Rīga +10°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atvilnis
Tātad kuņģa skābais saturs nonāk barības vadā un izraisa kairinājumu, jo barības vada vārsts, kam jānoslēdz ieeja kuņģī, nestrādā pareizi.
Tad parasti no rīta ir klepus, reizēm arī dedzinoša sajūta rīklē un aiz krūšu kaula, balss piesmakums, rūgtena vai skāba garša mutē.
Atvilni var veicināt jebkuri pārtikas produkti – katram tie ir individuāli, taču tipiskākie, kas sekmē kuņģa skābes veidošanos un izdalīšanos, ir citrusi un citrusu sula, tomāti, svaigs piens, rupjmaize, pipari, kafija, melnā tēja un alkohols.
Kā rīkoties?
Vieglākās situācijās no klepus varēsi izvairīties, vienkārši neēdot noteiktus produktus, kas to izraisa, bet – ne vienmēr ar to vien būs līdzēts. Situāciju var nedaudz atvieglot gultas pagalvja pacelšana 20–30 grādu leņķī.
Skābes koncentrāciju uz laiku mazliet mazinās minerālūdens bez gāzes, lai gan pēc tam tā var tikt ražota vēl vairāk.
Arī sodas ūdens var būt lāča pakalpojums: sākumā tas skābi dzēš, bet pēc pusstundas vai stundas tā paaugstinās dubultā.
Atviļņa gadījumā nekad nesākam ar specifiskiem izmeklējumiem, bet gan ar omeprazola vai citu kuņģa skābi mazinošu līdzekļu jeb protonu sūkņa inhibitoru lietošanu. Ja krekšķis pēc divām trim nedēļām pāriet, nekas vairs nav jādara. Ja ir ļoti smags atvilnis, iespējama ķirurģiska ārstēšana.
Aizdegunes iekaisums
To var izraisīt ieilgusi vīrusinfekcija, kad iesnas no aizdegunes tek rīklē, radot kairinājumu un klepu, un tad ir arī citas saaukstēšanās pazīmes: aizlikts deguns, paaugstināta temperatūra un balss piesmakums.
Rīta klepus iemesls var būt arī alerģija, bet tad ir arī citas alerģijas pazīmes, piemēram, acu asarošana un iekaisums, deguna aizlikums.
Kā rīkoties?
Vispirms, ja deguns aizlikts, tajā pilina asinsvadus sašaurinošus pilienus, kas noņem tūsku. Tad nogaida kādas 10 minūtes, lai deguns atnāk vaļā, un lieto degunā pūšamos glikokortikosteroīdus. Ja deguns būs joprojām aizlikts, zāles nespēs iedarboties. Atkarībā no iekaisuma smaguma zāles lieto 2–3 reizes dienā.
Pēc tam noteikti jāiztīra zobi, jo glikokortikoīdi var bojāt zobu emalju un būt par iemeslu mutes un barības vada sēnītei.
Dažkārt aizdegunes iekaisumu izdodas novērst pāris nedēļās, bet citreiz zāles jālieto pat trīs mēnešus.
Rodoties aizdomām par alerģiju, veic ādas dūrienu testu, kas ir zelta standarts alerģijas noteikšanai – gan pret putekļu ērcīti, gan pret ziedputekšņiem un citiem alergēniem. Ja apstiprinās alerģija pret putekļu ērcīti, svarīgi mājās rūpīgi izsūkt putekļus un regulāri veikt mitro uzkopšanu. Jāatsakās no paklājiem, mīkstām, pūkainām segām un visa, kur var krāties putekļi.
Ja ar to nepietiek, var lietot antihistamīnus, piemēram, loratadīnu vai cetirizīnu, kas paredzēti alerģijas mazināšanai.
Smagākas alerģijas gadījumā, lai nebūtu nepārtraukti jālieto pretalerģijas zāles, iespējama desensibilizācija jeb imūnterapija. Tā ilgst 3–5 gadus, bet var atbrīvot no alerģijas pilnībā vai vismaz būtiski mazināt tās izpausmes, kā arī novērst jaunu alerģiju rašanos.
Bronhiālā astma
Tā ir hroniska, iekaisīga bronhu slimība, kas var būt un var nebūt saistīta ar alerģiju. Ja ilgstoši moka rīta un nakts klepus, parādās aizdusa vai elpas trūkums, čīkstoši vai pīkstoši trokšņi krūtīs, kurus nereti dzirdi pat pati, noteikti jāveic speciāls izmeklējums spirogrāfija – elpošanas mērījums –, lai pārliecinātos, vai izelpas laikā bronhos nerodas spazmas.
Tiesa, arī bronhiālā astma reizēm ir kā hameleons, un ne vienmēr viegli to atklāt.
Kā rīkoties?
Bronhiālā astma noteikti jāārstē daktera uzraudzībā. Lieto gan inhalējamos kortikosteroīdus, gan medikamentus, kas samazina iekaisumu un paplašina bronhus, piemēram, tradicionālo izsmidzināmo salbutamolu vai iekšķīgas recepšu zāles.
Hroniski obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS
Tā raksturīga smēķētājiem ar 20–30 un vēl vairāk gadu stāžu. Tad bieži vien klepus ir ar gaišām vai zaļām krēpām, kas liecina jau par hronisku plaušu iekaisumu.
Kā rīkoties?
Arī šajā gadījumā jāveic elpošanas tests jeb spirogrāfija. Ja atklāts HOPS, vēlams veikt ne tikai plaušu rentgenu, bet arī datortomogrāfiju plaušām, lai pārliecinātos, vai pēc ilgstošas smēķēšanas plaušās nav radies kas ļauns.
Visticamāk, būs jālieto inhalators, kas paplašina bronhus un novērš tajos iekaisumu.
Ļoti ieteicams atmest smēķēšanu. Ja attīstījies tikai hronisks bronhīts, atbrīvojoties no nelāgā paraduma, klepus diezgan ātri pāriet, bet, ja izveidojies HOPS, tas nozīmē, ka plaušās ieauguši saistaudi un tie nekur nepazudīs, bet – nesmēķējot varēsi medikamentus lietot mazāk, mazināsies elpas trūkums un klepus, nebūs slimības paasinājumu, kad nākties ārstēties pat slimnīcā.
Trauksme, tiki
Tiesa, klepus šajā gadījumā nebūs vienīgā un galvenā izpausme. To pavadīs arī iekšējs nemiers, slikts miegs, ēstgribas traucējumi. Bērniem krekšķināšana var liecināt par nervu tikiem. Šo diagnozi nosaka tikai pēc kārtīgas izmeklēšanas, ja nav atklāti kādi citi rīta klepus iemesli.
Kā rīkoties?
Vispirms jātiek skaidrībā, kas izraisa nemieru, un tas jānovērš. Var palīdzēt psihologs, psihoterapeits, mākslas vai deju terapija – kas nu kuram tuvāks.
Ja trauksme ieilgusi un ir izteikta, nereti nepieciešamas nomierinošas, trauksmi mazinošas zāles vai antidepresanti, ja trauksmes iemesls ir depresija.
Ieteicams sākt ar dabiskiem līdzekļiem, piemēram, vakarā iedzert baldriāna, vīgriežu tēju. Var palietot magniju kursa veidā. Ja nemiers nav pārgājis triju nedēļu laikā un traucē ikdienā, vēlams meklēt profesionāļa palīdzību.
Dodies pie ārsta, ja:
- klepus ir ieildzis vairāk par trim nedēļām;
- to pavada aizlikts deguns, krēpošana, elpas trūkums, svīšana, nogurums, trauksme.
