Iepazīsti saldos tālo zemju augļus

Iepazīsti saldos tālo zemju augļus!
27. februāris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Iepazīsti saldos tālo zemju augļus

Papaija

  • Šo bumbierveida augli dēvē arī par koka meloni, jo diezgan smagie augļi patiešām aug kokos – līdzīgi kā mūsu āboli. Uz Eiropu papajas eksportē jau sen – vairāk nekā gadsimtu. 
  • Augli pārgriež gareniski un pirms ēšanas nomizo, jo ēdams ir tikai mīkstums. Mīkstums var būt koši oranžs, ar dzeltenīgu vai rozā nokrāsu. Papajas sēklas ir ēdamas, taču ne kopā ar augli, bet gan samaltas melno piparu vietā, jo tās ir pikantas.
  • Vieni uzskata, ka papaja pēc savas saldenās garšas atgādina aprikozes, citi tai piedēvē sviestainu, maigu konsistenci, vēl kāds papaju sauc par bezgaršīgu. Neitrālās garšas dēļ papaja labi iederas augļu salātos kopā ar skābiem vai izteikti saldiem augļiem. To var pārgriezt arī gluži vienkārši uz pusēm, uzpilināt citrona sulu, kas papajai piešķirs svaigumu, un izēst mīkstumu ar karoti. Papaju gan nevajadzētu jaukt kopā ar jogurtu, jo šī kombinācija var radīt rūgtumu. Par papajas gatavību var spriest pēc mizas – tai vajadzētu būt mazliet dzeltenīgai, nevis izteikti zaļai, bet pašam auglim – tīkami mīkstam.
  • Pašlaik lielākie papaju ražotāji ir ASV, Puertoriko un Meksika. Pie mums papajas gan visvairāk ieved no Brazīlijas. Papajām nav izteikta mēneša, kad tās ir visgaršīgākās, jo koki ražo visu gadu.

 

Čerimoja

(Annona cherimoya) Dēvēta arī par krēma ābolu. Pēc izskata atgādina sirds formu. Šķiet, viens no saldākajiem augļiem pasaulē, dažkārt to sauc arī par cukura ābolu, jo čerimoja satur apmēram 15 gramus cukura 100 gramos augļa (un tas patiešām ir daudz – 3 tējkarotes!). Čerimojas garšu raksturo šādi: kaut kas starp mango, zemenēm, banānu un papaju. Krēmīgi salda. Varētu šķist, ka visi šajā rakstā pieminētie eksotiskie augļi ir izteikti siltummīļi – jā, par vairākiem tas būs trāpīts desmitniekā, bet tikai ne par čerimoju! Krēma āboli aug diezgan lielā vēsumā, apmēram 1–2 kilometru augstumā virs jūras līmeņa. Tāpēc arī pēc nopirkšanas tos droši var likt ledusskapī – tas čerimoju garšai un struktūrai nekaitēs. Čerimojas sēklas nav ēdamas. Augļa miza ir zaļgana, viegli ievainojama. Pērkot jāskatās, lai tā nebūtu pārlieku sabrūnējusi, jo tas nozīmē, ka auglis ir pārgatavojies. Cukuroto augli ēd līdzīgi kā kivi – pārgriež uz pusēm un ar karotīti izēd mīkstumu. Sēklas un miza jāatstāj uz šķīvja. Lai novērstu augļa brūnēšanu, to vēlams pārslacīt ar citrona sulu. Pašlaik lielākās čerimoju eksportētājas pasaulē ir Taizeme, Malaizija, Ķīna, Austrālija, Spānija, Čīle, Venecuēla un Kolumbija. Šajās zemēs ļoti iecienīts ir čerimoju saldējums. Augļus mēdz arī atvēsināt saldētavā un tad ēst, pārgrieztus uz pusēm, kā atspirdzinošu desertu. Čerimoju platības pasaulē gan samazinās, jo to audzēšana saistīta ar lielām izmaksām. Čerimoju ražas laiks ir: janvāris – maijs, novembris – decembris. Tātad pašlaik ir īstais laiks tās nogaršot! Eiropa šos saldumus visvairāk saņem no Čīles un Spānijas.

 

(Annona cherimoya)

  • Dēvēta arī par krēma ābolu. Pēc izskata atgādina sirds formu. Šķiet, viens no saldākajiem augļiem pasaulē, dažkārt to sauc arī par cukura ābolu, jo čerimoja satur apmēram 15 gramus cukura 100 gramos augļa (un tas patiešām ir daudz – 3 tējkarotes!). Čerimojas garšu raksturo šādi: kaut kas starp mango, zemenēm, banānu un papaju. Krēmīgi salda.
  • Krēma āboli aug diezgan lielā vēsumā, apmēram 1–2 kilometru augstumā virs jūras līmeņa. Tāpēc arī pēc nopirkšanas tos droši var likt ledusskapī – tas čerimoju garšai un struktūrai nekaitēs. Čerimojas sēklas nav ēdamas.
  • Augļa miza ir zaļgana, viegli ievainojama. Pērkot jāskatās, lai tā nebūtu pārlieku sabrūnējusi, jo tas nozīmē, ka auglis ir pārgatavojies. Cukuroto augli ēd līdzīgi kā kivi – pārgriež uz pusēm un ar karotīti izēd mīkstumu. Sēklas un miza jāatstāj uz šķīvja. Lai novērstu augļa brūnēšanu, to vēlams pārslacīt ar citrona sulu.
  • Pašlaik lielākās čerimoju eksportētājas pasaulē ir Taizeme, Malaizija, Ķīna, Austrālija, Spānija, Čīle, Venecuēla un Kolumbija. Šajās zemēs ļoti iecienīts ir čerimoju saldējums. Augļus mēdz arī atvēsināt saldētavā un tad ēst, pārgrieztus uz pusēm, kā atspirdzinošu desertu. Čerimoju platības pasaulē gan samazinās, jo to audzēšana saistīta ar lielām izmaksām. Čerimoju ražas laiks ir: janvāris – maijs, novembris – decembris. Eiropa šos saldumus visvairāk saņem no Čīles un Spānijas.

 

Pitaija

 

Pitaijas, sauktas arī par drakona augļiem, savā dzimtenē aug kā kaktusi, jo arī pieder kaktusu dzimtai. Ar pitaijām kopš neatminamiem laikiem mielojušies Centrālamerikas un Dienvidamerikas iedzīvotāji. Tur šie augļi 19. gadsimtā iegaršojās franču priesteriem, kuri tos aizveda arī uz Indoķīnu, un tad jau slūžas bija vaļā. Pašlaik lielākais pitaiju ražotājs ir Vjetnama, kur izaudzē vairāk nekā 1 miljonu tonnu augļu gadā.  Pitaijas miza ir acis žilbinošās krāsās, turklāt dabīgās – šķiet, daba pārspējusi pati sevi. Koši rozā un dzeltena. Žilbinoša ir ne tikai krāsa, bet arī garša – salda, sulīga. Varbūt nedaudz atgādina stingru, sulīgu bumbieri, bet tikai mazliet. Pitaijām pielīdzina arī melones un kivi garšu. Ēdamas ar visiem mazajiem mīkstumā izkaisītajiem melnumiem.  Būs jebkura uzkodu galda rota un pārsteigums. Tās gluži vienkārši pārgriež uz pusēm un bauda līdzīgi kā čerimojas – mīkstumu izēd ar karotīti. Pitaijas var griezt arī gabalos. Augļa mizu būs vieglāk noņemt, ja to iegriezīs visā garumā līdz augļa mīkstumam un tad nolobīs. Ir trīs pitaiju šķirnes: dzeltena ar baltu mīkstumu, sarkana ar baltu mīkstumu un sarkana ar sarkanu mīkstumu. Vissaldākās esot dzeltenās pitaijas, tās ir arī vismazākās pēc auguma.  Auglim nevajadzētu izskatīties sažuvušam, kātiņiem sakaltušiem, augļa galam – melnam. Pitaijas un aukstums ir nesavienojami jēdzieni – tām patīk tikai un vienīgi siltums. Eiropā visbiežāk ēdam Izraēlā, Taizemē un Kolumbijā izaudzētas pitaijas. Pitaijas ražo visu gadu, tāpēc tām nemēdz būt garšīgāki vai negaršīgāki mēneši. 

 

  • Pitaijas, sauktas arī par drakona augļiem, savā dzimtenē aug kā kaktusi, jo arī pieder kaktusu dzimtai. Ar pitaijām kopš neatminamiem laikiem mielojušies Centrālamerikas un Dienvidamerikas iedzīvotāji. Tur šie augļi 19. gadsimtā iegaršojās franču priesteriem, kuri tos aizveda arī uz Indoķīnu, un tad jau slūžas bija vaļā. Pašlaik lielākais pitaiju ražotājs ir Vjetnama, kur izaudzē vairāk nekā 1 miljonu tonnu augļu gadā. 
  • Pitaijas miza ir acis žilbinošās krāsās, turklāt dabīgās – šķiet, daba pārspējusi pati sevi. Koši rozā un dzeltena. Žilbinoša ir ne tikai krāsa, bet arī garša – salda, sulīga. Varbūt nedaudz atgādina stingru, sulīgu bumbieri, bet tikai mazliet. Pitaijām pielīdzina arī melones un kivi garšu. Ēdamas ar visiem mazajiem mīkstumā izkaisītajiem melnumiem. 
  • Būs jebkura uzkodu galda rota un pārsteigums. Tās gluži vienkārši pārgriež uz pusēm un bauda līdzīgi kā čerimojas – mīkstumu izēd ar karotīti. Pitaijas var griezt arī gabalos. Augļa mizu būs vieglāk noņemt, ja to iegriezīs visā garumā līdz augļa mīkstumam un tad nolobīs.
  • Ir trīs pitaiju šķirnes: dzeltena ar baltu mīkstumu, sarkana ar baltu mīkstumu un sarkana ar sarkanu mīkstumu. Vissaldākās esot dzeltenās pitaijas, tās ir arī vismazākās pēc auguma. 
  • Auglim nevajadzētu izskatīties sažuvušam, kātiņiem sakaltušiem, augļa galam – melnam. Pitaijas un aukstums ir nesavienojami jēdzieni – tām patīk tikai un vienīgi siltums.
  • Eiropā visbiežāk ēdam Izraēlā, Taizemē un Kolumbijā izaudzētas pitaijas. Pitaijas ražo visu gadu, tāpēc tām nemēdz būt garšīgāki vai negaršīgāki mēneši. 

 

Līčija

 

Pēc visiem radu rakstiem līčija nav nekāds auglis, bet gan rieksts! Tikai ēdams ir nevis tās kodoliņš, bet gan baltais mīkstums ap to. Iepriekš gan jānoloba adatainā miza – tas nav grūti. Līčijas nāk no Austrumāzijas, lepojas ar savu vēsturi – tās bijušas daudzu Ķīnas imperatoru iecienītākais auglis. Mēdz teikt, ka līčiju garšu nevar salīdzināt ne ar ko! Viegli saldas, garšīgas, aromātiskas. Smaržas ziņā uzvējo kaut kas līdzīgs rožūdenim. Lieliski kopā ar saldējumu vai putukrējumu. Arī līčijām, tāpat kā čerimojām, netraucē vēsums. Tās pat iesaka glabāt ledusskapī. Pērkot augļus, jāskatās, lai tie būtu rozā vai sarkanā krāsā, nedaudz mīkstas, bez plankumiem, saspiedumiem un plīsumiem. Ja līčijas kļuvušas sarkanbrūnas – tātad pienācis pēdējais brīdis tās notiesāt. Jo gaišāka līčija, jo svaigāka. Svaigam auglim miziņa ir elastīga, tādam, kam dienas skaitītas, – sakaltusi, kraukšķīga. Lielākie līčiju eksportētāji uz Eiropu: Izraēla, Madagaskara, Taizeme. Vislabākie sezonas mēneši: aprīlis-jūnijs; novembris-decembris.

 

  • Pēc visiem radu rakstiem līčija nav nekāds auglis, bet gan rieksts! Tikai ēdams ir nevis tās kodoliņš, bet gan baltais mīkstums ap to. Iepriekš gan jānoloba adatainā miza – tas nav grūti.
  • Līčijas nāk no Austrumāzijas, lepojas ar savu vēsturi – tās bijušas daudzu Ķīnas imperatoru iecienītākais auglis. Mēdz teikt, ka līčiju garšu nevar salīdzināt ne ar ko! Viegli saldas, garšīgas, aromātiskas. Smaržas ziņā uzvējo kaut kas līdzīgs rožūdenim. Lieliski kopā ar saldējumu vai putukrējumu.
  • Arī līčijām, tāpat kā čerimojām, netraucē vēsums. Tās pat iesaka glabāt ledusskapī. Pērkot augļus, jāskatās, lai tie būtu rozā vai sarkanā krāsā, nedaudz mīkstas, bez plankumiem, saspiedumiem un plīsumiem. Ja līčijas kļuvušas sarkanbrūnas – tātad pienācis pēdējais brīdis tās notiesāt. Jo gaišāka līčija, jo svaigāka. Svaigam auglim miziņa ir elastīga, tādam, kam dienas skaitītas, – sakaltusi, kraukšķīga.
  • Lielākie līčiju eksportētāji uz Eiropu: Izraēla, Madagaskara, Taizeme. Vislabākie sezonas mēneši: aprīlis-jūnijs; novembris-decembris.

 

 

 

 

Karambola

 

Dēvēta arī par zvaigznes augli – kad karambolu sagriež šķēlītēs, patiešām veidojas zvaigznītes. Karambolas ir kraukšķīgas, ar svaigu garšu, tāpēc kā dekora elements labi iederas krēmīgos desertos un tortēs. Karambolu pievieno arī augļu salātiem, izmanto kokteiļu noformēšanai. Valstīs, kur šo augli ēd tikpat daudz kā mēs vasarā ķiršus, to pievieno arī garneļu un citu jūras velšu ēdieniem, putnu un citai gaļai. Kvalitatīvai karambolai ir pievilcīgi zaļa krāsa, ar nelielu dzeltenīgu atspīdumu, augļa maliņas var būt mazliet brūnganas – arī tas pieder pie lietas. Virskārtiņas dzeltenīgums norāda uz augļa gatavību. Jo lielāka karambola, jo, visticamāk, tā būs arī saldāka. Negatavas karambolas ledusskapī iespējams  glabāt pat 3–4 nedēļas. Zvaigznes auglis nav jāmizo, vienīgi pirms ēšanas var nogriezt pašus galiņus. Karambolās ir ļoti augsta skābeņskābes koncentrācija, kas traucē kalcija un dzelzs uzsūkšanos. Taču Latvijā karambolu ēdam tik reti, ka par šo faktu nav jāraizējas. To vērts atcerēties vienīgi, dodoties ceļojumā uz eksotiskām zemēm, kur karambolas ir ierasts viesis ēdienkartē. Eiropas valstīm lielākais karambolas daudzums tiek piegādāts no Malaizijas. Ražo visu gadu. Aptuvenā cena veikalos 

 

  • Dēvēta arī par zvaigznes augli – kad karambolu sagriež šķēlītēs, patiešām veidojas zvaigznītes. Karambolas ir kraukšķīgas, ar svaigu garšu, tāpēc kā dekora elements labi iederas krēmīgos desertos un tortēs. Karambolu pievieno arī augļu salātiem, izmanto kokteiļu noformēšanai. Valstīs, kur šo augli ēd tikpat daudz kā mēs vasarā ķiršus, to pievieno arī garneļu un citu jūras velšu ēdieniem, putnu un citai gaļai.
  • Kvalitatīvai karambolai ir pievilcīgi zaļa krāsa, ar nelielu dzeltenīgu atspīdumu, augļa maliņas var būt mazliet brūnganas – arī tas pieder pie lietas. Virskārtiņas dzeltenīgums norāda uz augļa gatavību. Jo lielāka karambola, jo, visticamāk, tā būs arī saldāka. Negatavas karambolas ledusskapī iespējams glabāt pat 3–4 nedēļas. Zvaigznes auglis nav jāmizo, vienīgi pirms ēšanas var nogriezt pašus galiņus.
  • Karambolās ir ļoti augsta skābeņskābes koncentrācija, kas traucē kalcija un dzelzs uzsūkšanos. Taču Latvijā karambolu ēdam tik reti, ka par šo faktu nav jāraizējas. To vērts atcerēties vienīgi, dodoties ceļojumā uz eksotiskām zemēm, kur karambolas ir ierasts viesis ēdienkartē. Eiropas valstīm lielākais karambolas daudzums tiek piegādāts no Malaizijas. Ražo visu gadu.

 

Fizālis

 

Oranžajām bumbiņām piemīt uzmundrinoša, rūgteni saldskāba garša. Fizāļus to draiskā izskata dēļ daudz izmanto ēdienu, īpaši kūku, dekorēšanā. Piemēram, var izmēģināt mazos auglīšus līdz pusei iemērkt kausētā šokolādē, atdzesēt un tad pārklāt kūku. Fizāļi labi garšo arī desertos vai vienkārši kā uzkoda pie siera plates.  Fizāļu čaumaliņa gan nav ēdama – tā mazajam auglim kalpo kā bruņas, kas atveras tikai tad, kad fizālis ir gatavs. Gatavs fizālis ir koši oranžs, taču šos augļus, līdzīgi kā tomātus, – var ēst gan mazliet negatavākus, gan jau pavisam gatavus. Ja gadījies nopirkt pazaļus fizāļus, tos pāris dienas ieteicams paturēt istabas temperatūrā, jo fizāļi nogatavojas arī pēc novākšanas. Taču trauks nedrīkst būt pavisam noslēgts – fizāļiem patīk elpot. Pirms ēšanas vērts apskatīties, vai auglīši nav iepelējuši.  Eiropā fizāļus pārsvarā ieved no Kolumbijas. Fizāļus (turklāt garšīgus!) iespējams izaudzēt arī Latvijā. Būtībā fizālis ir lakstaugs, attāls tomātu un paprikas radinieks.

 

  • Oranžajām bumbiņām piemīt uzmundrinoša, rūgteni saldskāba garša. Fizāļus to draiskā izskata dēļ daudz izmanto ēdienu, īpaši kūku, dekorēšanā. Piemēram, var izmēģināt mazos auglīšus līdz pusei iemērkt kausētā šokolādē, atdzesēt un tad pārklāt kūku. Fizāļi labi garšo arī desertos vai vienkārši kā uzkoda pie siera plates. 
  • Fizāļu čaumaliņa gan nav ēdama – tā mazajam auglim kalpo kā bruņas, kas atveras tikai tad, kad fizālis ir gatavs. Gatavs fizālis ir koši oranžs, taču šos augļus, līdzīgi kā tomātus, – var ēst gan mazliet negatavākus, gan jau pavisam gatavus. Ja gadījies nopirkt pazaļus fizāļus, tos pāris dienas ieteicams paturēt istabas temperatūrā, jo fizāļi nogatavojas arī pēc novākšanas. Taču trauks nedrīkst būt pavisam noslēgts – fizāļiem patīk elpot. Pirms ēšanas vērts apskatīties, vai auglīši nav iepelējuši. 
  • Eiropā fizāļus pārsvarā ieved no Kolumbijas. Fizāļus (turklāt garšīgus!) iespējams izaudzēt arī Latvijā. Būtībā fizālis ir lakstaugs, attāls tomātu un paprikas radinieks.
     

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs