• Šobrīd

    weather img

    Rīga -15°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Hospisa aprūpe – iespēja cieņpilni nomirt

    Veselība
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    25. novembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Kopš oktobra Latvijā pirmo reizi ir pieejama valsts finansēta hospisa aprūpe nedziedināmi slimiem cilvēkiem. Ko praktiski nozīmē hospisa aprūpe un kas to var saņemt, skaidro nodibinājuma Hospiss LV valdes locekle Inta Gerharde.

    Vārds hospiss cēlies no latīņu valodas, un ar šo vārdu visā pasaulē saprot mājas, kurās uzturas nedziedināmi slimi cilvēki pēdējā dzīves posmā. Latvijā nav nevienas šādas hospisa mājas, taču Inta Gerharde ir pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk tādas būs – hospisa māju attīstība Latvijā ir arī viens no galvenajiem nevalstiskās organizācijas Hospiss LV mērķiem. Kamēr šādu māju nav, organizācijas profesionāļi un brīvprātīgie nodrošina hospisa aprūpi mājās. Tas šobrīd iespējams, pateicoties atbalstītājiem un ziedotājiem, kā arī pašvaldības finansējumam. Pretimnākšanu izrādījusi arī Labklājības ministrija, kas no šā gada oktobra vidēji desmit cilvēkiem mēnesī finansē hospisa aprūpi. Šis projekts ilgs 15 mēnešus un būs pieejams Rīgā un Pierīgā dzīvojošajiem.

     

    Sākums – slimnīcās

    Inta Gerharde stāsta, ka hospisa aprūpes sākums meklējams pirms četriem gadiem, kad viņa un citi kā brīvprātīgie apmeklēja paliatīvās aprūpes nodaļas slimnīcā, nedziedināmi slimiem cilvēkiem sniedzot emocionālu un arī praktisku atbalstu – ar kādu vajadzēja tikai parunāt, citu izvest ārā ratiņkrēslā, kādam vajadzēja kaut ko atnest no veikala. Taču cilvēks paliatīvajā nodaļā valsts apmaksātā kārtībā var uzturēties septiņas dienas, un tad viņu izraksta. Vēl ir paliatīvās aprūpes nodaļa Rīgas 1. slimnīcā, kur cilvēku var ievietot uz diviem mēnešiem, taču arī tas problēmu nerisina.

    «Tiekoties ar nedziedināmi slimajiem un viņu tuviniekiem, redzējām daudzas skaudras situācijas. Būtībā paliatīvā aprūpe ir izmisuma zona, jo ne paši cilvēki, ne radinieki nezina, ko darīt tālāk. Praktiski ir tā – cilvēks mirst, viņu izraksta no paliatīvās nodaļas un ved mājās. Tuvinieki paši tiek galā, kā var, aprūpē slimnieku ar labākajiem nodomiem, taču viņiem nav jāprot kopt cilvēku ar onkoloģisku slimību, kam nepieciešama speciāla aprūpe. Ja tuvinieku nav, cilvēks var nonākt 1. slimnīcā uz diviem mēnešiem, bet tas arī viss. Tāpēc skatījāmies, kas notiek pasaulē, un visur ir šie hospisi – vai nu tā ir hospisa aprūpe mājās, ko mēs tagad sniedzam, vai tomēr pārsvarā tie ir hospisi jeb mājas, kur galvenokārt onkoloģijas slimnieki daudzmaz jēgpilni pavada pēdējos mēnešos. Pārsvarā hospisu mājās ir vienvietīgas istabas, kurā cilvēks uzturas savas dzīves pēdējos mēnešus, pie viņa var nākt tuvinieki un draugi. Savukārt profesionāļi – aprūpētāji, mediķi, psihologi, kapelāni – nodrošina medicīnisko, emocionālo un higiēnisko aprūpi. Visos hospisos iesaistīti arī brīvprātīgie, kas servisu papildina un paaugstina. Hospisi neiztiek tikai ar valsts finansējumu, ļoti lielu atbalstu sniedz ziedotāji. Un cilvēki labprāt arī ziedo, jo neviens nezina, kādas būs pašu un tuvinieku dzīves beigas,» stāsta Inta Gerharde.

     

    Vēlas nomirt mājās

    Hospisa aprūpi mājās lielākoties saņem ar onkoloģiskajām slimībām slimojošie. Visā pasaulē šo pakalpojumu piešķir tiem, kam dzīvildze plānota līdz sešiem mēnešiem un kam ir specifiskas vajadzības, kas saistītas ar aiziešanu. Inta Gerharde atzīst, ka Latvijā pēdējā laikā, iespējams, kovida un ielaisto slimību dēļ, cilvēki nodzīvo ļoti īsu brīdi – nedēļu, divas, trīs. Visi šie cilvēki, kas saņem hospisa aprūpi, ir guloši, viņu vidū ir arī jauni cilvēki, zem 50 gadu vecuma.

    «Hospisa aprūpe nepieciešama daudziem, ja ņem vērā, ka katru gadu Latvijā ar kādu onkoloģisku slimību saslimst ap vienpadsmit tūkstošiem cilvēku. 90% cilvēku vēlas nomirt mājās, bet pie mums lielākoties ir otrādi – vairums nomirst slimnīcā, vieni, bez iespējas būt kopā ar tuviniekiem. Tāpēc, lai to mainītu, lai cilvēka aiziešana notiktu cieņpilni, lai tuvinieki varētu būt līdzās, runāties, paturēt aizgājēja roku, Latvijā jāattīsta hospisa aprūpe mājas. Diemžēl šobrīd mēs rīkojam grandiozas bēres un kapu svētkus, bet pēdējā aprūpe mums ir bēdīgā līmenī. Arī mums ir laiks atvērt acis un darīt visu, lai cilvēks pēdējo dzīves posmu var nodzīvot cilvēcīgā kvalitātē, tīrībā un siltumā, lai viņam būtu pieejama atsāpināšana, higiēna un psiholoģiskais atbalsts,» uzsver Inta Gerharde.

     

    Pēdējā vēlēšanās

    Hospisa aprūpe mājās nozīmē, ka cilvēks saņem ne tikai medicīnisku un praktisku aprūpi, bet arī psihoemocionālu atbalstu. «Kāds vēlas vienkārši parunāt, kāds grib noskatīties izrādi vai koncertu, kāds kopā padziedāt vai kopā iedzert vīnu – mēs darām jebko, ko cilvēks vēlas. Mēs gribam padarīt viņa pēdējo posmu dzīvošanas vērtu. Esam organizējuši arī tikšanos ar tuviniekiem, ar kuriem cilvēkam bijušas saspīlētas attiecības. Kāds vīrietis, piemēram, vēl gribēja kopā nosvinēt draudzenes dzimšanas dienu. Tad rīkojām pasākumu ar džakuzi – viņš pats nevarēja iet, bet draudzene gāja vannā, bija torte, un viņš to visu varēja skatīties un tādējādi piedalīties. Cenšamies, lai dzīves pēdējie brīži būtu priecīgi, cik jau nu priecīgi tas ir iespējams. Mūsu alga ir tā, ka mēs redzam, ka viņi smaida, ka viņi caur skumjām ir priecīgi. Cenšamies piepildīt arī cilvēku pēdējās vēlmes. Dažiem tās ir ļoti vienkāršas – kaut ko garšīgu apēst, izdzert pēdējo vīna glāzi vai uzpīpēt. Esmu pati sēdējusi blakus, klusi dungojusi dziesmiņas vai turējusi roku, un, lai gan cilvēks nav pie apziņas, viņš tā kā nomierinās. Nevajag atstāt mirstošo cilvēku vienu, kādam jābūt klāt, cieņā, klusumā un mierā, izņemot reizes, ja viņš izteicis vēlmi aiziet viens. Mēs cenšamies būt klāt, kad cilvēks aiziet, ja tas ir reāli iespējams un ģimene ziņo, – tad arī ir klāt kapelāns vai jebkurš no mums. Jo ne vienmēr ģimene tuvinieka aiziešanai ir gatava. Mēs arī trīs mēnešus pēc aiziešanas ģimenei sniedzam atbalstu – mums ir sēru konsultante, kas atbalsta ģimeni.»

    Informāciju meklē internetā hospiss.lv vai zvanot pa tālruni 28633070.

     

    Kā saņemt aprūpi?

    Labklājības ministrijas finansētajā projektā iekļauta pilna hospisa aprūpe – gan medicīniskā, gan psihoemocionālā. Cilvēkam mājās tiek nodrošināts ārsts, medmāsa, kapelāns, klīniskais psihologs, aprūpētājs, arī fizioterapeits vai kāds cits speciālists pēc vajadzības. Lai saņemtu aprūpi, nepieciešama ģimenes vai paliatīvās aprūpes ārsta rekomendācija hospisa aprūpei. Tad ar šo rekomendāciju pats cilvēks vai biežāk tuvinieki vēršas nodibinājumā Hospiss LV. Tālāk visu izdara Hospiss LV komanda: ārsti, māsas un citi speciālisti nodrošina ar visu, kas cilvēkam nepieciešams, tajā skaitā ar funkcionālo gultu, pretizgulējumu matraci, arī skābekļa aparātu, ja tāds vajadzīgs. Visa hospisa aprūpe ir bez maksas!

    Aprūpētāji strādā katru darbdienu astoņas stundas, bet naktīs un brīvdienās aprūpi veic paši tuvinieki vai arī viņi piesaista maksas aprūpētāju. Diemžēl hospisa aprūpi šobrīd nevar nodrošināt vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav tuvinieku, kas viņus var aprūpēt naktīs un brīvdienās, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc Latvijā ir nepieciešamas hospisa mājas. Sākumā vismaz viena. Inta Gerharde, kura ar visu sirdi deg par hospisa māju attīstību, spriež, ka tā būtu māja 12–14 cilvēkiem, kurā būtu intimitāte, katram sava personiskā telpa. Kurā katrs var izvēlēties, vai viņš celsies no rīta astoņos vai desmitos un tad gribēs brokastis. Kurā nav mums pierastais konveijera tips, kas nāk no padomju laikiem, bet katram ir individuāla pieeja.

     

    Gaida brīvprātīgos

    Šobrīd Hospiss LV ir desmit aprūpētāji, viens ārsts, pusotras slodzes māsa, divi kapelāni, klīniskais psihologs, fizioterapeits, bet dažādus speciālistus, piemēram, acu ārstu, podologu, pieaicina pēc vajadzības. Tāpat ļoti palīdz brīvprātīgie, kuru nekad nevar būt par daudz. Tāpēc ikviens, kas vēlas pievienoties brīvprātīgo komandai, laipni aicināts vērsties Hospiss LV (priekšzināšanas nav nepieciešamas). Brīvprātīgajiem ir speciālas apmācības, 32 stundu licencēts kurss, kas tieši orientēts uz paliatīvo aprūpi. Pēc tam katrs saņem licenci un var darboties (tiklīdz būs atļautas, tā notiks klātienes mācības).

    «Hospiss LV ir arī Draugu klubs – tajā var iesaistīties ikviens, kurš ir gatavs ziedot kaut piecus vai desmit eiro, bet regulāri, reizi mēnesī. Tad mēs varam saprast, ar kādu ziedojumu rēķināties, un varbūt tad varam pieņemt darbā vēl kādu aprūpētāju un vēl kāds cilvēks var saņemt hospisa pakalpojumu, varam veikt mācības. Vēlāk, kad būs iespējams, draugiem rīkosim kādu koncertu vai izglītojošu pasākumu – tas viss ar mērķi, lai iesaistītu plašāku sabiedrības loku, lai cilvēki par hospisu aprūpi interesētos arvien vairāk. Mēs neviens nezinām, kādas būs mūsu vai mūsu tuvinieku pēdējās dienas, tāpēc hospisu mājas Latvijā ir vajadzīgas. Ja līdzekļus nedabūsim no valsts, celsim par tautas līdzekļiem,» apņēmības pilna ir Inta Gerharde.

     

    Ziedot hospisa aprūpei var ikviens ar pārskaitījumu:

    AS SWEDBANK

    HABALV22

    LV45HABA0551047755702

    vai

    AS SEB BANKA
    UNLALV2X
    LV12UNLA0055001828236 

    Vai zvanot pa maksas tālruni: 90006565 (maksa par zvanu 4,27 eiro)

     

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+