Tiec galā ar meža robežām

Ja esi ieguvis īpašumā mežu, jāsāk tieši ar meža robežu noteikšanu. Kā tās atpazīt dabā, kā tās sakārtot un ko darīt, ja robežzīmes mežā nemaz nav.
Koki
Jānis Folkmanis
15. novembris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Jānis Folkmanis

Skaidro un raksta Jānis Folkmanis: praktizējošs mežkopis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mežu apsaimniekošanas speciālists, biedrības Meža īpašnieku apvienība Bārbele vadītājs.

Vai un kam pieder īpašumtiesības?

Vispirms jābūt skaidrībai, ka esi konkrētās zemes un meža pilntiesīgs īpašnieks. Ja mežs skaitās valdījumā, bet ne īpašumā, tad nevarēsi tajā pilnvērtīgi saimniekot, kamēr nebūs nostiprinātas īpašumtiesības. Daudziem tas varbūt šķiet pašsaprotami. Bet citādi ir tiem, kam mežs īpašumā nonācis negaidīti – kā mantojums vai dāvinājums – vai arī mežs ar zemi kādreiz ticis iegādāts, bet trūcis uzņēmības, laika vai iespēju zemes lietas sakārtot. Ja mantotais īpašums līdz šim vispār nav bijis reģistrēts Zemesgrāmatā un tam nav veikta precīzā uzmērīšana, tad vispirms būs jārēķinās ar mērniecības darbiem, kas nozīmē zināmas izmaksas. Jautājumos par to, kā rīkoties katrā konkrētajā situācijā ar īpašumtiesību nostiprināšanu, un par izmaksām vislabāk vērsties pie notāra vai Valsts zemes dienestā.

Vai pats esi meža īpašnieks vai īpašnieka pilnvarotā persona – viss, par ko stāstīšu tālāk, noteikti noderēs abiem!

Kur ir mana… robeža? Kur tā ir?!

Kā tu sāksi sēt vai pļaut savā dārzā, ja netiec gudrs, kur tam gals, kur mala?!  Dažkārt, klejojot pa meža biezokņiem un izmisīgi meklējot īpašuma robežu, galvā iešāvušies grupas Prāta Vētra dziesmas vārdi «Kur ir mana lidmašīna? Kur tā ir?». Un diemžēl jāsecina, ka daudzos gadījumos privātajos mežos lidmašīna jau aizlidojusi. Proti, īpašumu robežzīmes – robežstigas un kupicas – joprojām vai nu ir pavisam bēdīgā stāvoklī, vai arī to vispār nav.

Daudzos gadījumos īpašumu robežzīmes – robežstigas un kupicas – joprojām vai nu ir pavisam bēdīgā stāvoklī, vai arī to vispār nav.

Tātad – pats pirmais tavs uzdevums: jāapzina sava īpašuma robežas jeb, citiem vārdiem sakot, jāveic robežzīmju apsekošana un inventarizācija, vadoties pēc tava īpašuma zemes robežu plāna. Noteikti izmanto iespēju to nofotografēt. Protams, ne katrs spēs patstāvīgi izstaigāt savu īpašumu un orientēties apvidū. Tāpēc ieteicams ņemt palīgā kādu cilvēku, kurš labi orientējas mežā, kartēs un zemes robežu plānos. Kur tādu palīgu atrast – par to nedaudz vēlāk.

Stiprini pārrobežu attiecības

Ideāli, ja savu robežu apsekošanā vari pieaicināt arī kaimiņu – attiecīgo pierobežnieku – un robežas pārstaigāt kopīgi. Ne tikai tāpēc, ka mežā kopā ir drošāk un jautrāk, bet tāpēc, ka par jūsu kopējo robežu un pareizām robežzīmēm vienlīdz atbildīgi esat abi! Tas arī būs pats vienkāršākais un lētākais veids, kā sakārtot robežas. Pat ja kaimiņš saka – viņa īpašumam ir bijusi precīzā uzmērīšana –, tas ne vienmēr nozīmē, ka viņa robežzīmes ir kārtībā!

Atceries, nesakārtotas robežzīmes un nevēlēšanās komunicēt ar kaimiņu var vēlāk novest pie tiesu darbiem viena vienīga nocirsta koka dēļ, kas tomēr izrādījies kaimiņa pusē augošs!

Robežas arī jāsakārto

Vienkārši izsakoties, kupica ir dabā veidota robežzīme, kuras centrā parasti ievieto koka stabiņu, metāla vai plastmasas cauruli, bet visapkārt centram no grunts izveido īpašu apļveida uzbērumu. Lai arī valstī ir noteikts vienots standarts, kādai jāizskatās kupicai, no saviem novērojumiem droši saku: ir pamats rīkot Latvijas konkursu par radošumu kupicu noformēšanā – šeit katras domas lidojums ir ievērības cienīgs! Bet galvenais, manuprāt, ka nepārprotama robežzīme vispār reiz ir tikusi izveidota! Jo pielāgot to standarta prasībām vai atjaunot būs mazākā bēda. Nepietiek ar to vien, ka robežzīmes tiek atrastas. Tās ir arī jāsakārto atbilstoši noteiktajām prasībām – robežstigas jāattīra no aizzēluma, kupicas jāuzfrišina.  Šiem darbiem vispiemērotākais laiks ir vēls rudens, ziema, arī agrs pavasaris – tad, kad darbam netraucē lapu biezoknis vai neizbrienami sniegi. Lai atrastās robežas nākamajā reizē varētu viegli uziet, apsekošanas laikā tās ieteicams iezīmēt dabā. Šim nolūkam var izmantot speciālos košas krāsas aerosolus vai marķējamās lentītes, ko parasti var iegādāties dārza un meža tehnikas veikalos.

Par robežstigām. Civillikuma 1100. pants: «Mežos un ar krūmiem aizaugušās platībās starp zemes gabaliem katram zemes īpašniekam jāierīko un jātur tīra līdz vienam metram plata robežstiga, kurai jānodrošina redzamība starp divām blakus esošām robežzīmēm. Robežstiga ierīkojama, izcērtot tajā augošos kokus vai arī iezīmējot ar noturīgu krāsu robežstigu norobežojošos augošos kokus.»

 Jārēķinās, ka pastāvīgi gaismu tuneļā galā (lasi – meža robežas galā) varēs saskatīt tikai tad, ja vismaz reizi pāris gados robeža tiks attīrīta no krūmu aizzēluma.

Domstarpību gadījumā līdzēs mērnieks

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj viedierīču lietotājiem gan fiksēt ģeogrāfskās koordinātas, gan orientēties kartēs. Piemēram, ar mobilo lietotni kadastrs.lv iespējams noteikt savu atrašanās vietu zemesgabala robežu kartē (tā sauktajā kadastra kartē). Bet! Kaut arī tev būtu spicāka viedierīce nekā tavam kaimiņam, atceries – tās veiktajam mērījumam vai rādījumam būs tikai informatīvs raksturs!

Ar viedierīci veiktiem mērījumiem ir tikai informatīvs raksturs! Nekādā gadījumā šādus mērījumus nedrīkst pieņemt par pamatu, atjaunojot robežzīmes!

Ja robežzīmes ir bezcerīgi zudušas un, galvenais, tev ar kaimiņu (pierobežnieku) nav vienotības jautājumā par to, kur atrasties kopējai robežzīmei, tad vienīgās zāles šādā gadījumā ir zvērināta mērnieka pieaicināšana. Tas, protams, nebūs ātri un lēti, taču reizi par visām reizēm varēsi atrisināt neskaidros robežjautājumus un novērst robežstrīdus nākotnē, kā arī pie viena iegūsi savam īpašumam precīzi uzmērītas robežas.

Kurš palīdzēs tev orientēties mežā?

Sava meža robežu apzināšana ir piemērots brīdis, lai sameklētu un izvēlētos personu vai uzņēmumu, kas varētu palīdzēt ne tikai orientēties robežu jautājumā, bet arī turpmākajās meža apsaimniekošanas gaitās. Šķiet, līdzīgi kā ar politiskajām represijām, Latvijā reti būs tāda saimniecība, kas nav reiz cietusi saistībā ar mežu – piedzīvojusi krāpšanu, netaisnību, zagšanu. Īpaši tas attiecas uz laiku, ko mēdz dēvēt par mežonīgajiem deviņdesmitajiem. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien meža īpašnieki ir ļoti bažīgi un piesardzīgi, izraugoties sadarbības partneri meža jautājumos. Vēl sarežģītāku to visu padara apstāklis, ka pakalpot un sniegt padomus mežu jomā piedāvā daudzas un dažādas organizācijas un firmas. Tiesa, mūsdienās, lietojot internetu, nav grūti pavisam īsā laikā ievākt informāciju un izfiltrēt, kas ir kas, ar kuru vērts sadarboties, bet ar kuru lai labāk ceļi šķiras. Tātad – kur un kā atrast uzticamu palīgu un padomdevēju meža jautājumos?

  1. Vietējie meža nozares speciālisti. Pavaicā par viņiem sava īpašuma kaimiņiem vai arī radiem, draugiem un paziņām vietējā pagastā, novadā! Tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā atrast sev uzticamu padomdevēju vai palīgu tuvākajā apkaimē. Parasti gan šie vīri un sievas staigā savās ikdienas meža takās un ar savu mīlestību mežu īpašniekiem speciāli neuzbāžas. Iespējams, šie ļaudis varēs tev pakalpot tikai ārpus sava pamatdarba. Bet tajā pašā laikā viņi var tev palīdzēt ar pavedienu pie citiem uzticamiem nozares speciālistiem vai mežsaimniecības uzņēmumiem.
  2. Reģionālās meža īpašnieku apvienības. Tās ir nevalstiskās organizācijas, biedrības, vairums no kurām izveidotas pirms 10 gadiem un kas darbojas konkrētajos reģionos. Nav obligāti jābūt šādas apvienības biedram, lai saņemtu organizācijas speciālistu padomus vai pakalpojumus. Te gan jāņem vērā, ka katra biedrība ir ar zināmu specializāciju – viena vairāk koncentrējas uz pakalpojumu organizēšanu, otra – uz konsultāciju sniegšanu, izglītošanu. Taču jebkurā gadījumā, sazinoties ar kādu no šīm organizācijām, vari rēķināties ar konsultatīvo atbalstu. Reģionālo apvienību kontaktus atradīsi Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) mājaslapā mezaipasnieki.lv, sadaļā Kooperācija.
  3. Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC). Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra struktūrvienība, kuras uzdevumos ietilpst gan konsultācijas un izglītošana, gan mežsaimniecisko pakalpojumu organizēšana. Kontakti: mkpc.llkc.lv.
  4. Mežsaimniecisko pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS) jeb kooperatīvi. Atšķirībā no visiem iepriekš minētajiem, kooperatīvs ne tikai sniedz pakalpojumus, bet ir meža nozares uzņēmums, par kura pilntiesīgu dalībnieku var kļūt ikviens meža īpašnieks, kas piesakās par kooperatīva biedru. Dalība kooperatīvā neliedz īpašniekam turpināt saimniekot mežā pašam, turklāt viņš var jebkurā brīdī no kooperatīva arī brīvi izstāties. Dalību kooperatīvā būtu lietderīgi apsvērt tiem, kas nevēlas no reizes uz reizi saņemt tikai atsevišķus pakalpojumus, bet saskata jēgu meža apsaimniekošanai ilgtermiņā, Šobrīd par visaktīvākajām tiek uzskatītas divas MPKS, kas piesaista biedrus visā Latvijā: Mežsaimnieks (mezsaimnieks.lv) un L.V.mežs (lvmezs.lv). Vairāk informācijas LMIB mājaslapā mezaipasnieki.lv.
  5. Meža nozares komercfirmas. Tās ir meža nozares SIA, gan lielākas, gan mazākas, kas piedāvā meža īpašniekiem ilgtermiņa līgumattiecības meža apsaimniekošanā. Arī tas ir viens no variantiem. Tikai, pirms izvēlēties kādu no šīm firmām par partneri, ieteicams rūpīgi izpētīt gan konkrētās firmas vēsturi un reputāciju, gan salīdzināt vismaz divu firmu piedāvātos sadarbības līgumus.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs