C vitamīns. Kāpēc tev to vajag?

Uzturs
Gundega Gauja
Gundega Gauja
Ievas Veselība
Ievas Veselība
10. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Tu taču zini – veselīgs uzturs ir sabalansēts uzturs. Tajā ir jābūt VISAM! Par C vitamīnu šaubu nav nevienai – to mums vajag ļoti. Taču – cik, kad un kā to uzņemt? Ēdienu saprast māca Dr. LOLITA NEIMANE, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Uzturs vadītāja.

Ja par vitamīniem tiktu sacerētas odas un libreti, tad C vitamīns būtu pirmajās apdziedamo varoņu rindās. Tā teikt – bez mīlestības maizi negriež nazis ass un bez C vitamīna cilvēks tāds sanīcis, stīvs un sačokurojies klepotājs vien būtu. Un tāpēc – savi varoņi ir jāpazīst vaigā un jāzina to labie darbi!

Askorbīnskābe jeb C vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs mūsu uzturā, un, protams, labākais veids, kā to uzņemt, ir labs un sabalansēts ēdiens, nevis pudelīte no aptiekas. Ikdienā šī vitamīna galvenais avots ir augļi, dārzeņi un kartupeļi. C vitamīns ir ūdenī šķīstošs, un tā uzsūkšanās sākas jau mutes dobumā, bet galvenokārt norit tievajā zarnā. Salīdzinot ar citiem vitamīniem, C vitamīns tiek diezgan ātri izvadīts no organisma caur nierēm. Vislielākā tā koncentrācija mūsu organismā ir hipofīzē un virsnierēs.

Labie darbi

Vielmaiņā C vitamīns piedalās virknē mūsu organismam svarīgu procesu ar sarežģītiem nosaukumiem – oksidēšanās–reducēšanās procesos, hidroksilēšanas reakcijās, kas galvenokārt vajadzīgas kolagēna jeb saistaudu veidošanā, noradrenalīna, adrenalīna, dopamīna, serotonīna, steroīdo hormonu sintēzē, kā arī holesterīna pārvēršanā žultsskābēs.

C vitamīns ir lielisks pretiekaisuma līdzeklis, tam piemīt arī tūsku un asinsvadu caurlaidību un līdz ar to asiņošanas risku mazinošs efekts. Atvieglo hronisku sirds un asinsvadu slimību norisi, samazina insulta risku, var palīdzēt apturēt kataraktu. C vitamīns ir ļoti svarīgs ādai un labam izskatam, jo veicina kolagēna sintēzi – tas ir vajadzīgs saistaudu, locītavu veselībai, arī ādas tonusam, jo samazina grumbiņu veidošanos. Tāpat tas palīdz uzsūkties dzelzij.

Lietojot C vitamīnu pusgadu, var atvieglot aknu un onkoloģisko slimību gaitu. C vitamīns, E vitamīns un karotīni ir dabiskie uzturā esošie antioksidanti, kas mazina skābekļa radikāļu toksisko ietekmi. Ilgstošs antioksidantu deficīts uzturā veicina audzēju un aterosklerozes attīstību.

Ja pietrūkst

«Skorbuls! No sākuma izkrīt mati, tad zobi!» Šie viedie vārdi no filmas Emīla nedarbi pazīstami daudziem. Cilvēka organismā C vitamīns nespēj veidoties pats, tāpēc ir jādomā, kā to uzņemt.

C avitaminozes jeb trūkuma galvenā izpausme ir saistaudu bojājumi, ko rada kolagēna sintēzes traucējumi. Šo stāvokli sauc par skorbutu jeb cingu. Tai raksturīga smaganu asiņošana, zobu kustēšanās, asinsizplūdumi ādā un iekšēja asiņošana trauslo asinsvadu dēļ, kā arī sāpes locītavās, sirdsdarbības traucējumi un muskuļu atrofija. Protams, lai nonāktu līdz cingai, jābūt ilgstošā vitamīna badā, tā nav ikdienas situācija.

Ja kāda iemesla dēļ uzturā nav pietiekami daudz augļu, ogu, dārzeņu un augu eļļu, vēlams lietot C vitamīna preparātus kā piedevu uzturam. Optimālā deva – 60 mg dienā.

C vitamīns vairāk nepieciešams smēķētājiem – mutes veselības speciālisti iesaka pat pa dražejai pēc katras cigaretes.

Vairāk – šoreiz nav labāk

C vitamīns nostiprina imunitāti un ļauj izvairīties no ziemas vīrusiem. Savulaik ārsti laikā, kad apkārt plosās vīrusi, gripa vai arī jau esi saslimusi, aicināja lietot pat 1–10 gramus C vitamīna dienā, taču šobrīd šis uzskats vairs nav aktuāls.

Jaunākie pētījumi rāda – nav nozīmes dzert vairākus gramus vitamīna dienā, jo tā būs tikai papildu slodze aknām, tas var veicināt oksalātu nierakmeņu veidošanos, bojāt aizkuņģa dziedzeri, traucēt nieru darbību, izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu un veicināt abortu. Saaukstēšanās periodā pietiks ar tiem pašiem 200 mg C vitamīna dienā.

Starp citu – liels C vitamīna daudzums noteikti arī nebūs līdzeklis holesterīna daudzuma samazināšanai. Vitamīns pārspīlētās devās nestimulē virsnieru darbību un nesamazina iekaisuma procesus organismā!

Cik daudz uzņemt diennaktī? (Uz 1 kg ķermeņa masas)

  • Minimālā deva pieaugušam cilvēkam dienā – vismaz 10 mg.
  • Ieteicamā deva – 100 mg vitamīna jeb 35 mg/1000 kcal.
  • Grūtniecēm, sievietēm, kas baro bērniņu ar krūti, – 150 mg.
  • Smaga fiziskā darba darītājiem, sportistiem – vismaz 150 un vairāk mg dienā.
  • Saaukstēšanās periodā – 200 mg.

Cik daudz C vitamīna ir 100 gramos…

Mežrožu paaugļi – 1250 mg

Smiltsērkšķu ogas – 450 mg

Lielās nātres lapas – 333 mg

Upenes – 177 mg

Pētersīļu lapas – 150 mg

Paprika – 138 mg

Aronijas – 120 mg

Skābenes – 117 mg

Mārrutki – 114 mg

Briseles kāposti, nevārīti – 112 mg

Briseles kāposti, vārīti – 85 mg

Dilles – 100 mg

Pīlādži – 98 mg

Papaija – 80 mg

Virzas lapiņas 77 mg

Ziedkāposti, nevārīti – 73 mg

Ziedkāposti, vārīti – 49 mg

Kivi – 71 mg

Zemenes – 64 mg

Kolrābji – 63 mg

Spināti – 52 mg

Citroni – 51 mg

Apelsīni – 49 mg

Maurloki – 47 mg

Greipfrūti – 44 mg

Baltie galviņkāposti – 45 mg

Baltie galviņkāposti, skābēti – 20 mg

Mango – 37 mg

Sarkanās jāņogas – 36 mg

Lapu salāti – 35 mg

Ērkšķogas – 35 mg

Kāļi – 33 mg

Melones – 32 mg

Mandarīni – 30 mg

Sīpolloki – 30 mg

Redīsi – 29 mg

Tomāti – 25 mg

Avenes – 25 mg

Mellenes – 22 mg

Ananāsi – 19 mg

Kabači un cukīni – 17 mg

Hurma – 16 mg

Kartupeļi, cepti ar mizu – 17mg

Kartupeļi rudenī, ar mizu vārīti – 15 mg

Kartupeļi pavasarī, ar mizu vārīti – 5 mg

Ķirši, saldie – 15 mg

Cidonijas – 13 mg

Avokado – 13 mg

Ķirši, skābie – 12 mg

Āboli – 12 mg

Banāni – 12 mg

Brūklenes – 12 mg

Aprikozes, žāvētas – 11 mg

Aprikozes, svaigas – 9,4 mg

Dzērvenes – 11 mg

Rabarberi – 10 mg

Persiki – 9,5 mg

Gurķi – 8 mg

Granātāboli – 7 mg

Plūmes – 5,4 mg

Sarkanvīns – 1,80 mg

Izvēlies pareizi!

Ja svaigi produkti, kas satur C vitamīnu, nav pieejami – izvēlies saldētos dārzeņus, augļus un zaļumus, nevis konservētos. Saldētos produktos C vitamīna būs vairāk!

Cik stabils ir C vitamīns produktos?

  • Neitrālā vidē – nestabils.
  • Skābā vidē – stabils.
  • Bāziskā vidē – nestabils.
  • Saskaroties ar gaisu, skābekli – nestabils.
  • Gaismā – nestabils.
  • Temperatūrā virs 80 grādiem – nestabils.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+