Izmanto skrīningu, lai dzīvotu!

Izglāb sevi!
Agnese Meiere
Agnese Meiere
29. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock.com
Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā slimība, no kuras vari sevi pasargāt, regulāri veicot krūšu pašpārbaudi un izmeklējumus ar mamogrāfijas vai ultrasonogrāfijas metodi. Ļoti svarīgi arī izmantot valsts apmaksāto krūts vēža skrīningu, uz kuru uzaicinājumu saņem visas sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem.

Konsultē SANDRA LAPUĶE, Veselības centra 4 radioloģe diagnoste; KARLĪNA ELKSNE, VCA Ginekoloģijas dienesta vadītāja.

Latvijā visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība sievietēm ir krūts vēzis – katru gadu ar to no jauna saslimst vairāk nekā tūkstoš sieviešu. Ārsti saka – jābaidās nevis ar to saslimt, bet atklāt novēloti. Tātad – no kāda vecuma jāsāk pārbaudīt krūtis, un cik bieži tas jādara?

Sandra Lapuķe: Par krūtīm jāsāk rūpēties jau pusaudzes vecumā, kad ikvienai meitenei būtu jāiemācās pašai izmeklēt krūtis. To vajadzētu darīt konkrētā pašas izvēlētā cikla dienā (vislabāk menstruālā cikla piektajā līdz desmitajā dienā). Kāpēc nepieciešama krūšu pašizmeklēšana? Jo, iepazīstot to struktūru, sieviete pati visātrāk varēs pamanīt izmaiņas, ja tādas notiks. Krūtis pilnībā izveidojas līdz 25 gadu vecumam, un agrīnā vecumā visieteicamākā skrīninga metode ir ultrasonogrāfijas izmeklējums – krūts dziedzeru izmeklēšana ar augstas frekvences skaņu. Pat ja nekādu taustāmu izmaiņu nav, regulāru ultrasonogrāfijas pārbaudi vajadzētu sākt ap 20 gadu vecumu un darīt to reizi divos trīs gados. Valsts šo izmeklējumu neapmaksā, tas jādara par saviem līdzekļiem.

Karlīna Elksne: Es uzskatu – regulāra ultrasonogrāfijas pārbaude ik pēc diviem trim gadiem jāsāk ap trīsdesmit gadu vecumu. Līdz tam vislabākā metode tiešām ir krūšu pašizmeklēšana. Es savām pacientēm to iesaku veikt dienā, kad beidzas menstruācijas, – tā ir visvieglāk atcerēties, ka tas jādara. Ja sieviete ir menopauzē – un tā noteikti neatceļ krūšu pašizmeklēšanu, tieši pretēji –, rekomendēju izvēlēties vienu piesaistes datumu. Mēneša pirmajā datumā, varbūt savas dzimšanas dienas datumā. Kāda sieviete, ar kuru par šo jautājumu runāju, sacīja: darīšu to algas dienā! Kāpēc gan ne?

Sievietes nereti domā – es taču reizi gadā apmeklēju ginekologu, gan jau speciālists sataustīs, ja kas būs ne tā.

Sandra Lapuķe: Ginekologs konkrētās sievietes krūtis redz reizi pusgadā vai gadā, reizēm vēl retāk. Pašizmeklēšana turpretī ir regulāra ikmēneša pārbaude. 

Karlīna Elksne: Nav nekāds noslēpums, ka vizītes ilgums pie ginekologa ir 20 minūtes. Tik īsā laikā visu izrunāt, izmeklēt ginekoloģiski un vēl kvalitatīvi izmeklēt krūtis vienkārši nav iespējams – pareiza, nesteidzīga krūšu izmeklēšana aizņem aptuveni desmit minūtes. Manuprāt, ginekologam tā vietā, lai iztaustītu sievietes krūtis, vajadzētu savai pacientei iemācīt to darīt pašai. Turklāt, kā saku savām pacientēm: es atcerēšos jūsu seju vai ierakstu jūsu pacientes kartītē, bet jūsu krūtis pa gadu aizmirsīšu. Tikai jūs pati varat atcerēties, vai tas negludums jau tur bija vai parādījies tikko. Pašizmeklēšanas jēga ir pamanīt atšķirības.

Un kādā vecumā jāveic pirmā mamogrāfija?

Sandra Lapuķe: Mamogrāfija ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana ar zemas intensitātes rentgenstarojumu. Tā ir viena no efektīvākajām metodēm, lai laikus atklātu krūts vēzi. Ja vien ģimenē tuvākajām sievietēm – vecmāmiņai, mammai, māsai – nav bijis krūts vēža agrīnā vecumā, tad pirmā mamogrāfija būtu jāveic ap četrdesmit gadu vecumu. Turpmāk tas jādara regulāri ik pēc diviem trim gadiem. Bet pa vidu – ik pēc gada – noteikti jāveic ultrasonogrāfijas izmeklējums. Ja kādai no ģimenes sievietēm bijis krūts vēzis, tad pirmo reizi mamogrāfija būtu jāveic jau trīsdesmit piecu gadu vecumā. Jāpiebilst, ka ar ģimenes ārsta vai ginekologa norīkojumu par šo izmeklējumu jāmaksā tikai pacienta iemaksa.

Sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, aicinot veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi jeb tā dēvēto skrīningu. Vēstule tiek nosūtīta uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi, tā ir derīga divus gadus – līdz nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanas brīdim un ir kā ārsta nosūtījums bezmaksas pārbaudes veikšanai. Nereti sievietes jautā: kāpēc skrīnings tiek veikts tieši šajā vecumā, nevis agrāk vai vēlāk? Tam ir konkrēts pamatojums – saslimstība ar vēzi visbiežāk parādās tieši šajā vecumā.

Karlīna Elksne: Arī man vecāka gadagājuma kundzes jautājušas, kāpēc skrīnings netiek veikts sievietēm lielākā vecumā. Tad skaidroju, ko vispār nozīmē skrīnings. Proti, tā nav parasta izmeklēšana, kas balstās uz kādu diagnostikā noteiktu atradni. Skrīninga doma ir pārbaudīt visu populāciju, pilnīgi visas sievietes noteiktajā vecuma grupā. Ja valsts par šo skrīningu maksā, tad tai svarīgi, lai tas arī atmaksātos, proti, lai tā nauda, ko valsts var iekasēt nodokļos par veselajām, izglābtajām, izārstētajām sievietēm, atsvērtu to, ko valsts iztērē par skrīningu. Tas arī ir iemesls, kāpēc skrīningā netiek aicinātas piedalīties visas sievietes vecumā no 20 līdz 120 gadiem. Tas vienkārši neatmaksātos. Skarbi, bet godīgi.

Vai ir nozīme tam, kurā ārstniecības iestādē skrīnings tiek veikts?

Sandra Lapuķe: Jā, noteikti. Veselības centrs 4 bija pirmais, kurš ieviesa mamogrāfiju ar tomosintēzi. Tas nozīmē, ka tiek veikts tāds pats izmeklējums kā parastajā mamogrāfijā, bet pēcapstrāde ir krūti izskatot pa vienam milimetram. Tas ir ļoti liels informācijas lauks, līdz ar to pieaug jaunatklāto gadījumu skaits, samazinās atkārtoti izsaukto pacienšu skaits. Šobrīd mamogrāfija ar tomosintēzi ir gan Veselības centrā 4, gan medicīnas centrā ARS, gan Stradiņa slimnīcā, gan RAKUS Onkoloģijas centrā.

Karlīna Elksne: Arī Veselības centru apvienība trijās vietās piedāvā šādu izmeklējumu. No pacientēm, kas bijušas uz izmeklējumu ar tomosintēzi, esmu dzirdējusi – šis izmeklējums nerada nepatīkamas, sāpīgas sajūtas, kā tas bija pirms daudziem gadiem.

Sandra Lapuķe: Šīm iekārtām ir tā dēvētā kustīgā lāpstiņa, kas pielāgojas krūts izmēram un proporcijām, un tas vienmēr ir mazāk sāpīgi, nekā saspiežot krūti plakaniski. Gribu uzsvērt, ka mūsdienās mamogrāfija ne tuvu nelīdzinās tiem izmeklējumiem, kas tika veikti padomju laikā un par kuriem joprojām klīst briesmīgi nostāsti. Jā, varbūt kādai īpaši jutīgai pacientei ar zemu sāpju slieksni izmeklējums šķitīs mazliet nepatīkams, tomēr vairums sieviešu pēc mamogrāfijas pārsteigtas konstatē: bet tas taču nebija nekas traks! Tas arī ir saprotami, jo mūsdienīgās iekārtas nemaz neļauj krūti saspiest pārāk daudz un pārāk stipri.

Vai ir svarīgi izmeklējumu vienmēr veikt vienā un tajā pašā medicīnas iestādē?

