Ēdieni no Zviedrijas

Ēd un lasi
1. marts, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Ēdieni no Zviedrijas
Ēdieni no Zviedrijas
Zviedrija ir mūsu tuvākais Skandināvijas kaimiņš un ierasts ceļojuma galamērķis, šķērsojot Baltijas jūru ar prāmi vai lidmašīnu. Ko nobaudīt uz vietas un ko atvest līdzi ceļasomā no šīs mežiem un ūdeņiem bagātās ziemeļvalsts?

Divas virtuves
Realitātē pastāv divas gastronomiskās Zviedrijas. Viena – garo un tumšo ziemas mēnešu valsts, kad ikdienas maltītēs liela loma ir sakņaugiem, ievārījumiem, sālītai gaļai un konservētām zivīm. Otra – dzīves un vasaras baudītāju paradīze ar ogu, zaļumu un jūras velšu pārpilnību, kad katra diena ir svētki un vienmēr var atrast iemeslu kopā sanākšanai un izmeklētai maltītei. Gaišie vakari ir lieliski, lai pie kopēja galda ieturētos ar vēžiem, jūras veltēm, desertā pasniedzot grēcīgi bagātīgu zemeņu un saldā krējuma torti.

 

Kanēļmaizīte kā rituāls
Visus svētkus Zviedrijā pavada tradīcijām apvīti ēdieni, kurus gatavo vai ikvienā ģimenē. Piektdienās arī parastās nedēļās māju piepilda kanēļmaizīšu smarža, jo tā ir sena tradīcija un labs veids, kā noskaņoties nedēļas nogalei. Gan lieli, gan mazi nekad neatsakās no kanēļmaizītes ar glāzi auksta piena. Tiek gatavotas arī ātras sāļās uzkodas, un tad zviedri noliek malā datorus un darba lietas un atpūšas, pavadot laiku kopā ģimenes lokā. 

 

Kas ir fika laiks?
Arī parastu dienu var padarīt nedaudz īpašu – mūsu ziemeļu kaimiņi to dara ar fika palīdzību. Tas ir kas vairāk par vienkāršu kafijas pauzi, jo fika fenomens sniedzas pāri parastajai tasei silta dzēriena ar kādu svaigi ceptu bulciņu vai gabaliņu kūkas. Kolēģi sanāk kopā uz fiksu pasēdēšanu pirmspusdienā, vecvecāki lutina mazbērnus ar sarūpētiem saldumiem. Ikviens zviedrs vienmēr atradīs laiku, lai aprunātos un ieturētu pauzi, jo fika ir svēta lieta! 

 

Esi drosmīgs – ēd siļķi!
Nevar runāt par Zviedrijas virtuvi un nepieminēt PŪDĒTĀS SIĻĶES – tās pazīstamas tālu aiz valsts robežām un raisa pretrunīgas emocijas arī pašos zviedros. Šī delikatese noteikti nav ikdienas maltītes sastāvdaļa, bet gan īpaša lieta, ko saņemas pagaršot vien retais. Pūdētās siļķes gatavo no pavasarī nozvejotām Baltijas siļķēm, tās visu vasaru fermentējot. Mēnesi pirms gatavības siļķes iepako metāla kārbās, kuras gatavības brīdī lielā uzkrātā spiediena dēļ tiek attaisītas zem ūdens. Pirms pasniegšanas zivis kārtīgi nomazgā un iztīra. Pūdēto delikatesi ēd uz maizes šķēles, kas pārziesta ar sviestu. Piedevās – vārīts kartupelis un sīpola šķēlītes. Tie, kuri pagaršojuši, zina stāstīt, ka siļķes garšo citādāk, nekā smaržo, – sāļi un pikanti.

 

 

 

 

Zviedrijas virtuves TOP 9

 

1. Zirņu zupa ar pankūkām – lai cik neierasta šāda kombinācija šķistu latvieša ausīm, mūsu kaimiņiem ceturtdiena nav zivju diena, bet gan zirņu zupas un pankūku diena. Tradīcijas pirmsākumi ir strīdīgi: vieni apgalvo, ka zirņu zupa tikusi pasniegta katoļiem kā sātīga gatavošanās piektdienai bez gaļas; otri – ka to gatavojušas virējas ceturtdienās, kad viņām pienācās brīva pēcpusdiena. Tradīcija ir izdzīvojusi līdz pat mūsdienās un vai ikvienā ēdnīcā ceturtdienās pasniedz zirņu zupu ar pankūkām.

 

2. Sviestmaižu torte – sāļā kūka no baltās vai rudzu maizes ar sātīgiem pildījumiem: dažāda veida gaļu un zivīm, pastētēm, tomātiem, gurķiem. Visam pāri: bagātīgs daudzums majonēzes. Šādai tortei ir deserta tortes forma, to arī griež gabalos un bauda īpašās svētku reizēs.

Sviestmaižu torte – sāļā kūka no baltās vai rudzu maizes ar sātīgiem pildījumiem: dažāda veida gaļu un zivīm, pastētēm, tomātiem, gurķiem. Visam pāri: bagātīgs daudzums majonēzes. Šādai tortei ir deserta tortes forma, to arī griež gabalos un bauda īpašās svētku reizēs.

 

3. Semla – salda maizīte ar īpaša krēma pildījumu, ko vēsturiski baudīja kā īpašu kārumu pirms lielā gavēņa. Mūsdienās tā ir salda kviešu maizīte, kura izskatās kā vēja kūciņa, tikai papildināta ar maltu kardamonu. Pildot kūkai gluži vienkārši nogriež augšējo daļu, ko pēc tam uzliek atpakaļ kā cepuri. Semlu pilda ar mandeļu pastu un putukrējumu.

 

Semla – salda maizīte ar īpaša krēma pildījumu, ko vēsturiski baudīja kā īpašu kārumu pirms lielā gavēņa. Mūsdienās tā ir salda kviešu maizīte, kura izskatās kā vēja kūciņa, tikai papildināta ar maltu kardamonu. Pildot kūkai gluži vienkārši nogriež augšējo daļu, ko pēc tam uzliek atpakaļ kā cepuri. Semlu pilda ar mandeļu pastu un putukrējumu.

4. Sausmaize jeb KNÄCKEBRÖD – tā ir visā Skandināvijā plaši pazīstama maize, kuru visbiežāk gatavo no rudzu miltiem. Kā norāda nosaukums, tā ir cieta un plāna, tādēļ ļoti praktiska – ilgi glabājas un nesakalst kā parastā maize. Tieši šā iemesla dēļ senāk šo maizīti pārsvarā pazina trūcīgākie valsts iedzīvotāji, un to cepa divreiz gadā: uzreiz pēc ražas novākšanas un pavasarī, kad bija nogājuši palu ūdeņi. Šobrīd sausmaizi atradīsiet katrās zviedru mājās.

Sausmaize jeb KNÄCKEBRÖD – tā ir visā Skandināvijā plaši pazīstama maize, kuru visbiežāk gatavo no rudzu miltiem. Kā norāda nosaukums, tā ir cieta un plāna, tādēļ ļoti praktiska – ilgi glabājas un nesakalst kā parastā maize. Tieši šā iemesla dēļ senāk šo maizīti pārsvarā pazina trūcīgākie valsts iedzīvotāji, un to cepa divreiz gadā: uzreiz pēc ražas novākšanas un pavasarī, kad bija nogājuši palu ūdeņi. Šobrīd sausmaizi atradīsiet katrās zviedru mājās.

5. Princešu kūka jeb PRINSESSTÅRTA – šīs grēcīgi saldās un uzmanību piesaistošās kūkas pirmsākumi meklējami diezgan nesen (20. gadsimta divdesmitajos gados), kad karaļa Gustava V brāļameitu skolotāja to izcepa savām audzēknēm, trim princesēm: Margarētai, Astrīdai un Martai. Spilgti zaļā kūka ar krāšņu sārtu rozi vidū kļuva par iemīļotu kārumu un tika cepta gada septembra trešajā nedēļā. Mūsdienās laika ierobežojumi vairs nepastāv un princešu kūka atrodama vai ikvienas beķerejas piedāvājumā.

 

Princešu kūka jeb PRINSESSTÅRTA – šīs grēcīgi saldās un uzmanību piesaistošās kūkas pirmsākumi meklējami diezgan nesen (20. gadsimta divdesmitajos gados), kad karaļa Gustava V brāļameitu skolotāja to izcepa savām audzēknēm, trim princesēm: Margarētai, Astrīdai un Martai. Spilgti zaļā kūka ar krāšņu sārtu rozi vidū kļuva par iemīļotu kārumu un tika cepta gada septembra trešajā nedēļā. Mūsdienās laika ierobežojumi vairs nepastāv un princešu kūka atrodama vai ikvienas beķerejas piedāvājumā.

 

6. Kanēļa un kardamona smalkmaizītes – Zviedrijā, līdzīgi kā Latvijā, lielā cieņā ir kafejnīcu un kafijas paužu kultūra. Savu ikdienu zviedri nespēj iedomāties bez fika jeb kafijas vai tējas ar kādu smalkmaizīti vai saldumu. 

 

Kāpēc tieši KARDAMONS?
Kardamons kā garšviela vairāk saistās ar Indiju. Kā tas kļuvis tik populārs arī ziemeļnieku zviedru virtuvē? Zviedrijā ir 3 galvenās saldās garšvielas: kardamons, kanēlis un safrāns. Kardamons Skandināvijas valstīs konditorejas izstrādājumos tiek izmantots tikpat plaši kā kanēlis. Turklāt abas šīs garšvielas ir savstarpēji ļoti saderīgas. Par kardamona popularitāti skandināviem jāpateicas saviem senčiem – vikingiem, kuri to līdz ziemeļiem nogādāja no Konstantinopoles, kura atradās uz robežās starp Eiropu un Āziju un bija tā laika tirdzniecības karstais punkts. Pašlaik kardamona patēriņa ziņā Zviedrija ir pirmajā vietā Eiropā un, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, arī viena no kardamoniskākajām visā pasaulē!

 

7. Atvērtās sviestmaizes – lai cik necili izklausītos šis vārdu salikums, pasūtot kafejnīcā raksmorgas, uz šķīvja ieraudzīsiet karaļa cienīgu maltīti: maizes šķēli ar kalnu svaigu garnelīšu, ar vārītas olas šķēlēm, salātlapām un īpašu krējuma un ikru mērci. Gardums, kurš noteikti jānobauda ikvienam ceļotājam!

 

Atvērtās sviestmaizes – lai cik necili izklausītos šis vārdu salikums, pasūtot kafejnīcā raksmorgas, uz šķīvja ieraudzīsiet karaļa cienīgu maltīti: maizes šķēli ar kalnu svaigu garnelīšu, ar vārītas olas šķēlēm, salātlapām un īpašu krējuma un ikru mērci. Gardums, kurš noteikti jānobauda ikvienam ceļotājam!

 

8. Saldūdens vēži – zviedru kulinārā vasara nav iedomājama bez tradīcijas, ko dēvē par vēžu svētkiem, kad visa saime pulcējas uz vakariņām, lai baudītu vēžus un citas izmeklētas jūras veltes, piemēram, omārus. 

 

9. Brūkleņu ievārījums – ikvienai ģimenei ir sava gaļas bumbiņu recepte, kura tiek nodota no paaudzes paaudzē, un šo ēdienu pasniedz kopā ar krējuma mērci un karoti brūkleņu ievārījuma. Tāpat brūklenes pasniedz kopā ar asinsdesu, brokastu putru un brīvdienu 

 

 

 

Citi populārākie produkti un ēdieni

Dienvidos Skānijas provincē – salda apaļas formas kūka, līdzīga bezē, ar cauru vidu jeb spettekaka. Iespaidīga izskata kūka, kuras nosaukums tulkojumā nozīmē iesma kūka, kas arī labi raksturo tās gatavošanu, jo kūku cep, to griežot virs atklātas uguns.

 

Dienvidos Skānijas provincē – salda apaļas formas kūka, līdzīga bezē, ar cauru vidu jeb spettekaka. Iespaidīga izskata kūka, kuras nosaukums tulkojumā nozīmē iesma kūka, kas arī labi raksturo tās gatavošanu, jo kūku cep, to griežot virs atklātas uguns.

 

Dienvidos – zaļumi un svaigi DĀRZEŅI. Tā kā Zviedrijas klimats ziemeļos un dienvidos var ievērojami atšķirties, tad dienvidnieki bauda garāku zaļumu sezonu, tāpat viņiem ir tiešā pieeja svaigiem jūras produktiem valsts rietumu krastā.

 

Pilsēta Grenna Zviedrijas dienvidu daļā – POLKAGRIS jeb saldums aptuveni zīmuļa vai sarkanbalta spieķīša izskatā ar piparmētru garšu. To sāka gatavot 1859.gadā Grennas pilsētā, un šī tradīcija turpinās joprojām.

 

Pilsēta Grenna Zviedrijas dienvidu daļā – POLKAGRIS jeb saldums aptuveni zīmuļa vai sarkanbalta spieķīša izskatā ar piparmētru garšu. To sāka gatavot 1859.gadā Grennas pilsētā, un šī tradīcija turpinās joprojām.

 

Ziemeļos – ziemeļbriežu un cita MEDĪJUMU GAĻA. Brieža gaļa tiek gan žāvēta, gan sautēta. Otrajā ēdienā to pasniedz kopā ar kartupeļu biezputru un ar brūklenēm, kas saberztas ar cukuru.
 

  • Zviedrijas virtuvi nav iespējams iedomāties bez meža veltēm. Visā valstī, starp citu, darbojas allemansratten jeb iedzīvotāju tiesības atrasties ikviena meža teritorijā, pastaigāties un vākt dabas bagātības. Un, līdzīgi kā latvieši, arī zviedri rudeņos dodas uz mežiem un atgriežas ar ogu un sēņu pilniem groziem.

 

Gotlande – SAFRĀNA RĪSU PUDIŅŠ jeb saffranspannkaka. Pēc izskata vairāk līdzinās dzeltenas krāsas kūkai un tiek baudīta gan silta, gan atdzisusi kopā ar karoti putukrējuma un savvaļas kazeņu ievārījumu. 

 

  • Ja kādam zviedram pajautāsiet par zviedru galdu, viņš vien izbrīnā paraustīs plecus. Bufetes veida galdu, kādu klājam pie mums svētku reizēs, mūsu kaimiņzemē pazīst kā smorgasbord, kad galdā tiek celtas dažāda veida uzkodas, galvenokārt – marinētas siļķes, aukstā gaļa un maize.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+