Rīga +5°C 
Vaicāta, vai, viņasprāt, sievietei brieduma gados ir vērts uzmeklēt vecās mīlas, Līvmane ir tieša: «Nē, jo tur nekas neiznāk. Dažas tādas patikšanas savulaik esmu satikusi. Un sapratusi – dzīve izdarīja pareizi, ka neesam kopā. Paldies Dievam, ka esmu uzticējusies sirdsbalsij, kas brīdina kā Pinokio circenītis: mūc projām, mūc tūlīt projām! Satikšanās ar seno mīlu var būt skaists stāsts ar nekādām beigām. Zinu vienu tādu piemēru. Kādai kundzei vīrs aizgāja pie citas, viņa satika savu jaunības mīlestību. Abiem ap 70, bildēs tik laimīgi! Pagāja kāds pusgads, un viss beidzās. To, kas reiz bijis, var atdzīvināt tikai uz brīdi, jo dzīve katru aizvedusi kaut kur citur,» teic aktrise.
Taču iemīlēšanās vēlākā vecumā daudz neatšķiroties no tā, kā šis process notiek dzīves sākumposmā. «Lai arī pieredze un saprašana tik dažādos laikos atšķiras, arī brieduma gados pret cilvēku rodas tikpat silts tuvuma un visaptveroša maiguma vilnis kā bērnībā – cerības un pacēlums iemīloties visos vecumos vienāds,» saka viņa.
Pilnu interviju lasi žurnāla IEVA jaunākajā numurā vai digitāli šeit:
