Rīga -1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
No maniem ārkārtīgi ieinteresētajiem jautājumiem dakteris Suhorukovs izsecināja, ka man sāp un ir savilkts sprands. Piekritu viņa neuzbāzīgajam priekšlikumam izmēģināt kinezioloģijas metodi uz savas ādas. Principā jau dakteris man neko nedarīja – lika pacelt roku un pretoties viņa uzspiedienam uz elkoņa. Pēc tam lika piespiest punktu zem atslēgas kaula sāpošajā pusē. Tad uzspieda šur, uzspieda tur un… Notika brīnums! Ja pēdējā mēneša laikā galvu varēju pagriezt tikai mazliet uz kreiso pusi un nedaudz vairāk uz labo, tad pēkšņi to brīvi un bez jebkādām sāpēm varēju pagriezt gan vienā, gan otrā virzienā! Godīgi sakot, tā arī nesapratu, kā tas iespējams…
– Mazliet izskatās pēc mistikas… Piespiedu tur, uzspiedu šeit, un vesels!
– Pēc mistikas tāpēc, ka nezinām, kā funkcionē mūsu ķermenis. Līdz ar to tas, kas izskatās nesaprotams, uzreiz šķiet mistisks. Lietišķā kinezioloģija uzskata, ka iekšējie orgāni un muskuļi ir savstarpēji saistīti. Mūsu ķermenī ir tūkstošiem muskuļu, un tiklīdz kaut viens atslābst vai ir ilgstoši sasprindzināts, arī citi vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt. Ja muskulis ir vājš un nespēj pienācīgi pildīt savas funkcijas, arī ar to saistītais orgāns nedarbojas ar pienācīgu jaudu un ar laiku rada veselības problēmas.
Jebkurš pieskāriens, jebkura darbība atsaucas ķermenī ar receptoru vilni, ko smadzenes analizē un uz to reaģē. Kā smadzenes reaģē? Ar muskuļu tonusa maiņu. Ja pieļaujam, ka muskuļi garumā var palielināties pat par 3–4 milimetriem, tas nozīmē, ka muskulim ķermeņa pretējā pusē šī palielināšanās jākompensē. Tas savukārt nozīmē, ka slodze, ko līdz šim izturēja muskulis, tagad iet organisma dziļākajās struktūrās un var izraisīt veselības problēmas. Tiklīdz noregulēsim muskuļu līdzsvaru, muskuļu tonuss atjaunosies. Tad savukārt atjaunosies līdzsvars organismā, mainīsies spiediens organisma dziļākajās struktūrās un veselība uzlabosies.
Jāsaprot, ka muskuļu galvenais uzdevums ir neļaut mūsu ķermenim sabrukt, bet palīdzēt tam pārvietoties telpā. Ja tas nekustas, nepārvietojas, cilvēks bez citu palīdzības nevar izdzīvot. Katrs muskulis neiroloģiski saistīts ar kādu orgānu. Piemēram, ar kuņģi saistīts lielais krūšu muskulis. Sakarību starp kuņģi un šiem muskuļiem savulaik atklāja akadēmiķis Pavlovs, kurš eksperimentēja ar suņiem. Viņš konstatēja – ja dzīvniekam nedzīst fistula, tas nevar nostāvēt uz priekšējām ķepām. Akadēmiķis ievēroja neiroloģisko sakaru, kuņģa funkcijas atspoguļošanos muskuļos.
Līdz ar to droši varam teikt, ka mūsu muskuļi zina visu, kas notiek ar mūsu organismu, un var dot atbildes uz jautājumiem par mūsu veselību. Jāmāk tikai ķermenim to pajautāt.
Izmantojot muskuļu testēšanu, ārsts novērtē, kur tieši organismā ir līdzsvara traucējumi, kāpēc problēma radusies. Muskuļu tonusa samazināšanās faktiski ir normāla parādība. Taču ar nosacījumu, ka muskulis vājš jeb hipotonisks ir vien tik ilgi, cik tas organismam nepieciešams. Piemēram, ejot daļa muskuļu ir saspringti, daļa – vāji, pēc mirkļa saspringtie muskuļi kļūst vāji un saspringst pretējie muskuļi.
Problēmas rodas tad, ja kādi muskuļi ilgstoši ir vāji: muskuļu disbalansa dēļ rodas sāpes. Atslābstot dažu grupu muskuļiem, palielinās citu grupu muskuļu tonuss un ir spiesta iesaistīties palīgmuskulatūra. Tiek izjaukts optimālās kustības algoritms, līdz ar to rodas pārslodze. Muskuļu tonusa izmaiņas ir organisma aizsargreakcija: ja organismā ir problēma un tas ļauj sev darboties uz pilnu klapi, tas var neizturēt. Tāpēc organisms labāk laicīgi samazina muskuļu tonusu, tādējādi dodot signālu – ei, ar mani kaut kas nav kārtībā. Tas nozīmē, ka kaut kur organismā ir problēma un jāmeklē, kur tieši. Kinezioloģijas pamatuzdevums – atrast muskuļu funkcionālā atslābuma iemeslu.
– Ja dodos pie kineziologa, ko īsti un kā man diagnosticēs?
– Uzdevums ir, testējot muskuļus, noskaidrot dziļākos veselības problēmu iemeslus – novērtēt organisma funkcionālo stāvokli, stājas traucējumus, muguras, galvas, locītavu sāpes, alerģijas, pārtikas produktu panesamību, vitamīnu un minerālvielu trūkumu organismā.
Tas iespējams, diagnosticējot muskuļu tonusu. Katru dienu izmantojam vārdu tonuss, bet daudzi nemaz nezina, kas tas ir. Tā ir muskuļa īpatnība, ko izraisa pastāvīgo nervu stimulu plūsma un kas nosaka muskuļa pretošanos izstiepumam. Hipertonuss ir palielināts muskuļu tonuss, hipotonuss – samazināts muskuļu tonuss, bet atonija – muskuļu tonusa zaudēšana.
Kinezioloģijā izmantojam muskuļu testēšanas metodi, kas vērtē nevis muskuļu spēku, bet to, kā tie reaģē (pieaug pretestība) uz slodzes palielināšanu pie izometriska stāvokļa. Izometrisks stāvoklis nozīmē to, ka muskuļu tonuss pieaug, bet nenotiek garuma maiņa – muskuļa garums ir konstants, nemainīgs.
Lai notestētu muskuļu darbību, pacientam jāizstiepj roka pleca augstumā un viegli jāsaliec, tajā pašā laikā ar roku piespiežot punktu zem atslēgas kaula (tas palīdz muskuli noturēt vietā, neļaut tam izstiepties). Nogaidām divas trīs sekundes, un pēc tam ārsts mēģina saliekto roku it kā nospiest lejā. Šis process mazliet līdzinās laušanās sacensībām – ārsts mēģina roku nospiest lejā, bet pacients – to noturēt. Šai brīdī vērtējam muskuļu funkciju, kā tie reaģē uz pretestības palielināšanos. Uzzinām, vai muskulis spēj to izturēt vai ne. Ja muskulis nespēj izturēt pretestības palielināšanos, tas ir vājš. Ja spēj izturēt pretestības palielināšanos, tas ir normotonisks (tātad normāls). Savukārt ja muskulis nereaģē ne uz ko, to dēvē par hipertonisku muskuli. Raksturīgi, ka hipertonisks muskulis vienmēr ir saīsināts.
– Ideālā variantā mūsu muskuļiem vajadzētu būt normotoniskiem, tātad normāliem?
– Jā. Jo tas nozīmē, ka muskulis piestiprināšanās vietās reaģē uz attiecīgo impulsu, ko tam dodam. Tāpat jebkurš mūsu orgāns – sākumā tas strādā normāli, bet, ja palielinās slodze, sāk strādāt ar pārslodzi. Muskuļu hipertonuss atspoguļo to, ka orgānu darbība ir pastiprināta.
Katram cilvēkam ir sava individuāla, bieži vien nepareiza, stāja. Taču tradicionālajā medicīnā neviens nerunā par to, kāpēc tā ir. Sak, jūs nepareizi sēžat, nepareizi stāvat, jūs netrenējaties.
Bet es varu pierādīt, ka stāju ietekmē nevis tas, kā sēžam vai stāvam, bet individuālas stājas īpatnības, par kurām atbildīgs kāds no muskuļiem.
Ja stāja ir traucēta, iespējams novērtēt, kurš no muskuļiem ir vājš un kāpēc tas ir vājš, un, protams, iespējams šo problēmu risināt.
Minēšu piemēru par cilvēkiem ar tā dēvēto alus vēderu. Vēdera muskulatūra ir saistīta ar tievo zarnu. Ja tievajā zarnā ir disfunkcija – cilvēkiem, kas lielos daudzumos dzer alu, šī disfunkcija noteikti ir –, tā uzreiz atspoguļojas kā muskulatūras vājums. Tas nozīmē, ka cilvēks ar alus vēderu nevar šo vēderu noturēt. Pat ja viņš pēkšņi sāktu vingrot, nekas nemainītos, viņš vienalga savu vēderu nespētu noturēt. Šeit arī ir kinezioloģijas māksla – lai pierādītu tievās zarnas disfunkciju, varētu veikt neskaitāmas analīzes, pārbaudes… Bet var izmantot arī vienkāršu muskuļu testu, kas problēmu parādīs uzreiz. Individuāla neiroloģiska sakarība starp orgāniem un muskuļiem ļauj ne tikai novērtēt un atjaunot muskuļu līdzsvaru (saprast, tieši kurā orgānā ir problēma), bet arī atrast atbilstošāko terapiju jeb ārstēšanas metodi konkrētajai problēmai.
– Kā tas notiek?
– Pieliekot roku terapeitiskajā lokalizācijā (kinezioloģijā zināmi konkrēti punkti uz ķermeņa, kas rūpējas par konkrētu orgānu), muskulis kļūst stingrs un līdz ar to atrisinās konkrētā problēma. Šādā veidā iespējams arī pārbaudīt zāles, mikroelementus, kas var atjaunot muskuļu darbību.
Pateicoties mākai noteikt muskuļu tonusu, piemēram, veicot manuālo terapiju, iespējams noteikt, kurā virzienā bīdīt attiecīgo skriemeli. Mazliet pabīdot skriemeli vienā virzienā, muskulis kļūs vājš. To pabīdot citā virzienā – stiprs. Tas nozīmē, ka skriemelis jābīda tai virzienā, kur muskulis kļūst stiprs. Līdz ar to precīzi iespējams noteikt, kurā vietā skriemelis jāpieregulē.
Redziet, organisms visu laiku mūs informē, mēs tikai nemākam lasīt tā sniegtos vēstījumus. Bet muskuļu testēšanas metode, kas tika izgudrota jau pagājušā gadsimta sākumā, šos vēstījumus palīdz atšifrēt.
Piemēram, pacients saslimis ar kādu infekciju. Ārsts viņam izrakstījis antibiotikas, kas lieliski palīdzējušas pret infekciju, bet pēc pāris nedēļām viņam sāk sāpēt mugura. Šķietami – nekāda sakara un saistības. Bet! Muskuļi, kas notur mugurkaulu, saistīti ar zarnām: ar tievo zarnu, ar resno zarnu. Ja zarnas nestrādā, kā tas paredzēts, muguras muskuļi kļūst vāji, organisms nespēj adaptēties un muskuļiem paredzētā slodze tiek nodota dziļākām struktūrām. Rezultātā muskuļi sāk stiepties un rodas muguras sāpes. Kas tās izraisīja? Funkcionāli traucējumi zarnās…
Ja cilvēkam, piemēram, tirpst abas rokas, varu sākt domāt, ka viņam ir lielā krūšu muskuļa vājums. Kāpēc? Jo zem mazā krūšu muskuļa stiepjas nervs. Un, ja lielais muskulis ir vājš, mazais muskulis zem tā saspringst un nospiež nervu. Šis, protams, ir tikai piemērs, bet tas izskaidro, kā šī metode darbojas.
Tāpat X vai O veida kājas nav ķermeņa īpatnība, bet pierādāms muskuļu vājums, kuru iespējams labot.
– Bet, ja man sāp sprands, nevar taču noliegt, ka pie vainas ir tas, ka dienas lielāko daļu pavadu pie rakstāmgalda, strādājot ar datoru!
– Kā jau sacīju, mēdz uzskatīt, ka pie vainas ir nepareiza poza, nepareizas kustības. Tomēr mans viedoklis ir citāds. Nenoliegšu, ka ilgstošs darbs pie datora un citas piespiedu pozas ietekmē mugurkaula veselību. Tomēr, ja runājam par veselu cilvēku, piespiedu poza ir tikai provocējošs faktors, bet ne iemesls, kas izraisa muguras problēmas.
Redziet, muskuļiem ir dažādi funkcionāli stāvokļi. Normāli muskuļa darbība ir koncentriska – muskuļa saraušanās notiek tā vidus daļā. Bet, ja muskulis kļūst vājš, tā saraušanās notiek ekscentriski, tātad slodze koncentrēta nevis muskuļa vidusdaļā, bet tā malās. Līdz ar to muskulis pagarinās, muskuļa šķērsizmērs mazinās un rodas disbalanss. Proti, viena kakla puse ir savilkta, tātad pārslogota, bet otra – nepietiekami nodarbināta.
Arī redzot cilvēka gaitu, varam noteikt, vai muskuļu stāvoklis ir normāls vai ne.
