Rīga +8°C 
Askorbīnskābe jeb C vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs mūsu uzturā, un, protams, labākais veids, kā to uzņemt, ir kvalitatīvs un sabalansēts ēdiens, nevis bundžiņa no aptiekas. Ikdienā šī vitamīna galvenais avots ir augļi, dārzeņi un kartupeļi. C vitamīns ir ūdenī šķīstošs, un tā uzsūkšanās sākas jau mutes dobumā, bet galvenokārt norit tievajā zarnā. Salīdzinot ar citiem vitamīniem, C vitamīns tiek diezgan ātri izvadīts no organisma caur nierēm. Vislielākā tā koncentrācija mūsu organismā ir hipofīzē un virsnierēs.
Labie darbi
Vielmaiņā C vitamīns piedalās virknē mūsu organismam svarīgu procesu ar sarežģītiem nosaukumiem – oksidēšanās–reducēšanās procesos, hidroksilēšanas reakcijās, kas galvenokārt vajadzīgas kolagēna jeb saistaudu veidošanā, noradrenalīna, adrenalīna, dopamīna, serotonīna, steroīdo hormonu sintēzē, kā arī holesterīna pārvēršanā žultsskābēs.
Un vēl!
Pirmkārt, C vitamīns darbojas kā antioksidants. Mūsu organisms visu laiku atjaunojas – šūnas atmirst un vietā veidojas jaunas, bet no nolietotajām, bojā gājušajām šūnām rodas produkti, ko gudrā valodā sauc par brīvajiem radikāļiem. Īpaši daudz to veidojas, ja, piemēram, cilvēks saslimst ar gripu vai kādu citu kaiti, bijusi saindēšanās, ja tiek lietoti medikamenti, bijusi radiācijas ietekme – vārdu sakot, radusies masīva šūnu bojāeja. Kas notiek tālāk? Tā kā tādas organizācijas kā bezdarbnieki mūsu organismā nav, brīvie radikāļi ķeras pie veselajām šūnām un turpina mūs no iekšpuses bojāt. Lai šo procesu nepieļautu, brīvajiem radikāļiem jādod virsū antioksidanti, jāneitralizē tie. Tāpēc C vitamīns ir ļoti labs!
Otrkārt, C vitamīns strādā kā izejviela virsnieru hormoniem, kas mūsu organismā ir dabīgs pretiekaisuma un pretalerģijas līdzeklis. Un akūtas slimošanas laikā pretiekaisuma vielas mums ir ļoti vajadzīgas, tāpēc C vitamīns ir izcils veids, kā stimulēt to rašanos.
Treškārt – tas tonizē, rada enerģiju, un arī tas palīdz ātrāk atgūties no slimības.
Cik daudz uzņemt diennaktī?
(Uz vienu kilogramu ķermeņa masas)
- Ieteicamā deva pieaugušam cilvēkam – 100 mg vitamīna.
- Grūtniecēm, sievietēm, kas baro bērniņu ar krūti, – 150 mg.
- Smaga fiziskā darba darītājiem, sportistiem – vismaz 150 un vairāk mg dienā.
- Saaukstēšanās periodā – 200 mg.
Cik stabils ir C vitamīns produktos?
- Neitrālā vidē – nestabils.
- Skābā vidē – stabils.
- Bāziskā vidē – nestabils.
- Saskaroties ar gaisu, skābekli, – nestabils.
- Gaismā – nestabils.
- Temperatūrā virs 80 grādiem – nestabils.
Ja pietrūkst
«Skorbuls! No sākuma izkrīt mati, tad zobi!» Šie viedie vārdi no filmas Emīla nedarbi pazīstami daudziem.
Cilvēka organismā C vitamīns nespēj veidoties pats, tāpēc ir jādomā, kā to uzņemt.
