Alerģija pieaugušā vecumā — jā, tas ir iespējams!

– Arī mana kolēģe šopavasar sākusi nepārtraukti šķaudīt. Saka – iepriekš nekas tāds neesot bijis!

– Ja parādās simptomi, kas iepriekš nav bijuši, iesaku doties pie sava ģimenes ārsta, kas ieteiks, kā mazināt pirmās nepatīkamās sajūtas. Tālāk, protams, būtu jādodas pie speciālista – alergologa –, lai precizētu – pret ko tieši ir alerģija. Tad varēs uzsākt specifisku ārstēšanu – mazināt organisma jutību pret parastām, apkārt esošām lietām. Pavasarī, aktuāla, protams, ir alerģija pret ziedputekšņiem. Kamēr gaisā ziedputekšņu nav, alerģisks cilvēks jūtas ļoti labi, ir pilnīgi vesels.

No seniem laikiem ir šis tēlainais nosaukums – siena drudzis. Jau 19. gadsimta otrajā pusē ārsti rakstīja, ka vasarā, aizbraucot uz laukiem un tur piedaloties siena vākšanas darbos, radās drudža sajūta, kaut temperatūras nebija. Iekaisa acis, asaroja, deguns tecēja, nāca šķaudiens, bija jāklepo un jāpuņķojas, vispārējs nogurums – sajūta, ka esi ļoti slims. Tā radies nosaukums siena drudzis, bet tas nav tikai no siena.

Citi lasa

Gita Vīksne

Attiecības

Jauns pāris Latvijas šovbiznesā – «Sudden Light» mūziķis iemīlējies JRT aktrisē

Slavenības

Jau sauc par Kārumiņu? Aivis Ceriņš devies ceļojumā ar daiļu ietekmeli

Marta Kalniņa

Krievija

«Dienesta romāna» zvaigzne Ahedžakova pošas uz Daugavpili. Viņas dzīve Krievijā esot baisa…

Zāles, kas mazina acu niezēšanu, deguna tecēšanu, šķaudīšanu, jāsāk lietot jau divas nedēļas pirms augu ziedēšanas pie mums, un jāturpina divas nedēļas pēc tās, jo putekšņi vēl ceļo no citām zemēm

Ziedputekšņi ir arī kokiem, turklāt apjoma ziņā visvairāk. Te ļoti no svara, kurā vietā cilvēks dzīvo un kādi ziedputekšņi tajā laikā ir gaisā. Gadās, ka, aizbraucot uz citu valsti, visi simptomi pazūd. Piemēram, te moka bērzu ziedputekšņi, bet dienvidu valstīs šī problēma atkrīt. Vai otrādi – izskatās, ka pie mums vēl īsti nezied nekas, bet ziedputekšņi jau ir gaisā, jo pūš dienvidu vējš no Lietuvas, no Polijas, kur koki jau zied. Tāpēc ir ļoti svarīga ziedputekšņu prognoze, kad cilvēks saprot – aha, mana sezona ir sākusies, kaut pie mums vēl nekas pat nezied. Tāpēc arī iznāk lietot zāles ilgāk, nekā ir konkrētā auga aktīvais ziedēšanas periods cilvēka dzīvesvietā.

– Tātad – jutīgiem cilvēkiem jau tagad jāsāk lietot medikamenti!

– Jā, zāles, kas mazina acu niezēšanu, deguna tecēšanu, šķaudīšanu, puņķošanos, jāsāk lietot jau divas nedēļas pirms augu ziedēšanas pie mums, un jāturpina divas nedēļas pēc ziedēšanas, jo putekšņi vēl ceļo no citām zemēm. Jālieto tiešām regulāri, katru dienu, jo citādi – kamēr aktīvās vielas uzsūcas, kamēr sāk darboties – simptomi jau ir sākušies. Zāles parasti darbojas no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām.

– Kādus tieši pirmās palīdzības bezrecepšu medikamentus varētu ieteikt tādām šķaudītājām kā mana kolēģe?

– Alerģijas brīdī organismā izdalās histamīns – ja ieliksim roku nātrēs, roka sāks niezēt, piepamps, kļūs sarkana, tas pats notiek acīs, degunā. Tāpēc šo simptomu mazināšanai jālieto medikamenti, ko sauc par antihistamīniem – kas darbojas PRET histamīnu.

Vēl jāņem vērā, ka ir bezrecepšu pretalerģijas medikamenti, kas rada izteiktu miegainību.

Bezrecepšu antihistamīni ir gan tablešu, gan degunā pūšamu līdzekļu, gan acīs pilināmu pilienu formā. Lielie iepakojumi, ko var nopirkt ar recepti, vienmēr ir izdevīgāki, tāpēc tomēr aicinu iet pie ārsta. Cilvēkam, kuram ir zināms, ka visu sezonu vajadzēs lietot zāles, ārsts izrakstīs lielo tablešu iepakojumu, kas būs izdevīgāks pirkums.

Vēl jāņem vērā, ka ir bezrecepšu pretalerģijas medikamenti, kas rada izteiktu miegainību. Tie ir tā dēvētie vecās paaudzes medikamenti – Tavegil, Suprastin. Kļūsti miegaina, samazinās reakcijas ātrums… Cilvēks pats to neapzinās – sēžas pie stūres vai darbojas ar kādām ierīcēm. Ne velti aviācijā lidotājiem aizliegts lietot šos medikamentus, un vienalga pēc aviokatastrofām pilotu asinīs ir atrasti šie antihistamīni, kas, iespējams, bijis cēlonis arī kādam nelaimes gadījumam.

Lai cik tas nebūtu paradoksāli, tieši visforšākajā mūža periodā – jaunībā – alerģija izpaužas visspēcīgāk.