Ja galva it kā izvirzīta, slīd uz priekšu, tas nozīmē, ka vāji ir tieši muguras muskuļi. Ja galva pastāvīgi mazliet pieliekta uz vienu pusi, tas nozīmē, ka cilvēkam ir funkcionāls vājums. Turklāt viņš pats var pat nejust nekādas sāpes!
Ja ir muskuļu līdzsvara traucējumi, jebkurš pārslogojums attiecīgajā vietā – kā jūsu pieminētā sēdēšana pie datora – attiecīgo problēmu, kas cilvēkam jau ir, vienkārši saasina. Ja ir muskuļu vājums, līdzsvara traucējumi muskuļos, slodze momentāni tiek nodota dziļākajām struktūrām un sprandam (vai orgānam, par kuru atbildīgs attiecīgais muskulis) sāk veidoties deģeneratīvas izmaiņas. Vienam šīs izmaiņas notiek lēnāk, citam ātrāk.
Gribu teikt, ka organismu nedrīkst skatīt pa detaļām – te mugurkauls, te kāja… Lietišķā kinezioloģija, kurai esmu pievērsies, uzskata, ka organisms jāvērtē kā viens veselums. Uz visām problēmām cenšos skatīties caur tā dēvēto veselības trīsstūri, kur līdzsvarota strukturālā, bioķīmiskā un mentālā jeb psihiskā vai enerģētiskā veselība. Ja šis trīsstūris ir līdzsvarā, veselības problēmu nav. Turpretī ja kādā no trīsstūra malām līdzsvara nav, tas atsaucas uz visām pārējām jomām.
– Sakiet, kinezioloģija labāk palīdz slimības sākumā vai tad, kad slimība jau ielaista?
– Protams, vislabāk tā palīdz slimības sākumā, kad tikko parādījies diskomforts. Iespējams pateikt, kāds ir diskomforta iemesls, un slimības cēloni novērst. Taču, neapšaubāmi, iespējams palīdzēt arī tad, ja slimība jau progresējusi.
Vienmēr salīdzinu cilvēka ķermeni ar automašīnu.
Pret savu auto varam attiekties divējādi – regulāri vest to uz apkopēm, regulāri nomainīt nodilušās detaļas, pieskrūvēt skrūves. Bet varam auto labā nedarīt neko un uz servisu to vest tikai tad, kad auto jau gandrīz jūk ārā.
Skaidrs, ka daudz labākā stāvoklī būs auto, kas regulāri aprūpēts. Un tieši tāpat ir ar mūsu ķermeni, organismu. Mēs varam izvēlēties – gaidīt un pēc laika mainīt locītavas, labot sirdi, vai laikus uzzināt, kas notiek ar mūsu organismu, kur veidojas slimība, un to laikus izārstēt.
Muskuļu tonusa atjaunošana ir iespējama, tad kāpēc šo iespēju neizmantot? Var jau teikt, ka tā ir mistika, bet patiesībā vien normāla saruna ar organismu un ieklausīšanās tā raidītajos signālos. Nezin kāpēc neviens, kas nepārzina fiziku, nebrīnās, kā tas iespējams – sarunāties pa mobilo telefonu. Nav taču ne vadu, ne citu redzamu ierīču, kas ļautu notikt sarunai. Bet tā notiek! Tāpat ar organismu – tā ir saruna ar ķermeni, kuru kā diagnostisku metodi var izmantot jebkurš ārsts.
– Un kāpēc jūs pievērsāties kinezioloģijai?
– Man nebija skaidrs, kāpēc vienam cilvēkam palīdz manuālā terapija, bet kādam citam tādā pašā situācijā, piemēram, adatu terapija. Vēl citam palīdz vitamīni. Kāpēc vienam palīdz, bet citam ne? Vai tāpēc, ka sliktas zāles vai slikts dakteris? Nē! Tāpēc, ka no organisma neesam uzzinājuši, kāda tieši ārstēšana tam nepieciešama.
– Un kā var pārbaudīt man piemērotākās zāles?
– Atrod par attiecīgo orgānu atbildīgo muskuli, uzliek zāles uz mēles un vēro, kā muskulis reaģē. Ja tas kļūst vājāks, zāles nav derīgas. Ja stiprāks – tās ir īstās.
– Veselību varot ietekmēt arī emocijas. Kā to var pārbaudīt?
– Elementāri! Piemēram, pacientam sāp mugura. Lūdzu viņam padomāt par savu problēmu un sāpes mainās. Tas nozīmē – sāpes saistītas ar emocijām. Kur atrodas emocijas? Galvā. Ja sāpes mazinās, pieliekot roku pie galvas, tas nozīmē – tās saistītas ar emocijām.
