Rīgas lielveikali ir gatavi padoties - sāk baltā karoga akciju

Bizness
Ziņu aģentūra LETA
19. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Publicitātes foto
Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) sākuši balto karogu akciju, aģentūru LETA informēja NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Akcijā patlaban piedalās tirdzniecības centri Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga

Šīs nedēļas laikā, vienojoties kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiks izkarināti balti karogi.

Vanags skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu nestrādā, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus – nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz arī 100%, taču tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.

«Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests. Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību,» uzsvēra Vanags.

Viņš skaidroja, ka par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori.

Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides – gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu.

Vanags pavēstīja, ka tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem – saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.

«Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru ziedu laiki,» uzsvēra Vanags.

Operatīvie dati par 2021. gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma tirdzniecības centros ir samazinājusies par vismaz 70%, bet veikalu ieņēmumi sarukuši par 75%, salīdzinot ar 2020. gada janvāri.

Tirdzniecības centri ir uzkrājuši zaudējumus par 2020. gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam, informēja Vanags.

Viņš norādīja, ka sekas, turpinoties atbalsta trūkumam nekustamā īpašuma nozarei, var būt būtiskas. Kopējā profesionālās tirdzniecības (virs 5000 kvadrātmetru) platība Latvijā sasniedz gandrīz miljonu kvadrātmetru. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas par šīm platībām tirdzniecības centri samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu – to bankrota gadījumā valsts budžetā rastos milzīgs iztrūkums, vienlaikus tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba vietas. 

«Lai no tā izvairītos, ir jārīkojas tagad, lai sniegtu iespēju iznomātājiem un tirgotājiem visā Latvijā saglabāt cerību pārdzīvot krīzi un turpināt darbību arī pēc tās,» pauda Vanags.

NĪAA vadītājs informēja, ka citās Eiropas valstīs pastāv īpašs atbalsts nomai, ko varētu ņemt vērā arī Latvijas lēmumu pieņēmēji. Piemēram, Lietuvā un Čehijā darbojas modelis, kurā valsts sniedz 50% atbalstu nomas izdevumu segšanai, ja iznomātājs piešķīris 30% atlaidi, bet nomnieks no saviem līdzekļiem sedz atlikušos 20% no nomas. Nīderlandē valsts kompensē 70% no fiksētajām izmaksām, tostarp nomu, savukārt Somijā noma ir definēta kā obligāti sedzamie izdevumi valsts atbalstā. 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23. februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai.

Ministrija piedāvās drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem, aģentūrai LETA pavēstīja ekonomikas ministrijā.

Vitenbergs atzīmēja, ka ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. 

«Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu,» pauda ministrs.

Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

«Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus,» teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+