Spēlēt badmintonu un saraut Ahilleja cīpslu. Ahilleja cīpsla atrodas kājas aizmugurē no papēža līdz apaļajam muskulītim. Pati par sevi tā ir izturīga, bet, ja tiek nospriegota un savērpta, tad pietiek vien mazliet ieplīst, lai jau pēc mirkļa būtu pušu pilnībā. Ahilleja cīpslu var salīdzināt ar kuģa tauvu: ja tauva atrodas uz zemes, tā jācērt, lai dabūtu uz pusēm, bet vētras laikā, kad tā nostiepa, pietiktu vienreiz nobraukt ar mazo virtuves nazīti, un tauvas gali atsprāgtu katrs uz savu pusi.
Ahilleja cīpslas plīsums bieži gadās sporta spēlēs, kā arī kad ir straujš paātrinājums, kad vajag iestumt vai izvilkt laivu, uzcelt kaut ko uz mašīnas jumta.
Kad cīpsla plīst, liekas, ka kāds būtu iespēris pa kāju. Tāpēc bieži vien uzreiz pēc šīs traumas futbolā seko kautiņš, jo ir taču jānoskaidro, kurš man iespēra.
Ar Ahilleja cīpslas plīsumu paiet var, pakustināt pēdu arī var (jo to izdara viens mazs muskulītis, kas ir turpat blakus ar līdzīgu funkciju), bet pacelties pirkstgalos gan pietrūks spēka, sāpēs. Izmanto
Tomsona testu ātrai diagnostikai: uzliek kāju ar celi uz krēsla un saspiež apakšstilbu – ja viss kārtībā, būtu jānokustas papēdim.
Ja nekustas, visdrīzāk ir muskuļu vai cīpslas bojājums. Šī trauma sāp, bet pēc laika sāpes atlaižas, klibošana gan saglabāsies, cilvēks nevarēs atsperties.
Lūk, kā tiek veikts Tomsona tests:
Pirmā palīdzība. Klasika – atslogot, vēsums, pacelt augstāk. Lai saprastu, kas īsti noticis, jāveic ultrasonogrāfija. Ahilleja cīpslu var viegli sašūt divu nedēļu, vēlams – divu dienu, laikā, ja to pieļauj mīkstie audi, nav pārlieku izteikta tūska. Jo ātrāk, jo viss dzīst vieglāk, tāpēc nevajag vilkt garumā.