izdabāt siltumnīcas stādiņam

Dažs dārza kopējs varbūt ir noraizējies – tomātu stādiņi, kas audzēti uz palodzes, izstiepušies pārāk tievi un gari. Tomēr par tievuļiem pārāk kreņķēties nevajag – ja pareizi iestādīsi, augs griezdamies! Konsultē Ina Alsiņa, LLU Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore.
Pavasaris!
Ligita Timma
3. maijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Augsni siltumnīcā būtu labāk sagatavot jau kādu nedēļu pirms stādīšanas, lai tā mazliet nosēžas. Ja ierušina trihodermīnu (no augsnes izdalītas baktērijas, kas rada augu saknēm labvēlīgu vidi), tam kāds laiks vajadzīgs, lai pagūtu iedzīvoties.

Dēstiem augsni var gatavot vai nu bedrītēs kāda pusmetra diametrā un kārtīgas lāpstas dziļumā, vai vagās. Vēlams tās veidot ziemeļu–dienvidu virzienā. Iejaucu sadalījušos kūtsmēslus, kompostu, minerālmēslus. Siltumnīcai var izmantot universālos kompleksos minerālmēslus ar mikroelementiem. Tajos ir visas galvenās barības vielas: slāpeklis, fosfors un kālijs dažādās attiecībās, ir arī augam vajadzīgie mikroelementi. Piemēram, manam ģimenes dārziņam, kas man ticis pūrā, labāk der tāds kompleksais mēslojums, kurā mazāk fosfora. Tā ir daudzos dārzos, kas tikuši izmantoti gadu desmitiem – fosfora līmenis augsnē ir pārāk augsts. Tas tāpēc, ka padomju laikos fosfora minerālmēsli bija visvieglāk nopērkami, tos dārzkopības veikalos varēja dabūt bez problēmām, un dārzkopji bieži vien kaisīja vairāk, nekā augi spēj izmantot. Vēl viens padoms no manas pieredzes – ja siltumnīcas zemē iejauc kūdru, kas nav neitralizēta, tad vajag piebērt arī nedaudz krīta, lai pazeminātu augsnes skābumu.

Dēsti

Parasti audzēju vienas un tās pašas šķirnes, kas man un ģimenei garšo, piemēram, šķirni ‘Vērša sirds’. Nosaukumus necenšos iegaumēt. Pati izaudzēju sēklas, ļoti reti ko piepērku klāt. Ja savā siltumnīcā audzē tikai dažas šķirnes, tad tās arī saglabājas tīras un nepatīkamus pārsteigumus nesagādās. Dažādībai der izvēlēties šķirnes ar atšķirīgu krāsu un formu augļiem.

Tā kā stādiņus savam dārzam audzēju pati, man to parasti ir vairāk, nekā varu siltumnīcā iedēstīt. Izvēlos druknākos, veselīgākos, kam lapas nav bālas. Krāsas izmaiņas vienmēr rāda, ka augam kaut kā trūcis vai bijis par daudz. Par tumši zaļām lapām nav ko priecāties – tas liecina, ka augam ir par daudz slāpekļa. Arī no fosfora trūkuma lapas kļūst tumšākas, tikai tad zaļais iegūst gandrīz violetu nokrāsu. Tā mēdz gadīties, arī kad stādiņu iedēsta aukstā substrātā, jo tomāts uz temperatūru ir ļoti jutīgs. Ja augsnē tā ir krietni zemāka par optimālo (aptuveni 15 grādiem), stādiņš fosforu nevar pietiekami labi uzņemt, un jau pēc pāris dienām tas atspoguļosies lapu krāsojumā.

Stādīšana

Ģimenes dārzos siltumnīcas nav lielas, tāpēc jādomā, kā tomātiem paredzēto vietu labāk izmantot. Es tomātus stādu 70–80 centimetru attālumā citu no cita. Kamēr dēsti mazi, šķiet, ka stādījums ir rets, bet biezāk sastādīti dod sliktāku ražu – augiem trūks gaismas, tie slikti ventilēsies, ātrāk izplatīsies slimības. Protams, jāņem vērā, kādus tomātus stādi – augstos vai zemos. Zemos var likt nedaudz tuvāk citu citam. Agros savukārt stādu ar tādu aprēķinu: kad tie būs noražojuši, izraušu, un atbrīvosies vieta, kur izplesties vēlīnākajām šķirnēm.

Tomātiem ir kāda laba īpašība – pieraktais kātiņš ļoti ātri un labi apsakņojas. To lieliski var izmantot, ja stādiņi pastīdzējuši. Tādus vienmēr stādu vagās un lieku tajās slīpi, gandrīz guļus. Šādos gadījumos tas noteikti ir labākais stādīšanas variants. Ja stāds nav izaudzis par garu un ir stingrs, tad gan jāliek taisni, tikai iedziļinot līdz pirmajām lapām. Arī tad tomātam no iedziļinātā kāta nāks laukā jaunas saknītes.

Stādot nerauju nost apakšējās lapas, pat tad ne, ja tās šķiet bālas, iedzeltējušas vai vārgas.

Augam nevajag lieki radīt brūces, jo pa tām var iekļūt kāda kaite. Liekot stādiņu slīpi, dažas lapas tiks ieraktas, bet tas nekas – pašas ar laiku nokritīs un turpat zemē paliks. Ja nu kādam tomēr ļoti gribas apakšējās lapas noraut, lai stādiņš glītāk izskatītos, labāk to darīt iepriekšējā dienā pirms stādīšanas.

Dēstus liek pietiekami mitrā, bet ne slapjā zemē. Pašus augus kādu stundu pirms stādīšanas vai iepriekšējā dienā kārtīgi salaista, sevišķi, ja stāda kailsakņus, kas audzēti kastēs, – tos dalot, augam pie saknēm paliek ļoti maz zemes. Ja sagatavotā augsne ir mitra un tomātiņš jau labi padzēries, pēc iestādīšanas to aplaista vien tik, lai zemīte pieķertos pie saknēm. Lejot lielu ūdens apjomu, augsnes virskārta lieki sablietējas.

Laistīšanai jāizmanto silts ūdens. Tā temperatūra nedrīkst daudz atšķirties no gaisa temperatūras – tāpēc laistāmā ūdens muciņu vislabāk turēt siltumnīcā. Tas arī dod termoregulācijas efektu – pa dienu ūdens siltumu uzkrās, bet naktī atdos.

Tomātus var laistīt vai nu reti, bet daudz (tā, lai mitrums iesūcas dziļi) vai arī bieži, bet maz.

Atkarībā no tā, kā tomātus laistīsi, veidosies augu sakņu sistēma – pirmajā variantā dziļa, otrajā sekla. Tāpēc jau sezonas sākumā ieteicams izlemt, kurš laistīšanas veids tev ir piemērotāks, un to nemainīt, lai tomātam ikreiz nevajadzētu pārorientēties.

Piebarošana

Pāris nedēļu augam droši pietiks ar to, kas jau augsnē iestrādāts, pēc tam vajadzēs gādāt papildmēslojumu. Piebarošanu var atkārtot reizi divās nedēļās, bet var arī citādi – mazliet mēslojuma ūdenim pievienot katrā laistīšanas reizē. Var izmanto kompleksos minerālmēslus vai raudzētus vistu mēslus, nātru vircu – kas kuram dārzkopim tīk. Tikai jāpaseko, lai augs saņem visu vajadzīgo. Ja bālas kļūst apakšējās lapas, tad skaidrs, ka tomātam par maz ticis slāpekļa, ja augšējās – tad kalcija. Kalciju var papildināt, laistāmajā ūdenī izšķīdinot kalcija nitrātu. Kalcija trūkums mēdz parādīties arī karstajā laikā, jo augs augstās temperatūras dēļ to nespēj uzņemt. Savukārt lapu krokošanās liecina, ka augam iedots par daudz slāpekļa.

Tomātu siešana

Es sienu pie drāts, kas izvilkta visā siltumnīcas garumā. Var siet, vispirms iespraužot pie auga mietiņu un no tā novelkot saiti uz griestiem. Parasti tomātus sienu tad, kad vairs nav gaidāmas salnas un tātad nebūs vajadzības izmantot agrotīklu. Tad jau augam ir kāda trešā ceturtā lapa. Cilpu lieku vaļīgu un tā, lai saite balstās uz lapas. Pēc tam, kad augs stiepjas garāks, aptinu to ap saiti. Tomātam var atstāt vairākas galotnes, bet tad katru atsevišķi atsien un atvirza citu no citas, lai augam pietiktu gaismas.

  1. Izlauž liekos dzinumus. Drīz vien tomātam sāk augt sānu dzinumi – pazarītes (es tās saucu par padusītēm). Augam atstāj vienu, divas vai trīs (atkarībā no tā, cik galotnēm pietiks telpas), pārējās izlauž. Jo ātrāk to izdara, jo mazāk spēka augs iztērē lieki. Es padusītes izlaužu, bet daži dārzkopji nokniebj, atstājot nelielu stumbeni, lai tajā pašā vietā neveidotos jauns dzinums. Nevaru apgalvot, ka kāds no šiem variantiem būtu labāks. Šogad papētīšu, kuru metodi izmantojot, augs izveidosies spēcīgāks un vai stumbenīša daļā ātrāk neiemetīsies slimības.
  2. Seko temperatūrai. Ja gaisa temperatūra siltumnīcā paceļas virs 30 grādiem, tad tomātu augļi neaizmetas. Lai pazeminātu temperatūru, pamatīgi jāvēdina. Droši var vērt vaļā visus vēdlodziņus un otras durvis, ja tādas siltumnīcai ir. Caurvējš tomātiem tikai nāks par labu.
  3. Pasargi no stresa! Augiem, tāpat kā visai citai dzīvajai pasaulei, ļoti kaitē stress. Tas augam rodas, ja ir kaut viens no šiem faktoriem: par maz vai par daudz gaismas; par maz vai par daudz mitruma; pārāk augsta vai pārāk zema temperatūra. Tomāti ļoti jutīgi reaģē arī uz sablīvētu augsni, tāpēc laiku pa laikam augsnes virskārtu kādu divu centimetru dziļumā vajag parušināt, pat tad, ja saknītes ir ļoti seklas.

Tomāti labāk apputeksnēsies, ja augu nedaudz papurināsi.

 

Efektīva laistīšanas metode

Tā gan prasa lielāku laika patēriņu, toties nerada augsnes virskārtas sablīvēšanos. Vispirms jāsagādā labi daudz plastmasas pudeļu (der gan pusotra litra, gan divlitrīgas). Katrai pudelei nogriež dibenu un ar kakliņu uz leju ierok zemē pie auga. Laistāmo ūdeni lej nevis uz augsnes, bet gan pudelē – tā ir kā piltuve, caur kuru ūdens lēnām iesūcas zemē, uzreiz nokļūstot tuvu auga dziļākajām saknēm. Ap katru tomāta stādu var ierakt vairākus šādus laistīšanas traukus.

Gurķim vēdināšana nepatīk

Gurķiem speciālu augsni negatavoju, izmantoju visu to pašu, ko tomātiem – kompostu, sadalījušos kūtsmēslus, minerālmēslus. Stādu aptuveni 50 centimetru attālumā citu no cita. Gurķus dziļumā nesēdina, pat ja ir pastīdzējuši, jo no tā nav nekāda labuma – kāts zemē neapsakņosies. Siltumnīcā labi augs ne tikai segtajām platībām paredzētās šķirnes, bet jebkurš lauka gurķis.

Tomātiem vajag caurvēju, bet gurķiem tas lāgā neder, tiem gribas mitrāku gaisu, tāpēc siltumnīcā tos lieku vietā, kura daudz nevēdinās. Bet jāņem vērā, ka gurķiem var kaitēt pārāk spilgta saule. Tad lapas kļūst gaiši dzeltenas vai pat baltas, jo tajās pastiprināti noārdās hlorofils. Ja ko tādu ieraugi – zini, ka augam nav uzmetušās ne slimības, ne kādi mošķi, vainīga ir spilgtā saule, un augs nedaudz jānoēno.

Gurķis ir ātrāks augs nekā tomāts, tāpēc tam derētu biežāka papildu mēslošana.

Gurķus, tāpat kā tomātus, laista tikai ar siltu ūdeni, taču šos augus var arī apsmidzināt – tas viņiem patiks vēl labāk. Pie smidzināmā ūdens var pievienot kādu barības vielu nelielā koncentrācijā, gurķis to spēj ļoti labi izmantot. Jebkurš augs spēj caur lapām uzņemt barības vielas, bet gurķis šajā ziņā ir izcilnieks.

Gurķi jāveido, novērtējot, kurai galotnei atļaut augt, bet kuru izlauzt. Šis augs pats ar ūsām pieķeras pie saites, ar kuru to atsien. Kaut arī iesaka liekās ūsas nokniebt, es to nedaru.

Papriku – tuvāk pie gurķa

Ja papriku audzē nelielos daudzumos, var izmantot tādu pašu augsni, kāda tiek gatavota gurķiem un tomātiem. Bet vēlāk, dodot papildmēslojumu, jāuzmanās ar slāpekli. Ja tā trūks, augs nīkuļos, lapas kļūs bāli zaļas, neattīstīsies ziedpumpuri. Turpretī, ja slāpekļa būs par daudz, kāti un lapas augs, bet ziedu veidošanās kavēsies. Galu galā abos gadījumos raža būs niecīga.

Siltumnīcā paprika stādāma tuvāk pie gurķiem, jo tā grib apstākļus, kādi vairāk līdzinās gurķu nekā tomātu vēlmēm, – tai nepatīk caurvējš, bet der silta duša. Lai paprika labi augtu, tai vajag vairāk siltuma nekā abiem kaimiņiem, tāpēc šim augam izvēlas pašu siltāko vietiņu. Papriku citu no citas stāda apmēram pusmetra attālumā. Prasības pēc gaismas augam ir tādas pašas kā pārējiem siltumnīcas iemītniekiem.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs