Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad jūs ejat uz restorānu, kā izvēlaties, ko pasūtīt?
Pēc pieredzes, kas garšo un kas negaršo. Skatoties, kurā pasaules vietā es esmu un vai tajā dienā gribu eksperimentēt.
Kāds ir pats šausmīgākais restorāna apmeklējums, ko esat piedzīvojis?
Noteikti kaut kāds ir! Šausmīgākos nemēģinu saglabāt savā atmiņā. Varu pastāstīt par labākajiem! Ļoti daudzi un dažādi, sākot no craft tirgiem un beidzot ar izsmalcinātiem restorāniem. Es nepieturos pie viena stila restorānu ziņā, vairāk vados pēc sajūtām. Vienreiz, 3200 metru augstumā virs jūras līmeņa, biju itāļu restorānā, kurā pasniedz picas, kas ceptas akmens krāsnī uz oglēm. Svaigā gaisā, tajā augstumā – labākā pica, ko esmu ēdis savā mūžā! Autentiskums! Svarīgi, kur tu atrodies ēdot. Vietai ir liela nozīme!
Kas ir trakākā situācija, kas atgadījusies jūsu restorānā?
Tas bija pirms četriem gadiem. Japānas vēstnieks ar sievu bija atnākuši ēst pie manis restorānā, un man atteicās strādāt kājas! Es apsēdos un vairs nevarēju piecelties. Kājas atteicās strādāt uz vairākām dienām. No stresa. Es runāju ar viesiem, apsēdos un vairs nevarēju piecelties. Bet es neapjuku, ļoti sāpēja, bet es turpināju stāstīt savu stāstu, mēs parunājām par dzīvi. Varbūt pēc sejas varēja pateikt, ka kaut kas nav kārtībā, bet es situāciju uztvēru mierīgi. Tad es atvadījos no viesiem, atvainojos, teicu, ka nevaru piecelties, un saucu puišus, lai izsauc ātros, un tad mani hospitalizēja.
Vai ir kāds restorāns pasaulē, kurā jūs gribētu nonākt un to izbaudīt?
Gribētu nonākt Mongolijas kalnos, Himalajos, kur kazas skraida apkārt. Pagaršot tikko slauktu kazas pienu pašceptā maizē. Plakanā maize, līdzīga pankūkām, tā kā lavašs. Maize tikko izslauktā kazas pienā, Himalaju kalnos.
Kā jums šķiet, kādi bērnības notikumi ir jūs tā ietekmējuši, ka esat pievērsies restorānu biznesam?
Mana mamma bija šefpavāre, es braucu pie viņas uz darbu, biju tāds mazs, foršs puisītis. Visi mani tur – pie mammas darbā – lutināja, deva belašus un salātiņus ēst. 90. gadu sākumā redzēju, ar kādu atdevi un iedvesmu strādā mammas komanda, no turienes arī droši vien vēlme pašam radīt ko tādu. Mamma gatavoja ļoti garšīgi, un man radās mīlestība uz ēdienu. Vēlāk ar laiku veidojās sapratne par to, no kurienes nāk produkti, kurā brīdī produkts ir pats garšīgākais, kad viņu vajag un kad nevajag izmantot. Saknes manai karjerai ir no mammas.