– Alerģisku cilvēku kļūst vairāk?

– Diemžēl, jā. Visvairāk satrauc tas, ka ir arvien vairāk smagu reakciju. Alerģiskās iesnas, alerģiskie acu iekaisumi un alerģiskā astma kļūst smagākas, un vēl – ir arvien vairāk cilvēku, kam vienlaicīgi ir alerģija pret daudzām lietām. Nav atelpas visu cauru gadu! Piemēram, ir alerģija pret mājas putekļu ērcīti – labi, izejam ārā svaigā gaisā, bet tur – putekšņi! Tad mums jādomā, kā veicināt organisma toleranci pret alergēnu. To var izdarīt ar imūnterapiju – mēs varam organismu pakāpeniski pieradināt, lai tas pārstāj asi reaģēt uz alergēnu. Mēs panākam ātrāku reakciju, organisms pierod, pieņem, piecieš šīs apkārtesošās parastās lietas – kas ir ziedputekšņi, putekļu ērcīte, mājdzīvnieku spalvas utt.

Labā ziņa ir tā, ka alerģija uz vecumu pāriet. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, tieši visforšākajā mūža periodā – jaunībā – alerģija izpaužas visspēcīgāk.

– Bet vai alerģija var sākties jebkurā vecumā?

– Lielai daļai problēmas sākas jau bērnībā, bet var būt arī tā kā jūsu kolēģei, kas pēkšņi vienā pavasara dienā sāk šķaudīt, un viss. Tur pie vainas mēdz būt arī blakus faktori – vai nu ir bijusi kāda vīrusu saslimšana vai lielāks stress, varbūt cilvēks ilgstoši nav izgulējies. Arī tas liek alerģijai izpausties. Nosliece uz alerģiju cilvēka imūnsistēmai varbūt bijusi jau iepriekš, bet nav devusi par sevi ziņu. Sakrītot apstākļiem, alerģija izpaužas, un tas var notikt jebkurā vecumā. Var būt arī tā, ka bērnībā ir bijusi alerģija uz šokolādi vai apelsīniem, tad kādu laiku nekas nav bijis, un jau pusmūžā pēkšņi sākas šķaudīšana.

Teiciens par ragavām vasarā un ratiem ziemā patiešām ir vietā, jo patiesībā par alerģijām ir jādomā rudenī un ziemā.

– Vai nevainīgas alerģijas dēļ var aizdzīvoties arī līdz nopietnākām ķibelēm?

– Alerģija mēdz radīt komplikācijas. Klasika – deguna blakusdobumu iekaisums, kas kļūst strutains. Vai – cilvēkam niez, un viņš ar netīrām rokām sakasa to vietu, un sākas infekcija. Aizliktam, pilnam degunam pievienojas vidusauss iekaisums, tad jau būs vajadzīgas antibiotikas. Tas var atkal un atkal atkārtoties. Alerģija ir fonā, bet pievienojas kaut kas cits kā sekas neārstētai alerģijai.

– Esmu dzirdējusi arī par iespēju, ka, lai pavasarī nebūtu jāšķauda, īstā alerģijas ārstēšana patiesībā būtu jāuzsāk rudenī.

– Jā! Teiciens par ragavām vasarā un ratiem ziemā šoreiz patiešām ir vietā, jo patiesībā par alerģijām ir jādomā rudenī un ziemā. Tas ir stāsts par imūnterapiju, ko minēju. Tā veicina dabīgo aizsargmehānismu veidošanos, un tā ir jāsāk vismaz trīs vai četrus mēnešus pirms ziedēšanas sezonas. Imūnterapija lieliski darbojas, un šobrīd tai ir pieejami vairāki varianti injekciju un zemmēles terapijas veidā. Ir tā dēvētās īsās un ātrās injekcijas – aizmāršīgākie cilvēki ieplāno tās retāk, un nāk pie ārsta, lai veiktu injekciju. Pedantiskākie un apzinīgākie katru rītu sev vai bērnam mājās pilina vai pūš zāles zem mēles, bet – tas jādara katru dienu.

– Tad pavasarī cilvēks vairs nejūt alerģiju?

– Kā nu kurš, ne jau visiem tas labi darbojas, bet 60–80 procentos gadījumu imūnterapija ir ļoti efektīva. Šie skaitļi ir pietiekami lieli, lai būtu vērts mēģināt. Tiesa, tas ir jādara par saviem līdzekļiem un gada kurss maksā 500 eiro. Bet, ja parēķina to naudu, ko cilvēks atstāj par dažādiem medikamentiem, un vēl to diskomfortu… Mana pieredze rāda, ka no tiem pacientiem, kas ir sākuši imūnterapiju, vēl neviens to nav nožēlojis. Ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēks ir tik ļoti jutīgs, tāpēc vajadzīgas ļoti pielāgotas un atvieglotas ārstniecības shēmas, bet šādu cilvēku ir ļoti maz.

6 ieteikumi alerģijas savaldīšanai

• Ziedputekšņu laikā nenēsā lēcas. Kādu laiku labāk būs valkāt brilles, jo tās kaut nedaudz aizsargā acis.
• Valkā saulesbrilles. Labs un stilīgs pretalerģijas līdzeklis ir arī cepure ar platām malām.
• Atnākot no pastaigas, izmazgā matus, nomaini drēbes.
• Vēdini telpas ātri, lai putekšņi nepaspēj salidot istabā! Arī braucot mašīnā, nevajag taisīt vaļā logus, jo tad putekšņi strauji nāks iekšā.
• Atmet smēķēšanu, jo cigarešu dūmi situāciju tikai pasliktinās. Arī stipras smaržas, aerosoli alerģiju saasinās.
• Veļu, lai arī gribas žāvēt ārā, tomēr labāk žāvē telpā.