Tomātiem laiks uz siltumnīcu!

Tomāti
Gunta Šenberga
6. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Ja augsne siltumnīcā sagatavota, tad nav vajadzības vēl īpaši sagatavot vietu katram tomātam. Tomēr, ja gribi savus tomātus sevišķi palutināt, var arī to darīt. Konsultē Elga Bražūne, ģimenes dārzniecības Neslinko! saimniece, tomātu un tomātu stādu audzētāja ar 35 gadu pieredzi.

Neapkurināmā siltumnīcā tomātus var stādīt ap 10.–15. maiju, kad vairs nav gaidāmas stipras salnas un zeme 7–10 centimetru dziļumā ir vismaz 10–12 grādu silta gan dienā, gan arī naktī.

KO un KĀ stādīt?

Ideāli ir stādi, kam jau ir viens ziedpumpurs, taču tie nav pārauguši. Saknēm podiņā jābūt baltām un dzīvām, ne brūnām un jau iepuvušām. Tāpat nav labi, ja saknes spraucas laukā pa visiem podiņa caurumiem – tas liecina, ka stāds podiņā audzēts par ilgu. Svarīgi, lai arī uz stumbriņa nebūtu melnu plankumu, kas liecina par infekciju vai apdegumu, kura dēļ stāds var nopūt. Vai stāds ir druknāks un tumšāks vai trauslāks, ar smalkākām un gaišākām lapiņām – tā parasti ir tikai šķirnes īpatnība, kas par veselību neliecina neko.

Ja nopirkti vai izaudzēti stādi podiņā un stādīšana aizkavējas, jo siltumnīcā vēl ir par aukstu, tomāti jāpārstāda lielākā podā. Ja augi par ilgu tiek turēti mazā podiņā, tiem vēlāk būs grūtāk iedzīvoties siltumnīcā un arī raža būs mazāka. 

Kā pareizi stādīt:

  • Pietiekami tālu. Optimāls attālums starp tomātu stādiem ir aptuveni 60–70 centimetru. Kamēr augi ir mazi, šķiet, ka pietiek arī ar 50 centimetriem. Taču tas būtu pieļaujams, tikai audzējot tomātus ar vienu centrālo dzinumu. Audzējot ar vismaz diviem dzinumiem, 50 centimetri noteikti būs par maz. Arī līdz siltumnīcas ārējai sienai jāatstāj vismaz 30 centimetru, lai tomāti nespiestos pie tās. Nesablīvēt stādījumu ir svarīgi, lai starp augiem brīvi varētu plūst gaiss un siltumnīca vēdinātos. Tad siltumnīcā būs veselīgāks klimats un arī paši augi būs veselīgāki.
  • Ne pārāk dziļi. Izvēloties stādīšanas dziļumu, galvenais, kas jāņem vērā, ir pirmais ķekars. Jāgādā, lai tas nebūtu tik zemu, ka gultos uz zemes, bet tas nedrīkst būt arī nesamērīgi augstu. Ja pirmie tomāti aizmetīsies metra augstumā, tad kur vasaras nogalē būs vieta septītajam un astotajam ķekaram – visa siltumnīca taču ir labi ja divarpus metru augsta. Un pat tad, ja siltumnīca ir augstāka, – vai tad pēc pēdējiem tomātiem kāpsim pa trepēm, kad pat modernās ābeles audzē uz pundura potcelmiem?! Taču garos tomātus nedrīkst arī ierakt tik dziļi zemē, ka saknēm vairs nepiekļūst gaiss un tās nevar attīstīties. Maksimālajam attālumam no saknes apakšējās daļas līdz augsnes virskārtai jābūt 25–30 centimetriem.
  • Pirms stādīšanas salaista. Pirms stādīšanas dēstus podiņos kārtīgi aplaista, lai nevajadzētu bagātīgi laistīt pēc iestādīšanas, jo tad augsne var par daudz sablīvēties, traucējot gaisa piekļūšanu saknēm.
  • Netraumē saknes. Atšķirībā, piemēram, no atraitnīšu un daudzu citu augu dēstiem, kuru saknes pēc izņemšanas no podiņa jāsabužina, jāatritina plašāk, tomātu saknes traucēt nevajag, jo tās ir ļoti trauslas un viegli lūst. Izveidotajā bedrītē liek dēstu ar netraumētu sakņu kamolu tieši no podiņa.
  • Īsākos – stāvus. Tomēr arī neliela auguma tomātu (piemēram, krūmveida) augsnē vērts stādīt dziļāk, nekā tie auguši podiņā, jo no tās stublāja daļas, kas atradīsies zemē, augs jaunas saknītes, dēsts varēs uzņemt vairāk barības vielu un augs spēcīgāks. Pirms stādīšanas noņem pirmo īsto lapu pāri, jo, ja lapas būs zemē, tās var sākt pūt. Īsos tomātus nekad nestāda guļus, jo tas tomēr aizkavē ražas ienākšanos.
  • Garākos – slīpi. Garo šķirņu tomātiem, kam pirmais ziedpumpurs un ķekars veidojas dažkārt tikai pēc vienpadsmitās lapas, stādi būs krietni garāki. Lai pirmais ķekars atrastos zemāk, šādu tomātu siltumnīcā nāksies stādīt dziļāk. Taču iedziļināšanai ir jau nosauktā 30 centimetru robeža. Ja arī tajā iedēstīts stāds vēl arvien būs par garu, to vajadzēs stādīt slīpi. Arī šādā variantā itin visas lapas, kurām nāktos atrasties zem zemes, jānolauž, stublājs jāaprauš ar augsni. Augsnei, ko ber uz kāta, jābūt viegli mitrai, bet ne slapjai. Lieks slapjums nelaiž cauri gaisu.

    Nav svarīgi, uz kuru pusi likt sakni: uz dienvidiem, ziemeļiem vai citu debespusi. Lai kā tomātu dēstu novietotu, stublājs tik un tā augs taisni uz augšu. Tā ka sakne jāliek tur, kur to visērtāk iekārtot. Stādot guļus, gan jāņem vērā, ka vēlāk, tomātus kopjot, nedrīkst staigāt pa siltumnīcu starp stādiem, kur vien ienāk prātā. Ja gadīsies uzkāpt uz kāta, kurš ieguldīts slīpi zemē, tas pārlūzīs. Lūzuma vietā tiks traucēta vielmaiņa, tad tajā var iekļūt mikrobi un stublājā sākties puve.
  • Mēnesi nemēslo. Papildmēslošana jāsāk ne agrāk kā mēnesi pēc stādīšanas. Ja sāks mēslot par agru, tas aizkavēs sakņu sistēmas veidošanos. Bet audzētāja interesēs ir iemācīt jaunajam stādam uzņemt barības vielas no augsnes, nevis gaidīt, ka to pabaros caur lapām vai uzlies gatavu, viegli uzņemamu minerālvielu šķīdumu, kuru dēļ nekāda plašā sakņu sistēma nav vajadzīga.

TOMĀTA PALĪGI, ko vēl var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas

  • Trihodermīns – mikrobioloģisks augu aizsardzības līdzeklis. Tā aktīvā sastāvdaļa ir sēne Trichoderma harzianum, kas ne tikai konkurē ar kaitīgajām sēnēm par barības avotu izmantošanu, bet arī parazitē uz tām un turklāt izdala antibiotikas, kas nomāc vai nonāvē patogēnus. Tomātu siltumnīcā Trihodermīns profilaktiski palīdz, piemēram, pret pelēko puvi. Nav jābaidās preparātu pārdozēt, bet pietiks, ja vienu ēdamkaroti preparāta sausās formas iekaisīs tomāta stādīšanas bedrītē un apputinās ar to saknes.
  • Biomikss – arī šis ir mikrobioloģisks augu aizsardzības līdzeklis, taču ar plašāku iedarbības spektru nekā Trihodermīns, jo satur septiņus labo baktēriju un divus sēņu celmus, kas palīdz cīnīties ar vēl vairākām iespējamām slimībām. Ja tomātiem nav pašu spēkiem vien jācīnās pret visādiem kaitniekiem, tie labāk aug, zied un briedina ražu. Iestrādā tādā pašā veidā un daudzumā kā Trihodermīnu.
  • Zivju un kaulu milti. Bagāts minerālvielu komplekss, taču izmantojams nelielās devās – aptuveni pa vienai ēdamkarotei no katra veida uz vienu kvadrātmetru. Tomātiem ar to pilnīgi pietiks gadam. Tā kā ēdamkarote uz kvadrātmetru tiešām ir visai neliels daudzums, var darīt tā: izrēķināt, cik miltu vajadzēs visai siltumnīcai, tad tos iebērt sietiņā un viegli pārsijāt augsnes virsu.
  • Svaigas reņģes. Šī senā metode laiku pa laikam tiek enerģiski noliegta – kāda jēga ņemties ar ķēpīgām reņģēm, ja visus barības elementus daudz ērtāk augiem var piegādāt minerālmēslu formā, turklāt ar tīrām rokām? Tomēr nevar noliegt, ka reņģe tiešām ir bagāta dabiska fosfora un citu minerālu krātuve.

    Reņģe augsnē sadalīsies, mikroorganismi to pārstrādās augiem uzņemamā formā, un tomātam tas būs barības vielu komplekss veselam gadam. Tikai reņģi nevajag likt tieši zem saknes. Atnāks kaķis, saodīs reņģi, izraks no zemes to un pie reizes arī tomātu. Turklāt reņģe sadaloties var apdedzināt tomāta saknes. Tad augs uz ilgāku laiku paliks apjucis, domājot, kā izveidot jaunu sakņu sistēmu un kā turpināt augt un dzīvot. Tāpēc reņģes ierok pēc tomāta iestādīšanas. Pa divām uz vienu stādu aptuveni sprīdi no auga tā pretējās pusēs. Kamēr saknes aizaugs tām garām un varēs sākt izmantot barības vielas, reņģes jau būs sākušas sadalīties.

Labi kaimiņi

  1. Baziliks ar tomātiem labi sader ne tikai uz šķīvja, bet arī siltumnīcā. Baziliks izdala smaržīgos fitoncīdus, tā uzlabojot klimatu siltumnīcā, un tomātiem tas patīk. Savukārt bazilikam patīk augt tomātu tuvumā.
  2. Strutenes neveido plašu sakņu sistēmu, toties tām ir lielas, klājeniskas lapas, kas saglabā mitrumu augsnē, piesedz tomāta sakni un pasargā to no apkalšanas un izžūšanas. Ja strutenes siltumnīcā aug, tās var uzskatīt par labiem augiem, neravēt ārā un droši atstāt līdz rudenim.
  3. Kliņģerītes un samtenes gan var radīt arī problēmas, jo gan vienai, gan otrai mēdz uzmesties miltrasa, tomēr tomātiem tās nāks par labu, tā ka šos augus var stādīt pie siltumnīcas.

Slikti kaimiņi

Asteres un kartupeļi ir pilnīgi nederīgi kaimiņi tomātiem, jo tie bieži slimo ar tām pašām puvēm, kas var inficēt arī tomātus. Tā kā to sēņu sporas, kas izraisa puves, lido pa gaisu simtiem metru, no tām pilnīgi izvairīties tikpat kā nav iespējams. Atliek vismaz censties stādīt tomātus un kartupeļus tādā vietā, lai valdošie vēji nenes sporas uz siltumnīcu, bet pavisam citā virzienā.

Kaitniekus ķer ar vārītiem kartupeļiem

Gan zemesvēžus, gan drātstārpus, kas apgrauž tomātu saknes, no siltumnīcas var izvākt, ņemot palīgā… ar visu mizu vārītus kartupeļus. Kartupeļus ierušina zemē aptuveni desmit centimetru no tomāta stāda.

Drātstārpi salien kartupeļos – atliek tos tikai savākt un aiznest. Zemesvēzi gan nav tik viegli noķert, jo tas grauž kartupeli no ārpuses. Taču kartupelī var iespraust kociņu. Un tad ir jādodas medībās un jāvēro. Kad vēzis kartupeli grauž, kociņš kustas, un tad nu jācenšas izcelt kartupeli ar visu vēzi.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs