Ēdieni ar superspējām – kas tie tādi?

Jau pats šo produktu kopējais apzīmējums norāda, ka šiem augiem ir kas spēcīgāks un koncentrētāks nekā pārējiem. Parasti tos izvēlas noteiktam mērķim – svara zaudēšanai vai organisma attīrīšanai, vispārīgai veselības vai imūnsistēmas nostiprināšanai, lielākai enerģijai ikdienā vai sportojot, kādas slimības padzīšanai vai kā papildu uzturvielu un vitamīnu avotu īpašas diētas vai uztura dēļ.

Nebeidzams saraksts labumu

Superēdienu pārdevēji un popularizētāji mēdz sūroties par kādu «nelaimi» – uzturvielu, vit­amīnu, antioksidantu un labumu, ko tie dara ar cilvēka organismu, esot tik daudz, ka pie katra produkta varot likt klāt veselu grāmatu, nevis mazu aprakstiņu. Senajās kultūrās, kurās ļoti labi pazina un prasmīgi lietoja šos augus, tos dēvēja par dievu ēdienu. Ne velti! Superēdieni var palielināt organisma enerģiju kopumā, padarīt to izturīgāku un spēcīgāku, attīrīt, uzlabot organisma aizsargspējas, pašsajūtu, kā arī uzlabot seksuālās funkcijas.

Tā kā šie augi ir ļoti koncentrēti, tos nav ieteicams uzņemt lielos daudzumos. Pietiek vien ar pāris gramiem vai tējkaroti atkarībā no auga sastāva – nedrīkst aizmirst, ka arī dabas veltes mēdz būt pietiekami spēcīgas.

Citi lasa

Ievas Virtuve

Kūkas

Vārītais krēms kūkām – klasiskais un šokolādes

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Un, kā jau mēs visi labi zinām, – kas par daudz, tas par skādi. Visa veselīgā pamatā ir daudzveidība un māksla to visu līdzsvarot mērenās devās.

Par superēdienu tikpat labi varētu saukt arī visus pilngraudus, pupas, ogas, sēklas, riekstus, tumši zaļos dārzeņus, sēnes, citrusaugļus un vēl daudzus pārtikas produktus, kuri izceļas ar paliekošu labumu uz veselību. Protams, vieni paši tie nedos tādu rezultātu, kā uzņemot tos kopā ar pilnvērtīgām un daudzveidīgām ikdienas maltītēm. Piemēram, no ķiploka vien taču nevar paēst un izdzīvot!

Šoreiz nolēmām apskatīt svešzemju superēdienus, kuri arvien vairāk sāk gozēties Latvijas ekoveikalu plauktos.

Aļģes: spirulīna, ­hlorella, brūnaļģes

Vismulsinošākie no super­ēdieniem sākumā varētu šķist dažādu zaļo nokrāsu pulveri – aļģes: spirulīna, hlorella, brūnaļģes. Tās ir dažādām vērtīgām uzturvielām bagātas, tai skaitā ar augstu hlorofila daudzumu. Uzskata, ka hlorofils organismā var darboties līdzīgi antioksidantiem un cīnīties pret brīvo radikāļu šūnu līmenī izraisītajiem bojājumiem. Taču pilnīgi apstiprinošu pētījumu šai ietekmei vēl joprojām nav. Interesanti, ka hlorofils pēc savas uzbūves ļoti atgādina hemoglobīnu, tāpēc ar to bagātos augu produktus iesaka lietot, ja ir dzelzs deficīts organismā, grūtniecēm, barojošām māmiņām un veģetāriešiem.

• Spirulīna ir viens no vecākajiem planētas augiem, īpaši to iemīļojuši aktīva dzīvesveida piekritēji un sportisti tieši lielā un pilnvērtīgā olbaltumvielu daudzuma dēļ (aptuveni 64 g uz 100 g). Spirulīnas pulveris satur arī B grupas un taukos šķīstošo A un E vitamīnu, dzelzi, magniju, selēnu un citus vērtīgus minerālus.

• Hlorellai piemīt ļoti līdzīgas īpašības kā spirulīnai, tikai tā ir vēl bagātāka ar hlorofilu, cinku, fosforu un spēcīgiem antioksidantiem – karotinoīdiem, tāpēc tā ir populārāka pasaules metropolēs, kur valda steiga un gaiss ir īpaši piesārņots. Hlorellu bieži vien izmanto arī vegāni, jo tās sastāvā ir B12 vitamīns.

• Brūnaļģe atšķirībā no abām iepriekšējām ir atrodama pat Latvijas jūrmalā, un no spirulīnas un hlorellas atšķiras ar lielo joda daudzumu, kas mums ir īpaši nepieciešams.

Superogas

Ja aļģu pulverus grūti pieņemt kā ikdienas ēdiena sastāvdaļu, elementārāka izvēle ir kādas no superogām: godži, inku, zīdkoka, citronliānas ogas vai mūsu pašu mellenes vai smiltsērkšķi.

• Godži ogas ir saldskābenas un, kā jau visi superēdieni, olbaltumvielām, antioksidantiem un vērtīgiem minerāliem (īpaši dzelzi un cinku) bagātas augu valsts pārstāves. Interesanti, ka pasaules iedzīvotāju simtgadnieku liela daļa ir tieši Ķīnas reģionā, kurā aug šīs ogas, kas savukārt ir viņu ikdienas uztura sastāvdaļa. Taču pētījumos minēts, ka bieži vien Rietumu cilvēkiem šīs ogas spēj izraisīt alerģiskas reakcijas. Tāpēc vispirms pagaršojam mazliet, novērojam savu organismu un, ja viss kārtībā, tad lietojam uzturā ar drošu sirdi.

• Inku ogas jeb fizālis stiprina organismu, un tajās ir atrodamas visas 8 neaizstājamās aminoskābes.

• Zīdkoka ogas arī nāk no Ķīnas. Tās tiek žāvētas saulē, tāpēc sens teiciens vēsta, ka tās satur saules enerģiju un to ēdēji kļūst saules pilni. Iespējams, ne velti tā saka, jo zīdkoka ogas ir bagātīgs antioksidantu, arī C vitamīna, avots.

• Citronliānas ogas ir ar ļoti īpatnēju garšu. Šīs ogas satur nešķīstošās balastvielas lignānus, kas spēj iekustināt pat viskūtrāko gremošanas traktu. Alternatīvajā medicīnā tās iesaka redzes uzlabošanai, kā arī, ja ir vispārējs fizisks un garīgs nogurums. Jāievēro, ka nevienu no šīm ogām nevajadzētu lietot daudz, bet tikai mazliet pievienot kokteiļiem, brokastu pārslām, desertiem. Ogas ir arī visgaršīgākais un bērniem vieglāk iemānāmais superēdiens.

Galvenais – ar mēru

Sēkla ir slēpts potenciāls, milzīgs spēks, jo kā gan citādi no tās varētu izaugt koks… Visas sēklas ir ļoti vērtīgas un veselīgas, un tās būtu jāiekļauj ikdienas uzturā, pievienojot siltajiem un aukstajiem ēdieniem, samaļot un lietojot kopā ar kokteiļiem, smūtijiem, jogurtu vai biezpienu. Eļļas ir sēklu produkts, tāpēc tikpat veselīgas. Uzvaras gājienu šobrīd sākušas kaņepju sēklas un it īpaši to eļļa. Salīdzinājumā ar linsēklu eļļu, kura dažreiz mēdz būt mazliet rūgtena, kaņepju eļļai ir patīkamāka, riekstaināka garša. Lielākā daļa sēklu satur vērtīgās neaizvietojamās omega 3 un omega 6 taukskābes, kā arī dod papildu enerģiju un spēku.

Ķirbju, sezama, saulespuķu, naktssveces sēklas ir zināmas jau sen, bet nu jau par kulta produktu kļuvušas no tālās Dienvidamerikas nākušās čia sēklas, kas maiju valodā nozīmē izturību. To sastāvā patiešām ir daudz balastvielu un polinepiesātināto taukskābju, kas gan uzlabo pašsajūtu, gan dod papildu enerģiju. Citi sēklas pirms lietošanas mēdz mērcēt, bet var pamēģināt arī izdiedzēt. Tās aplejot ar ūdeni, var iegūt viegli recekļainu masu, ar ko var aizvietot daļu sviesta, piemēram, cepot kādu gardu kūku vai kēksu. Īpašs plus šīm sēklām – tās nesatur glutēnu.

Līdzīgi kā no aļģēm, pulverus var pagatavot no visa. Lucernas, makas, katuabas, topinambūra, kaņepju, moringas, zelta saknes, miežu zelmeņa pulveri – tas ir tikai neliels klāsts.

Tie visi ir bagāti ar olbaltumvielām, aminoskābēm un taukskābēm, balastvielām, minerālvielām un vitamīniem, un, izvēloties jāpievērš ­uzmanība konkrētā produkta uzturvielu atšķirībām un to ietekmei uz organismu. To iedarbībai ir tik plašs spektrs, ka var minēt tikai dažas.

Piemēram, kaņepju pulverī esošās balastvielas un polinepiesātinātās taukskābes var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni asinīs un uzlabot gremošanas procesus, makas sakne derot menopauzes simptomu mazināšanai, moringa līdzot koncentrēties, katuaba esot afrodīzijs un nervu slimību dakteris, zelta sakne spējot uzlabot organisma aizsargspējas, toties lucerna attīra un bagātina organismu ar minerālvielām.

Gribētos teikt, ka tie ir superēdieni sliņķiem, jo zobiem nav jākošļā, organismam nav jāgremo, taču tie prasa vairāk izdomas, kā vispār tos «dabūt iekšā». Daži pulveri būtiski maina ēdiena garšu, tāpēc jāeksperimentē ar sastāvdaļu kombinācijām. Taču pirms kāda superēdiena pirkšanas, lai plānotu lietot ilgstošākā laika posmā, vajadzētu konsultēties ar speciālistu, jo nereti uz iepakojuma solītais labumu saraksts nav pārbaudīts. Un izvēle, kuru tieši no plašā piedāvājuma izvēlēties un cik lielās devās lietot, ir rūpīgi jāapsver.