšanas līdzeklis.
5. mīts. Ar diētas palīdzību var uzveikt gripu
Daudziem patīk pārvērtēt uztura ietekmi uz veselību, piedēvējot kādām produktu grupām imunitāti uzlabojošas īpašības un līdz ar to arī brīnumainas spējas pasargāt no infekcijas slimībām, tostarp gripas un saaukstēšanās. “Jā, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes ir veselības uzturēšanas pamatu pamats. Ir gadījumi, kad speciāla uzturprogramma patiešām ir ārstēšanas daļa (piemēram, podagras gadījumā). Tāpat ir laba pierādījumu bāze par to, ka Vidusjūras diēta var samazināt vēža, sirds un asinsvadu slimību risku. Tomēr, vai tas ir būtiski imūnsistēmas “uzlabošanai”, pierādījumu nav,” uzsver farmaceite.
Vai gripas profilakse maz ir iespējama?
Dažam droši vien nolaižas rokas – vai tiešām esam bezspēcīgi gripas priekšā? Labā ziņa – nav tā, ka pret gripu vispār nav iespējama profilakse. Ir metode, kas trenē un sagatavo mūsu imūnsistēmu “randiņam” ar gripas vīrusu, turklāt šī metode ir zinātniski pamatota – vakcīna.
Zinātniski pamatota gripas ārstēšana
“Vēl viena laba ziņa – ir radītas arī reālas, zinātniski pamatotas gripas vīrusa ārstēšanas metodes. Zināms, ka speciālas pretvīrusu zāles efektīvi ietekmē gripas gaitu. Šie līdzekļi tika īpaši izstrādāti, mērķējot uz ļoti specifiskām gripas vīrusa īpašībām. Tāpēc pretvīrusu līdzekļi, kas radīti pret vienu konkrētu slimību, šai gadījumā – gripu, var būt pilnīgi neefektīvi pret citu, piemēram, pret Covid-19,” norāda „Mēness aptiekas” farmaceite.
Jāņem vērā, ka ārstēšanas metodes ir dārgas, dažām no tām var būt būtiska nelabvēlīga ietekme, un tās jālieto uzreiz tiklīdz parādās pirmie gripas simptomi, kas ne vienmēr ir iespējams. Tādēļ drošāk tomēr ir apsvērt vakcinēšanos kā optimālo aizsardzības līdzekli pret saslimšanu ar gripu.