Plūcamdārziņš. Kā izveidot un ko stādīt

Ko stādīt garšaugu dārziņā blakus mājai, kur roku var pašaut gandrīz vai pa virtuves logu? Konsultē Ieva Žukauska, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes asociētā profesore.
Garšaugi
Gunta Šenberga
7. maijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Nopietnie dārzeņi – bietes, burkāni, gurķi, zirņi, pupas, tomāti, paprika, sīpoli un ķiploki ziemai –, kas ilgi aug un pēc novākšanas atstāj tukšu, melnu vietu, lai aug tikpat nopietnā sakņu dārzā rindās, dobēs un vagās.

Tomēr – kurā vietā?

Ja arhitekti visu smalki saplānojuši, tad diez vai virtuves dobi varēs nolikt tieši pie namdurvīm. Visticamāk, tai būs jāvācas uz tā saucamo saimniecisko zonu. Ja noteikšana pašas rokās, arī tad ne vienmēr dobi var likt tieši pie virtuves loga. Piemēram, vecajās lauku mājās virtuve nereti ir ziemeļu pusē, jo pie virtuves bija arī pieliekamais, un vajadzēja, lai tajā būtu vēsāks. Savukārt mazajam dārziņam jāatrod saulaina, no aukstiem vējiem pasargāta, taču ne pilnīga bezvēja vieta. Jāpaskatās arī uz augšu. Pavasarī iespaids var būt mānīgs, jo saulīte skaisti spīd virsū – tāpēc, ka kokiem vēl nav saplaukušas lapas. Bet, kad koki saplauks, varbūt visu vasaru vieta būs ēnaina.

Jo vairāk soļu jāsper no virtuves durvīm līdz dārziņam, jo retāk galdā būs svaigi zaļumi.

Augsnes ziņā garšaugi nav tie prasīgākie un cimperlīgākie. Tomēr arī viņiem vajag savu mazumiņu – vieglu un auglīgu, irdenu, labi sastrādātu, smalkdrupatainu, taču ne pārāk bagātīgi mēslotu augsni. Zināma pieticība nāk pat par labu – vidēji mitrā un liesākā augsnē augiem būs spēcīgāka smarža un garša.

Un – pats galvenais – dobe jātaisa vietā, kas pati nav zema un kur gruntsūdens nav augsts, lai saknes nemirkst ūdenī un dabū elpot. Pirms stādīšanas no zemes rūpīgi jāizlasa daudzgadīgo nezāļu – gārsas, vārpatas, pienenes u. c.– saknes Garšaugi nespēj ar tām konkurēt.

Cik lielu dobi veidot?

Cik vien vēlies! Taču jārēķinās, ka vajadzēs gan itin bieži tikt klāt, lai lapas un zariņus noplūktu, gan arī parušināt dobi, jo sablīvēta augsne nevienam augam netīk. Pieredze liecina, ka maksimālais dobes izmērs, lai visiem augiem no visām pusēm varētu piekļūt, ir 1,20 metri – vai nu apaļas dobes diametrs, vai taisnstūrveida dobes īsākā mala. Taču tāda dobe, protams, izskatās drusciņ garlaicīga. Ja dobe būs lielāka, ar interesanti izliektām malām, jau laikus jāpadomā, kā tur varēs ieiet, nenomīdot augu saknes. Varbūt jāievieto akmeņi, plāksnītes, koka ripas vai zemi bluķīši – laipas iekāpšanai.

Neapstrīdams virtuves dārziņa pluss – ja kaut kas saaudzis par biezu vai nevietā, to vienmēr var apēst.

Ko, cik un kā stādīt?

Jo tuvāk virtuves logam dārziņš, jo vairāk jādomā ne tikai par to, kas tur augs, bet arī – kā izskatīsies.

  • Tikai viengadīgie garšaugi – dilles, pētersīļi, lociņi, baziliksViengadīgo augu dobe vairāk izskatīsies pēc sakņu dārza, toties augi attīstīsies vienmērīgi, nekonkurēs un nenomāks cits citu. Protams, jāņem vērā arī katra auga lielums. Kopā ar viengadīgajiem augiem var stādīt arī puķes ar ēdamiem ziediem – kliņģerītes, kreses, atraitnītes. Puķes padarīs dārziņu košāku un krāsaināku, taču tas arvien būs ēdamais jeb virtuves dārziņš. Arī lapu salāti – zaļi un brūngani, lielākām un mazākām, gludām un krokotām lapiņām – ko plūc pa vienai un liek uz sviestmaizes vai pa druskai pievieno dažādiem raibiem salātiem, iederēsies šādā dobē. Galviņsalātiem gan labāk atvēlēt vietu sakņu dārzā, jo, tos nogriežot, uzreiz paliek liels, tukšs laukums.
  • Gan viengadīgie, gan daudzgadīgie garšaugi jauktā stādījumā. Dārziņa pamatam var izvēlēties daudzgadīgos augus. Taču, stādot pirmā gada stādus, tie ilgi būs sīciņi, tomēr ap tiem jāatstāj pietiekami daudz vietas, lai būtu, kur augt vēlāk, tāpēc dobe vēl krietnu laiku izskatīsies tukša un melna. Risinājums ir sastādīt trīs vienas sugas daudzgadīgo augu, (piemēram, izopa) stādiņus trīsstūrī, atstājot starp tiem centimetrus 15. Tālāk – citu, piemēram, lavandas, trīsstūri. Bet starp tiem – viengadīgo augu, piemēram, pētersīļu vai salātu, rindu, kas nākamgad tur vairs neaugs. Starp mazajiem daudzgadīgo augu stādiņiem var sēt arī zaļumus, piemēram, rukolu, pazvērīti, lapu sinepes, ko vienā sestdienā iesēj un nākamajā jau ēd. Nākamajā gadā laukumiņi viengadīgajiem augiem jau būs kļuvuši mazāki, un dārziņš izskatīsies citādi, un vēl pēc gada atkal būs mainījies. Daudzgadīgie garšaugi vienā vietā var augt 4–5 gadus.

Liela auguma augi virtuves dārziņam jāstāda tā, lai neapēnotu un neaizsegtu pārējos, piemēram, dobes centrā vai ziemeļpuses malā.

Liela auguma

Daudzgadīgie:

  • lupstājs – izaug pat 3 metrus augsts
  • estragons – 1 līdz 1,5 metri
  • dievkociņš – 1 metrs
  •  piparmētra – labos apstākļos līdz 1 metram

Viengadīgie:

  • bazilika šķirnes – 80 centimetru
  • dilles – līdz 1 metram
  • gurķene jeb gurķumētra – līdz 1 metram
  • koriandrs jeb kinza – līdz 1 metram

Vidēja auguma

Daudzgadīgie:

  • izops – 60 centimetru
  • salvija – 60 centimetru
  • lavanda – 50 centimetru

Viengadīgie:

  • bazilika šķirnes – 40 līdz 50 centimetru
  • sīpoli lokiem – līdz 50 centimetriem

Maza auguma

Stāda dobes apmalītē vai starp līdzīgiem, kur lielākie un spēcīgāk augošie nenomāc.

Daudzgadīgie:

  • timiāns – līdz 30 centimetriem
  • majorāns – līdz 30 centimetriem
  • maurloki – līdz 30 centimetriem

Viengadīgie:

  • bazilika šķirnes – 20 centimetru
  • salātu šķirnes – līdz 20 centimetriem, ja neļauj veidot ziednesi
  • pētersīļi – līdz 30 centimetriem
  • dilles, ko audzē jaunajām lapiņām – 20 līdz 30 centimetru

Sēt vai pirkt stādiņus?

Lielāko daļu garšaugu virtuves dārziņā labāk stādīt ar dēstu – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka te viss aug nevis tīra prieka un ziņkārības pēc, bet ēšanai. Daudzgadīgo garšaugu stādus ieteicams pirkt divgadīgus, kas jau paaugušies par krietnu ceru. Vai arī mazos pirmā gada stādiņus gadu paaudzēt sakņu dārzā un tikai otrajā gadā pārstādīt virtuves dārziņā.

Pērkot bazilika dēstus, ieteicams neuzkrītoši nočiept (vai palūgt) lapas galiņu nogaršošanai. Bazilikam mēdz būt tik daudzveidīga garša un aromāts – sākot no citrona, krustnagliņām, pipariem un beidzot ar lakricu un pat kamparu – tā ka viegli uzrauties uz tev netīkamu vai pat pretīgu garšu.

Ja dobē stādi mētras, kam patīk doties uz priekšu, jau laikus jāpadomā, kā tās ierobežot un noturēt vietā. Piemēram, piparmētru var iestādīt kādā vecā spainī un kopā ar to ierakt dobē.

Sēj dilles, rukolu, lapu sinepes un citus zaļumus, kam nevar ļaut augt lieliem. Ik pēc pāris nedēļām tos iesēj jaunā laukumiņā vai rindiņā – lai visu laiku būtu jaunas lapiņas.

Cik stādīt?

4–5 cilvēku ģimenei un draugiem lietošanai tikai svaigā veidā pietiks, ja iestādīsi pa vienam katra daudzgadīgā garšauga ceram un, piemēram, 2–3 pētersīļus. Taču tādai dobei, kur augi izmētāti tikai pa vienam, īsti nebūs skata. Tāpēc katra veida augus vajadzētu stādīt grupiņās vismaz pa trim.

Ja garšaugu virtuves dārziņā saaugs pārāk daudz, tie taču nav jālaiž zudībā – var kaltēt, saldēt, kaut vai siet smaržīgas pirtsslotas.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs