Santa.lv
  • «Turot uz rokām mazdēlu, saprotu, ka jādzīvo ilgāk.» Diplomāts Rolands Lappuķe par dzīves svarīgāko lomu

  • klausies KLAUSIES
    SAGLABĀ RAKSTU
    22.11.2026
  • Daiga Mazvērsīte
    Latvijā 1989. gadā.
    Foto: No Rolanda Lappuķes privātā arhīva
    Latvijā 1989. gadā.
    Kad Parīze liesmo, sirds notrīc arī tur bērnību pavadījušajam Rolandam Lappuķem – zinātniekam ar dziesminieka seju. Latvijā viņu pirmoreiz ieraudzījām astoņdesmito gadu beigās, kad Mikrofona dziesmu aptaujas noslēgumā viņš, sevi ar ģitāru pavadot, dziedāja «dziļi manā dvēselē». Kas tur palicis pēc trim diplomātijā aizvadītiem gadu desmitiem – to vaicāju Rolandam, vērojot, cik gaiša kļūst viņa sejas izteiksme, kad runa ir par ģimeni: sievu Diānu, bērniem un mazbērniem.

    Svešais starp savējiem

    Pildot vēstnieka pienākumus, Rolands Lappuķe strādājis vairākās Eiropas valstīs – Spānijā, Portugālē, Andorā, dzimtajā Francijā, arī Marokā un beidzot kā pārstāvis pie Eiropas Padomes Strasbūrā, bet uz jautājumu, kur, viņaprāt, bijušas viszilākās debesis, nosvērti atbild: «Tam manā dzīvē nav lielas lomas.»

    To, protams, dīvaini dzirdēt no cilvēka, kas romantiskās balādēs tvēris Aleksandra Čaka dzeju, jūsmojis par franču bardu Žaku Brelu un dziedājis tautasdziesmas cittautu vēstniekiem. Šoruden viņš atkal muzicēja festivālā Bildes kopā ar dēlu Lukasu Edgaru.

    «Esmu sen nodefinējis, ka esmu latvietis, tāpēc, ka man sāp, kas notiek šeit, bet franči man nesāp. Francijā risinās ļoti sarežģīts process, un domāju, ka šobrīd Eiropa piedzīvo zināmu norietu.»

    Kļūsti par SANTA+ lasītāju!

    Iegūsti piekļuvi labākajam saturam, jaunumiem par Tev interesējošām tēmām, podkāstiem un citiem jaunumiem mūsu portālā

    Esmu abonents. Ienākt portālā!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti