• Šobrīd

    weather img

    Rīga -1°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Ledus un ūdens varai pretojoties

    Plūdi
    Līga Stirna
    Līga Stirna
    15. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: LETA
    Pavasara pali, kad kūstošā sniega ūdeni saņēmušās upes ar milzu spēku lauž ledu un nes to sev līdz, laikam ir viens no iespaidīgākajiem skatiem, kas parāda dabas varenību. Tās nesaudzē neko, kas ir ceļā.

    Lai atceramies iespaidīgo Lielupes palu aprakstu Edvarda Virzas Straumēnos vai seno, melnbalto kino hroniku kadrus, kuros fiksēti palu plūdi Daugavā. Straume kā sīkas skaidiņas lauž stabus un kokus un šķiet, ka ledus blāķiem tūlīt padosies arī mūra tilta balsti. Vai arī bildes no pārplūdušās Kundziņsalas, kad vietējie iedzīvotāji starp mājām varēja pārvietoties tikai ar laivām. Līdz ar hidroelektrostaciju izbūvi šie notikumi palikuši pagātnē, taču Latviju kā upēm bagātu zemi plūdi piemeklē joprojām – citās upēs.

    Plūdi Latvijas upēs visbiežāk rodas pavasara palos, īpaši ledus sastrēgumu rezultātā, tāpēc īpaša nozīme ilgākā laika posmā tika pievērsta ledus apstākļu un sniega segas pētīšanai, lai pēc iespējas agrāk ar ilgtermiņa palu prognozēm un konsultācijām par gaidāmo ledus iešanas gaitu varētu brīdināt par augstiem palu līmeņiem.

    Klimata pārmaiņu rezultātā plūdi visā pasaulē ir kļuvuši gan biežāki, gan postošāki. Plūdu apdraudēto teritoriju apzināšana ir valstiski nozīmīgs process, gan ar mērķi pasargāt dzīvības un cilvēku radīto saimniecisko vidi, gan arī no dabas resursu racionālas apsaimniekošanas un vides daudzveidības saglabāšanas viedokļa.

    Viena no Latvijas upēm, kas pēc katras bargākas ziemas sagādā sižetus televīzijas ziņām un rāda savu spēku, ir Ogre. Ziņas par palu plūdiem un ledus sastrēgumiem nav jāmeklē hronikās un melnbaltās fotogrāfijās – tās ir svaigas un nesenas.

    Ledus iešanu Ogres upē dokumentē teju pa minūtēm, un procesa sākumu izziņo mediji. Taču ne jau izklaides pēc, lai gan tas ir elpu aizraujošs skats, ko vērot no malas, – plūdi Ogrē var radīt nopietnus postījumus, turklāt līdz nesenam laikam pastāvēja risks, ka ledus blāķi un ūdens straume izpostīs aizsargdambi ap Ogres upi.

    Bīstama ledus situācija Ogrē izveidojās pēc Rīgas HES izbūves; augsti ūdens līmeņi ledus iešanas un ledus sastrēgumu rezultātā tiek novēroti gandrīz katru gadu, un bieži vien ar ledus sanesumiem cīnās, tos uzspridzinot.

    Pēc Ogres hidroloģisko novērojumu stacijas datiem, 2013. gada pavasarī ledus sastrēgums izraisīja katastrofālus jeb tā sauktos simtgadīgos plūdus – pēc pašvaldības sniegtās informācijas, tā gada pavasara palos applūda 120 īpašumu, tostarp vairāk nekā 60 mājas Dārziņos.

    Plūdu laikā tika pārrauts Ogres upes aizsargdambis pilsētas centrālajā daļā, posmā no Rūpnieku ielas līdz Norupītei, kas ietek Ogres upē. Tas radīja postošas sekas plūdu riska teritorijā – tika apdraudēta iedzīvotāju drošība, kā arī nodarīts kaitējums infrastruktūrai un plūdu teritorijā esošajiem īpašumiem.

    Plūdu seku novēršanai un kompensācijām iedzīvotājiem Ogrē bija nepieciešami vairāk nekā 236 000 latu (ap 336 000 eiro), taču lielākie izdevumi bija saistīti ar aizsargdambju atjaunošanu un nostiprināšanu atbilstoši hidrotehnisko būvju prasībām  – 1,8 miljoni latu (ap 2,6 milj. eiro).

    Pēc diviem gadiem, 2015. gadā, Ogres upes krastā atkal applūda 12 īpašumu dārzkopības, turklāt ledus un vižņu krāvumi saglabājās vairāku kilometru garumā, veicinot Ogres pilsētas teritorijas applūšanu posmā starp dzelzceļa tiltu un autoceļa tiltu.

    Lai ilgtermiņā novērstu plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ogres pilsētas teritorijā, tajā pašā gadā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tika veikta Ogres upes neapplūstoša aizsargdambja izbūve, bet 2018. gadā uzsākta vecā aizsargdambja pārbūve un jauna aizsargmola jeb straumvirzes būvniecība pie Ogres upes ietekas Daugavā. 

    Ogres upes neapplūstošā aizsargdambja atjaunošana bija steidzami nepieciešama, jo pagaidu aizsargdambis ap Ogres upi nepildīja pilnvērtīga dambja funkcijas. Neveicot Ogres upes aizsargdambja atlikušās daļas pārbūvi, pastāvēja risks, ka plūdu gadījumā notiktu atkārtota ēku applūšana tādā pašā vai pat lielākā apjomā, kā 2013. gada pavasarī. Turklāt aizsargdambja rekonstrukcija deva vēl vienu labumu – novērsa kanalizācijas sistēmu pārplūšanu un piesārņojuma nokļūšanu gruntsūdeņos un upē, tādējādi likvidējot vides piesārņojuma riskus un draudus iedzīvotāju veselībai.

    Turpinot kompleksu pretplūdu pasākumu īstenošanu, 2018. gadā izveidotā jaunā aizsargmola uzdevums ir aizsargāt upes gultni no piesērēšanas, sekmēt ūdens plūsmu un ledus netraucētu ievadīšanu HES ūdenskrātuvē, samazinot Daugavas ietekmi uz upes palu noteci, kā arī mazināt krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Turklāt mola izbūve ļāva izveidot vienotu celiņu tīkla izveidi pastaigām gar Daugavas krastu.

    Mola celtniecību pabeidza 2021. gadā, savukārt dambja atjaunošanas darbi pabeigti 2020. gadā, tādējādi pērnajos palos ogrēnieši jau drošāk varēja noraudzīties dabas stihijā. Turklāt iespaidīgie ledlauži ir interesanti arī kā vēl viens vides objekts, ko apskatīt Ogrē.

    Glābjot Jēkabpili

    Arī Jēkabpils līdzās Ogrei ir viena no plūdu apdraudētākajām vietām Latvijā. Stihija pilsētā plosījusies 1931. un 1951. gadā, un pagājušā gadsimta 80. gados pat tika būvēts atsevišķs mikrorajons, lai pārceltu iedzīvotājus no applūstošajām teritorijām uz drošākām. 

    Pēc Pļaviņu HES celtniecības un ūdenskrātuves izveides 1965. gadā ūdens līmenis Daugavā pie Aizkraukles mākslīgi tika pacelts par 40 metriem un sasniedza augstuma atzīmi 72 m virs jūras līmeņa. Tas savukārt radīja izmaiņas Daugavas ūdens noteces režīmā posmā no Aizkraukles līdz Jēkabpilij – radās bīstami apstākļi vižņu sastrēgumu izveidei, ledus iešanas laikā izraisot krasu ūdens līmeņa celšanos un radīja problēmas Jēkabpils aizsardzībai pret plūdiem.

    40 gadu laikā veikto novērojumu rezultāti rāda, ka Pļaviņu ūdenskrātuve līdz Aiviekstes ietekai Daugavā aizsalst temperatūrā jau no –6°C līdz –8°C, jo ūdens virzība apstājas. Vižņu iešana Daugavā sākas temperatūrā no –5°C līdz –6°C un, nonākot līdz Pļaviņu ūdenskrātuvei, apstājas. Vižņi sāk dambēties, pamazām piepildot upes gultni un radot vižņu sablīvējumus seklākajās un šaurākajās vietās. Turklāt vižņi var piepildīt pat visu upes gultni. 

    Postošākie plūdi Jēkabpilī bija 1981. gada pavasarī, kad applūda trešā daļa pilsētas. Daugavas posmā no Pļaviņām līdz Līvāniem sakrājās aptuveni 18–21 milj. kubikmetru vižņu. Ledus sastrēgumu ietekmē ūdens līmenis pie Jēkabpils sasniedza 83,52 m virs jūras līmeņa, pārsniedzot posteņa nulles līmeni par 897 cm. Plūdu dēļ radās aptuveni 10 milj. rubļu lieli zaudējumi – bojājumi ceļiem, ielām, mājām, fermām, siltuma un kanalizācijas sistēmām, postījumi lauksaimniecībai. Tāpēc vēlāk Jēkabpilī uzbūvēts jauns dzīvojamais rajons, lai pārvietotu iedzīvotājus no zemākām, bieži applūstošām vietām uz drošāku teritoriju. 

    No applūstošajām vietām tika pārvietoti ap diviem tūkstošiem Jēkabpils iedzīvotāju.

    Liela mēroga plūdi atkārtojās arī 1988., 1998., 1999. un 2004. gadā. 1989. gadā tika pieņemts lēmums par aizsargdambju būvniecību abos Daugavas krastos, tomēr, neskatoties uz laika gaitā veiktajiem pasākumiem, tie ne vienmēr spēja pildīt pretplūdu funkcijas, un laika gaitā dambji tehniski tika bojāti. 

    2006. gadā pieņēma lēmumu par Jēkabpils aizsargdambju inženiertehnisko izpēti, lai pilnveidotu esošo dambju pretplūdu spēju. Tā rezultātā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Jēkabpils aizsargdambju rekonstrukcija palīdzību tika atjaunots un paaugstināts Daugavas kreisā krasta aizsargdambis 3,8 km garumā un labā krasta aizsargdambis 1,1 km garumā. Dambji abos krastos labiekārtoti, izveidojot atpūtas vietas un apgaismojumu.

    Faktiski, pateicoties dabas spēku untumiem, Jēkabpils iedzīvotāji un viesi ir tikuši ne tikai pie drošības sajūtas, bet arī jaunas infrastruktūras, kura pilda gan pilsētas aizsardzības, gan izklaides un izglītošanas funkcijas – jaunais aizsargdambis jau iecienīts kā pastaigu vieta, turklāt tur notiek arī dažādi kultūras un izklaides pasākumi. Jo Daugava un pilsētas panorāma fonā nodrošina ekskluzīvas un elpu aizraujošas dabiskās dekorācijas.

    Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/60/EK Par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību uzdod dalībvalstīm veikt plūdu riska sākotnējo novērtējumu, un, pamatojoties uz to, noteikt plūdu apdraudētās teritorijas katrā upju baseinu apgabalā un sagatavot plūdu iespējamo postījumu kartes un plūdu riska kartes, kā arī plūdu riska pārvaldības plānus.

    Analizējot vēsturiskos datus par plūdu skartajām teritorijām visā Latvijā, Jēkabpils pilsētā tika konstatēta vairāku risku iestāšanās iespēja, klasificējot pilsētu kā pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija skarto teritoriju, kurā lielāko plūdu risku rada grūti prognozējamu vižņu-ledus parādību gadījumi. Tādējādi Jēkabpils ir viena no nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām, kurā īstenojama pretplūdu pasākumu programma riska mazināšanai.

    Rakstu rakstiem Svētes upe

    Svētes upes paliene pie Jelgavas ir Eiropas mērogā nozīmīgs dabas objekts, bet tajā pašā laikā spējīgs sagādāt galvassāpes pilsētas iedzīvotājiem un infrastruktūrai. Palieņu pļavas ir regulāri applūstošas teritorijas upju krastos. Applūšana jeb pali parasti notiek pavasarī, retāk citās sezonās, kad ir daudz nokrišņu. 

    Arī Svētes upes paliene strādā pēc šā paša dabas grafika, tāpēc ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir veikta kompleksu pasākumu īstenošana Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās. 

    Daļa no pasākumu kopuma īstenoti kā “zaļā infrastruktūra”, proti, lai mazinātu teritoriju applūšanas risku, netika būvētas masīvas betona konstrukcijas un veidoti noteces grāvji, bet ļauts ūdenim plūdu laikā uzkrāties speciāli veidotās ieplakās jeb palienēs, tādējādi veicinot arī augu daudzveidību. Projekta ietvaros izbūvētas speciālas koka pastaigu laipas ~1.5 m augstumā, lai pa tām iespējams pārvietoties arī palu laikā.

    Līdz ar to Jelgavā divi zaķi ar vienu šāvienu – saglabāta vērtīga dabas teritorija un novērsts plūdu apdraudējums. Un trešais zaķis – aizsargājamā dabas teritorija ērti pieejama cilvēkiem, nenodarot kaitējumu videi.

    Ar ko īpašs un interesants Svētes upes palienes dabas parks, kas izveidots 2004. gadā? Tā ir izcili nozīmīga teritorija ūdensputniem pavasara caurceļošanas laikā. Tur pulcējas tūkstošiem ūdensputnu un bridējputnu, kopējais putnu skaits var pārsniegt 20 000 īpatņu vienlaikus. Nozīmīgākās sugas – ziemeļu gulbis, kā arī sējas un baltpieres zosis. Starptautiski nozīmīgā skaitā konstatēti arī garkakļi – 1500 īpatņu. Tieši tāpēc šī ir Latvijā viena no labākajām putnu vērošanas vietām pavasarī, ko papildina ērtā pieejamība un teritorijas labā pārskatāmība no tiešā tuvumā esošiem ceļiem un dambjiem.

    Paliene ir nozīmīga griežu un ķikutu ligzdošanas vieta. Tur ligzdo arī lielais dumpis, pļavu lija, ormanītis, barojas melnais stārķis, mazais ērglis, tāpat arī novērots čūskērglis, zivjērglis, melnā puskuitala, purva pūce u.c. putnu sugas. Daļā teritorijas saglabājušās salīdzinoši dabiskas un nepārveidotas palienes pļavas ar Svētes upes dabiskajiem upes vaļņiem, ieplakām un bagātīgu reti atrodamās rūtainās fritilārijas atradni – dabā fritilārijas izskatās kā lieli zvaniņi.

    Regulārās ūdens klātbūtnes dēļ paliene nav apbūvēta, tomēr cilvēka darbība ir būtiski ietekmējusi Svētes palienes ekoloģiskos procesus. Te veikti plaši meliorācijas darbi, īpaši intensīvi pēc Otrā pasaules kara.

    Pašlaik ir saglabājušies tikai daži maz izmainīti palieņu fragmenti lielākoties Svētes kreisajā krastā, piemēram, Graužu pļavas. Līdz ar to mūsdienās palienē nav novērojami tik vērienīgi pali kā agrāk, turklāt tos novērš izbūvētās plūdu aizsargbūves – aizsargdambji, vaļēji grāvji, slēgtas drenāžas sistēmas un sūkņu stacijas –, kā arī pēdējās desmitgadēs samazinājusies upju notece.

    Lielākā daļa palienes teritorijā ietilpstošo pļavu ir degradēta to uzlabošanas pasākumu, kā arī aramzemju ierīkošanas dēļ. Dabiskākās palieņu pļavas Svētes kreisajā krastā varētu uzskatīt par atskaites punktu turpmākajās pļavu atjaunošanas aktivitātēs, jo tāda Svētes paliene varēja izskatīties pirms plašajiem meliorācijas un zemju ielabošanas pasākumiem.

    Ko darīt laikā, ja pastāv plūdu draudi?

    Latvijā plūdi var veidoties ilgstošu nokrišņu, sniega kušanas vai ledus sastrēgumu rezultātā, kad strauji ceļas ūdens līmenis un ūdens appludina apkārtējās teritorijas.

    • Vērsies savā pašvaldībā un noskaidro, vai Tavas ģimenes mājoklis atrodas plūdu apdraudētajā teritorijā.
    • Seko informācijai plašsaziņas līdzekļos. Klausies meteorologu brīdinājumus un seko situācijas attīstībai sava mājokļa tuvumā, informē kaimiņus.
    • Noskaidro un saglabā savā mobilajā telefonā un piezīmju grāmatiņā tālruņu numurus, uz kuriem jāzvana, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību – pašvaldības un operatīvo dienestu tālruņa numurus.
    • Ja atrodies plūdu apdraudētā teritorijā, savlaicīgi parūpējies par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem. Nepieciešamības gadījumā lūdz palīdzību savā pašvaldībā.
    • Apzini vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību. Ja tādas iespējas nav, savlaicīgi vērsies pēc palīdzības savā pašvaldībā.

    Sagatavošanās nozīmē – mazāku uztraukumu un apdraudējumu!

    • Lai samazinātu plūdu nodarītos materiālos zaudējumus, pārvieto mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, nostiprini pagalmā un mājas tuvumā esošus priekšmetus.
    • Sagatavo mantas, ko ņemsi līdzi evakuējoties, jo māja var applūst īsā laika brīdī.
    • Sagatavo evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus (automašīnas, traktorus u.c.) un peldošos līdzekļus (laivas, plostus u.c.).
    • Atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus.
    • Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem.

    Lai evakuācija norisinātos droši, esiet uzmanīgi, izmantojot laivas! Pārvietojoties ar sauszemes transporta līdzekļiem, atcerieties, ka zem ūdens var būt šķēršļi, ceļi var būt izskaloti vai tie var nobrukt!

    Ko darīt, ja negaidīti sākušies plūdi un nav iespējams evakuēties?

    • Ja apdraudēta Tava veselība vai dzīvība, zvani Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.
    • Pārvietojies uz ēkas augšējiem stāviem vai jumtu. Ja plūdi sākušies naktī, izmanto gaismas signālu, lai glābējiem signalizētu par savu atrašanās vietu.
    • Esi mierīgs, pārliecināts un rīkojies operatīvi, ja tuvākā apkārtne un mājoklis var strauji applūst! Zini, ka nepieciešamības gadījumā operatīvie dienesti steigsies palīgā!

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+