C avitaminozes jeb trūkuma galvenā izpausme ir saistaudu bojājumi, ko rada kolagēna sintēzes traucējumi. Šo stāvokli sauc par skorbutu jeb cingu. Tai raksturīga smaganu asiņošana, zobu kustēšanās, asinsizplūdumi ādā un iekšējā asiņošana trauslo asinsvadu dēļ, kā arī sāpes locītavās, sirdsdarbības traucējumi un muskuļu atrofija. Protams, lai nonāktu līdz cingai, jābūt ilgstošā vitamīna badā, tā nav ikdienas situācija.
Vairāk – šoreiz nav labāk
C vitamīns nostiprina imunitāti un ļauj izvairīties no tā, ka pieķersies kāds ziemas vīruss. Savulaik ārsti laikā, kad apkārt plosās gripa vai arī jau esi saslimusi, aicināja lietot pat 1–10 gramus C vitamīna dienā, taču šobrīd šis uzskats vairs nav aktuāls.
Jaunākie pētījumi rāda – nav nozīmes dzert vairākus gramus vitamīna dienā, jo tā būs tikai papildu slodze aknām, tas var veicināt oksalātu nierakmeņu veidošanos, bojāt aizkuņģa dziedzeri, traucēt nieru darbību, izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu un veicināt abortu.
Saaukstēšanās periodā pietiks ar tiem pašiem 200 mg C vitamīna dienā.
Starp citu – liels C vitamīna daudzums noteikti arī nebūs līdzeklis holesterīna rādītāja samazināšanai. Vitamīns pārspīlētās devās nestimulē virsnieru darbību un nesamazina iekaisuma procesus organismā!
Ko par C vitamīnu saka citi
Dr. Pauls Princis, ģimenes ārsts savā privātpraksē Ventspilī: «Lai gan daudzi uzskata, ka nav pierādīta C vitamīna nozīme cīņā pret vīrusiem, es no savas ilgās pieredzes ar pacientiem esmu pārliecinājies, ka 1000 miligrami jeb 1 grams C vitamīna dienā akūtajā brīdī vai situācijā, kad šķiet, ka tūlīt, tūlīt saaukstēšanās būs klāt, ļoti palīdz nesaslimt pa īstam. Tādu devu varētu lietot 7 dienas, bet pārējā laikā – pa 500 miligramiem dienā profilaksei.
Labāk, lai C vitamīns būtu iegūts no dabas vielām – mežrozītēm, cidonijām vai citiem augiem.
C vitamīnam piemīt nespecifisko imūnsistēmu iedarbinošas īpašības, tas palīdz atvairīt iekaisuma procesus organismā. Saviem pacientiem, piemēram, iesaku C vitamīnu ieņemt pēc smagas darbadienas, kad ir liels fizisks un garīgs nogurums.»
Dr. med. Antons Skutelis, farmācijas doktors: «Jā, viedokļi atšķiras… Piemēram, amerikāņu ķīmiķis un divkārtējs Nobela prēmijas laureāts Lainuss Polings, kurš savulaik bija slavens ar aktīvu vitamīnu un pārtikas piedevu popularizēšanu, uzskatīja, ka katru dienu jālieto grams vai divi C vitamīna un tad varēšot nodzīvot līdz 140 gadiem. Tātad – izdosies pagarināt mūža ilgumu. Tiesa, viņam pašam izdevās nodzīvot tikai līdz 83 gadu vecumam, tāpēc viņa teorijai nevar ticēt.
Tagadējais uzskats par C vitamīnu ir tāds, ka tas nav tik principiāli vajadzīgs, jo to ikdienā viegli varam uzņemt ar uzturu.
Daudz C vitamīna satur mežrozīšu augļi, smiltsērkšķi, upenes, paprika, skābenes, dilles, pīlādži, kivi, kolrābji, citrusaugļi…
Ieteicamā dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 100 miligrami, ko ar sabalansētu uzturu tiešām nav grūti uzņemt. Savukārt, kas attiecas uz akūtu slimošanu – tad C vitamīns tiešām vajadzīgs lielās devās, vismaz grams dienā vairākas dienas.»