Sandra Lapuķe: Svarīgākais ir, lai iepriekšējie izmeklējumi būtu pieejami visiem ārstiem, kas strādā ar šo metodi. Pie mums Veselības centrā 4 ir tā – vienalga, pie kura no ārstiem veikta mamogrāfija, viņš redzēs gan iepriekšējo izmeklējumu, gan iepriekš ārsta veikto aprakstu.

Karlīna Elksne: Ņemot vērā to, ka ne vienmēr izmeklējumu iespējams veikt vienā un tajā pašā iestādē, es aicinātu iekārtot personisko izmeklējumu mapīti, kur tiktu saglabāti gan izmeklējumu attēli, gan to apraksti. Un gribētu uzsvērt – pat ja speciālistam nav pieejami jūsu iepriekšējie izmeklējumi un pat ja jūs veicat izmeklējumu citā iestādē vai mobilajā mamogrāfā, kas iebrauc jūsu pilsētā, vissvarīgākais ir vispār to veikt. Mobilais mamogrāfs ir brīnišķīga iespēja sievietēm, kuras dzīvo ārpus lielajām pilsētām, – iespēja izmeklēties tiek pievesta tieši pie dzīvesvietas!

Diemžēl statistika liecina, ka valsts apmaksāto skrīningu izmanto mazāk nekā puse sieviešu, kuras uz to aicinātas.

Un tas ir nepiedodami, jo mamogrāfiskais skrīnings dažkārt izrādās uzdāvināta iespēja dzīvot. Ir aprēķināts – ja katra sieviete pēc 50 gadu vecuma veiktu mamogrāfiju, mirstību no krūts vēža šajā vecuma grupā varētu samazināt par vairāk nekā 25 procentiem.

Dažkārt sieviete veic izmeklējumu, bet tā arī neaiziet pēc rezultātiem, jo uzskata – ja būs kaut kas slikts, man noteikti paziņos. Turklāt daudzas īsti neizprot, ko nozīmē apzīmējumi R1, R2 un citi.

Sandra Lapuķe: Visas mamogrāfijas atbildes tiek apzīmētas ar kodiem no R1 līdz R5. Apzīmējumi R1 un R2 apzīmē labdabīgas izmaiņas, tomēr dažkārt arī šajos gadījumos nepieciešams pierādīt veidojumu un papildus veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Apzīmējums R3 norāda, ka izmaiņas ar vislielāko varbūtību ir pozitīvas, tomēr radījušas radiologam šaubas, kuras nepieciešams apstiprināt vai noliegt, tāpēc faktiski vienmēr vajadzīgs ultrasonogrāfijas izmeklējums. R4 un R5 nozīmē, ka pastāv liela varbūtība – redzamās izmaiņas ir ļaundabīgas. Pie mums Veselības centrā 4 notiek tā – ja mamogrāfijas kods ir R3 un lielāks, vecākā medmāsa sazinās ar ģimenes ārstu un paziņo, ka viņa pacientei jādodas uz papildizmeklējumu.

Karlīna Elksne: Aprakstā bieži parādās vārdi veidojums fibrozs, kas pacientēm rada bailes. Tad vajadzētu sazināties ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu, kas izskaidros rakstīto. Jāpiebilst, ka negatīva atbilde pēc mamogrāfijas izmeklējuma pilnībā neizslēdz krūts vēža esamību. Tādēļ diagnostikā mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas izmeklēšanas metodes neizslēdz viena otru, bet gan papildina.

Un ko darīt sievietēm pēc 69 gadu vecuma, uz kurām skrīnings vairs neattiecas?

Sandra Lapuķe: Tāpat kā sievietēm līdz 50 gadu vecumam, arī kundzēm lielākā vecumā ir iespēja apmeklēt mamogrāfijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumus ar ārsta nosūtījumu, par to samaksājot tikai pacienta iemaksu.

Karlīna Elksne: Diemžēl – jo cilvēks kļūst vecāks, jo lielāka iespēja saslimt ar krūts vēzi. Tāpēc jebkurā vecumā svarīgi turpināt veikt pārbaudes, jo risks tikai pieaug. Manā praksē vecākā paciente, kurai konstatēju krūts vēzi, bija 87 gadus veca. Bet tas, protams, var tikt konstatēts arī vēlākā vecumā. Uzsvēršu vēlreiz – mūsdienās krūts vēzis ir labi ārstējama slimība, ja vien to atklāj agrīnā stadijā.

 

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+