Jā, paradoksāli, bet tieši Raudive, nevis Rainis, Vilis Lācis vai hokejists Artūrs Irbe ir uzskatāms par pasaulē slavenāko latvieti 20. gadsimtā. Interese par viņa mirušo balsu ierakstiem joprojām nav norimusi. Nu jau tos pat izmanto slaveni mūziķi, un Raudives portrets rotā viņu CD vāciņus. Kaut kā sanācis tā, ka Latvijā viņš vairāk zināms kā mūsu filozofijas granddāmas Zentas Mauriņas dzīvesbiedrs, mazliet paliekot viņas slavas ēnā. Taču pasaulē daudz vairāk zina tieši Raudivi. Cilvēku, kurš ierakstīja jaunu vārdu pasaules parapsiholoģijā. Puisi no nabadzīgas ģimenes dziļos Latgales laukos – Asūnes pagastā, netālu no Dagdas.
Dzēsiet sveces – viņš dzīvos!
Ja mazā Kostjas mātei 1909. gadā pateiktu, ka viņas nupat piedzimušais puiškyns reiz brauks pa Eiropu, demonstrējot savus atklājumus, un viņam par godu tiks rīkotas pētnieku konferences, viņa pārmestu krustu, sargoties no tāda murgotāja. Viņa skaitīja lūgšanas, lai puika vispār izdzīvotu un, ja izdzīvotu, lai paliktu pie pilna prāta un nekļūtu par ciema muļķīti. Viņš jau piedzimst ļoti vārgs, pēc tam vēl pieķer klāt kādu iekšēju kaiti, pēc kuras mēdz iekrist tik dziļā miegā, ka to var noturēt par pirmsnāves nemaņu. Un notur arī. Jau sadedz sveces, taču zēns izrādās spītīgs – izdzīvo. Tikai aug tāds kā atpalicis un vēl sešu gadu vecumā īsti pat nerunā.
Dzīvojas vienatnē, ar kaimiņu bērniem nedraudzējas – un kā lai draudzējas, ja nerunā;
kad sētā ienāk sveši ļaudis, metas slēpties uz tuvējo birzi kā mazs zvērēns.
Tas, ka zvērēnam ir neticami gaiša galva, kādā brīdī atklājas skolā, turklāt ne tikai rēķinos, bet arī domrakstos – vientulīgā bērnība ir izkopusi bagātu, pat nevaldāmu fantāziju.
Lasi
trīs mēnešus
→

abonents?
Ienākt portālā

































































































































































