• Šobrīd

    weather img

    Rīga +14°C

    Kā mācīties, neejot uz skolu? Tālmācībā!

    Mācības
    Lolita Lūse
    Lolita Lūse
    12. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Pēc piedzīvotās attālinātās mācīšanās būtiski pieaugusi gan interese par tālmācības programmām, gan to piedāvājums. Konsultē Jana Veinberga, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte; Ivans Jānis Mihailovs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktores vietnieks.

    Tālmācībai vispārējā izglītībā Latvijā ir jau vairāk nekā desmit gadu ilga vēsture – 2009. gadā pirmo licenci tālmācības programmu īstenošanai saņēma Rīgas Tālmācības vidusskola. Pat tiem, kas tolaik šādu mācību procesu vērtēja skeptiski, tagad nākas atzīt, ka tālmācība sevi ir pierādījusi, jo desmit gadu laikā gan skolu, gan piedāvāto programmu skaits ir nepārtraukti palielinājies.

    Pēdējā laika straujākais pieaugums bija pērn, kad tālmācības programmas tika licencētas astoņās skolās, kur līdz šim tās nepiedāvāja. Iespējams, viens no iemesliem ir attālinātās mācības, tās vecākus un bērnus, kam šāda pieeja patika, mudinājušas ierasto iešanu uz skolu nomainīt pret tālmācību – vecāki uzskata, ka bērnam uzlabojušās sekmes, viņam ir paticis tā mācīties.

    Izglītības speciālisti gan iesaka nepārsteigties, atgādinot, ka attālinātās mācības un tālmācība nebūt nav viens un tas pats, – patiesībā vienīgā līdzība ir tikai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana.

    «Attālināto mācību pieredzi nevajadzētu tieši attiecināt uz tālmācību. Pirmkārt, tas nebūt nav viens un tas pats, otrkārt, šī triju mēnešu pieredze ne vienmēr ir objektīva – bieži vien skolotājiem bija atvieglotas prasības un augstāks vērtējums, daudz laika bērnu izglītošanā ieguldīja vecāki,» savu viedokli pauž Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga.

    Noskaidrojam terminus – kas ir kas?

    • Attālinātās mācības. Klātienes izglītības procesa daļa, kurā skolēni fiziski neatrodas vienā telpā, tomēr skolotāja vadībā mācās vienā ritmā un pēc vienota plāna kopā ar citiem klasesbiedriem.
    • Tālmācība. Specifiska izglītības ieguves forma, kad katrs skolēns izglītības programmu no īpaši strukturētiem mācību materiāliem apgūst patstāvīgi un individuāli. Tiem, kas dodas uz skolu, dienu no dienas jāievēro konkrēta mācību gaita: šodien ir, piemēram, matemātika, vēsture un latviešu valoda, bet rīt angļu valoda, dabaszinības un mūzika. Savukārt tiem, kuri mācās tālmācībā, šāda strikta stundu saraksta nav: šodien var tikt galā ar visu, kas šajā un nākamajā nedēļā jāpilda matemātikā, rītdienu var veltīt latviešu valodai, parīt nedarīt neko, bet tad mācīties vēsturi. Var mācīties nevis katru dienu, bet katru otro dienu, var mācīties naktīs vai brīvdienās – katrs to kontrolē pats. Pats galvenais ir tiešām MĀCĪTIES.

    Kāpēc tālmācība?

    Ir ļoti dažādi iemesli, kāpēc pamata un vidējās izglītības iegūšanai tiek izvēlēta tālmācība. Viens no iemesliem – vēlme saglabāt un uzturēt savu valodu, dzīvojot ārzemēs. Savulaik daudzas pat pavisam nelielas pašvaldību skolas sāka veidot tālmācības programmas, jo vietējie vecāki, kas devās darba meklējumos uz ārzemēm, vēlējās, lai viņu bērni tomēr mācās tikai Latvijas skolā vai arī divās skolās – tur un te.

    «Mūsu skolas tālmācības programmās latviešu valodu un dabaszinības ir mācījušies bērni no visiem kontinentiem – gan Eiropā, gan Austrālijā, gan Amerikā. Turklāt tie ir ne tikai mūsu novada bērni. Mēs apzināmies, ka darām labu darbu, – bērni ir ļoti motivēti, lai gan mācības notiek sestdienās un svētdienās,» stāsta Rankas pamatskolas direktore Laima Braše.

    Ir arī vecāki, kas tālmācības programmas bērniem jau no pirmās klases izvēlas, dzīvojot tepat Latvijā, – kāds to dara veselības problēmu dēļ, citi nevar vai negrib bērnu katru dienu vadāt uz skolu, vēl kādam šķiet, ka skolas vide bērnu sabojās.

    Ir arī bērni, kuriem ļoti nepatīk skolā, – viņi nevar iejusties klases kolektīvā, nespēj ievērot skolas striktos nosacījumus un mācību ritmu. Šie bērni labāk mācās, kad grib, un tad tas izdodas daudz raitāk. Tālmācību bieži izvēlas arī jaunie sportisti, mākslinieki vai kādā citā ārpusskolas nodarbē ļoti aizņemtie skolēni, tāpat arī skolēni, kas kāda iemesla dēļ agri uzsāk darba gaitas. Vēl tālmācībā izglītību iegūst daudz jau pieaugušu cilvēku, kuri kāda iemesla dēļ to nav izdarījuši ierastajā skolas vecumā.

    5 fakti par tālmācību

    1. Tālmācību regulē un kontrolē valsts. Izglītības likumā un valsts izglītības standartos ir noteikts, ka tālmācību raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana. Valsts ir izstrādājusi pamata un vispārējās izglītības tālmācības programmu paraugus, skolām katrai izglītības programmai jāsaņem licence un pēc tam divu gadu laikā tā jāakreditē.

    Akreditācija nozīmē, ka programmu valsts ir pārbaudījusi un atzinusi, – skola par tās apguvi drīkst izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu.

    Licencējot un akreditējot izglītības programmas, tiek vērtētas pedagogu prasmes veidot interaktīvus materiālus un izmantot modernās tehnoloģijas, kā arī skolas un pedagogu tehniskais nodrošinājums, sadarbība ar skolēniem.  Drošāk, protams, ir izvēlēties tādu programmu, kas ir gan licencēta, gan akreditēta. Tomēr nevar teikt, ka programmas bez akreditācijas ir sliktas. Ir daudz pavisam svaigi licencētu programmu bez akreditācijas, jo pārbaudei vēl nav pienācis laiks.

    2. Tālmācības programmas nav obligātas. Ir skolas, kas piedāvā gan vispārizglītojošās klātienes, gan tālmācības programmas, un ir arī tādas, kas piedāvā tikai tālmācību. Katra skola pati izvēlas, piedāvāt vai nepiedāvāt tālmācības programmu, – obligāti tas nav jādara. Proti, vecāki nevar pieprasīt, lai vispārizglītojošā skola, kurā mācās bērns, nodrošina viņam iespēju mācīties tālmācībā. Ja skolā šādas programmas nav, ir jāmeklē cita skola. Uzsākot mācības vai pārejot uz tālmācības programmu, nav vajadzīgs nekāds īpašs iemesls vai paskaidrojums – kārtība ir tāda pati, kā mainot vienu skolu pret citu.

    3. Programma ir ļoti līdzīga. Tālmācības programmas piedāvā gan pašvaldību, gan privātās skolas, bet no valsts puses nosacījumi ir vienādi – visur tiek piedāvāti vieni un tie paši mācību priekšmeti atbilstoši valsts izglītības standartam. Atšķirties var kāda specifiska skolas iezīme: viena piedāvā padziļināti mācīties bioloģiju, cita – radošumu vai svešvalodas, kādai ir īpašs mācību process utt.

    4. Ieteicams izvērtēt vairākus piedāvājumus. Izvēloties tālmācības programmu, līdz sīkumam jāizpēta skolu piedāvājumi un jāizvēlas tas, kas der vislabāk, – katram skolēnam būs citas prasības, un katrai skolai savs piedāvājums, sava mācību organizācija, darba ritms, prasības, tādēļ vajadzētu salīdzināt vismaz trīs. Līdz sīkumiem jānoskaidro, kā noritēs mācību process un kādas būs savstarpējās saziņas iespējas, – ir skolas, kam visa saziņa pārsvarā norit elektroniskajā vidē, bet ir arī tādas, kas piedāvā regulāras klātienes nodarbības, piemēram, brīvdienās.

    Tiesa, tiem, kuri nav mācījušies tālmācībā, ir pagrūti izvērtēt, kas katras skolas piedāvājumā ir labs un kas ne, bet no tā nevajag baidīties – ja vajadzēs, skolu varēs nomainīt. Tāpat, meklējot skolu tālmācībai, jānoskaidro, vai par mācībām jāmaksā. Privātskolās tālmācība parasti ir par maksu, līdzmaksājums var būt arī pašvaldību skolās.

    Nebūtu prātīgi izvēlēties maksas skolu, bez iedziļināšanās pieņemot, ka tā būs labāka.

    Ja vecāki ir gatavi maksāt, tad skaidri jāsaprot, par ko tieši, jo arī pašvaldību skolās tālmācības programmu piedāvājums ir pietiekami plašs.

    5. Eksāmeni notiek klātienē. Lai gan tālmācības skolēns ikdienā uz skolu neiet, eksāmeni tomēr jākārto klātienē, turklāt tie ir tieši tādi paši kā skolēniem, kas mācījušies klātienē. Cilvēki, kas mācījušies tālmācībā, saņem tādu pašu izglītību apliecinošu dokumentu kā tie, kas mācījušies parastā skolā, un nav pamata mītam, ka tālmācība ir tikai niekošanās. Arī tālmācības skolām ļoti svarīgs ir savs prestižs. Neieinteresētie tālmācību parasti pārtrauc un līdz eksāmeniem nemaz nenonāk. Diemžēl pieredze rāda, ka tālmācības programmās uzsāktās mācības tiek pārtrauktas daudz biežāk, nekā mācoties klasiskajās skolu programmās. Savukārt tie skolēni, kuri ir motivēti mācīties, pēc tālmācības eksāmenus nokārto labi.  

    SPECIĀLISTA KOMENTĀRS

    Vajadzīga ļoti liela pašdisciplīna

    IVANS JĀNIS MIHAILOVS, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktores vietnieks:

    «Bieži vien tālmācības programmas skolēni mēdz izvēlēties diezgan romantiskās noskaņās: cik tas būs viegli – uz skolu vairs nebūs jāiet un nu tik es mācīšos!

    Patiesībā tālmācībai vajadzīga ļoti liela pašdisciplīna – daudz lielāka, nekā katru dienu ejot uz skolu.

    Cilvēkam, kurš vienmēr mēdz darbus atlikt uz rītdienu, tālmācība diez vai izdosies. Vēl raksturīgi, ka mācību programmu tālmācībā daži skolēni kopumā apgūst lēnāk, – biežāk gadās, ka vienas klases pabeigšanai vajag divus mācību gadus. Tiesa, ir arī pavisam pretēji stāsti – arī tālmācībā skolēni mēdz pabeigt divas klases vienā gadā.  

    Vecākiem, kuri apsver domu par bērnu izglītošanos tālmācībā, man ir divi ieteikumi. Pirmais – ja iespējams, pamatskolas izglītību tomēr iegūt klasiskajā izglītības programmā klātienē, tālmācību izvēloties vidusskolai. Zinu, ka bieži par tālmācību sāk domāt, kad bērnam ir 12, 13 gadu. Tas ir ļoti būtisks lūzuma punkts, tāpēc vispirms precīzi jāsaprot iemesli, kāpēc bērnam šķiet, ka mācīties pašam būs labāk nekā kopā ar klasesbiedriem.

    Ja nu tomēr arvien liekas, ka tālmācība ir īstā izvēle, noderēs ģenerālmēģinājums – jāatrod kādi kursi tālmācībā un jāļauj, lai bērns pats tiek ar tiem galā ar mācībām tajos.

    Tā ir iespēja pārbaudīt, viņš spēj vai nespēj sevi disciplinēt un motivēt mācībām.

    Bērni ir ļoti dažādi – vieni spēj mācīties gan klasē, gan tālmācībā, bet ir arī tādi, kam der tikai viena vai tikai otra iespēja. Noteikti jāņem arī vērā, ka bērnam ir vajadzīga socializācija, – ja viņš neiet uz skolu, jāatrod kādas citas iespējas satikties ar vienaudžiem un būt sabiedrībā, lai nav tā, ka viņš jau tā visu savu laiku pavada pie datora un nu arī mācās tikai pie datora.»

    MANA PIEREDZE

    Tālmācība bija manis pašas lēmums

    LUĪZE ŠLIHTA, pabeidza vidusskolu tālmācībā:

    «Mācoties vidusskolā, man bija grūti apvienot mācības ar dejošanu un citām ārpusskolas nodarbēm. Mācījos ģimnāzijā, un skolotāji nebija pretimnākoši tam, ka es kādu mācību stundu nokavēju vai izlaižu, un tas vēl vairāk mazināja vēlmi iet uz skolu. Gribēju pāriet uz tālmācību, bet vecāki manu domu neatbalstīja. Tā veselu gadu mocījos – man ļoti negribējās un bija sarežģīti iet uz skolu, bet es turpināju to darīt un klusi gaidīju, kad man paliks 18 gadu.

    Tiklīdz tas notika, nevienam neko neprasot, paziņoju skolai, ka pāreju uz citu skolu, lai mācītos tālmācībā. Skolā mani ļoti mēģināja pierunāt palikt un pabeigt vidusskolu, bet jau biju stingri izlēmusi un tajā pašā dienā, kad izņēmu dokumentus, aizgāju pieteikties tālmācībai.

    Mācīties, neejot uz skolu, nemaz nebija grūti – tagad pati varēju plānot savu laiku un izdarīt visu, kas jādara, turklāt arī pirms tam ģimnāzijā ļoti daudz kas bija jāmācās mājās – jau biju pieradusi. Vecākiem, kuriem bērni nonākuši līdzīgā situācijā, iesaku tomēr ļaut izvēlēties tālmācību. Ja skolēns spēj ļoti daudz ko pagūt, mācoties parastajā skolā, tad tiks galā arī ar tālmācību.»

    Esmu laimīga, ka uzdrošinājos

    INESE MEKŠA, piecu bērnu mamma:

    «Visi mani bērni mācās tālmācībā, vecākais dēls ar pārsteidzoši labām sekmēm pabeidza vidusskolu, jaunākais mācās 4. klasē. Tālmācību izvēlējāmies sava dzīvesveida dēļ – esam uzņēmēji ar tam atbilstošu dzīves ritmu. Abi vecākie dēli sāka mācības privātskolā tradicionālajā modelī. Ņēmām bērnus līdzi komandējumos un ceļojumos un attaisnojuma zīmēs kā kavējuma iemeslu norādījām ģimenes apstākļus, kamēr skola mums teica: kavējumu ir tik daudz, ka viņiem ir pienākums par mums ziņot bāriņtiesai.

    Vēlāk nomainījām dzīvesvietu, bērni sāka apmeklēt valsts skolu, bet problēmas tikai samilza. Tad atradām tālmācības privātskolu, kas tieši togad uzsāka tālmācības programmu arī pirmklasniekiem, tāpēc šādu apmācības modeli izvēlējāmies visiem trim bērniem, arī mazajam skolniekam, arī divi nākamie bērni sāka mācības uzreiz tālmācībā. Esmu laimīga, ka uzdrošinājos, lai gan tas nebija viegli.

    Galvenais ieguvums: mums vairs nebija sava dzīve jāpakārto skolas dzīvei – varējām mācīties arī ceļojot un vienkārši esot kopā.

    Tiesa, saņēmām daudz pārmetumu gan no bijušajiem pedagogiem, gan tuviniekiem, bet nekas.

    Puikas, kas pirms tam bija mācījušies parastajā skolā, apmēram divu gadu laikā saprata, ka viņi mācās sev, nevis kādam citam. Tālmācība māca patstāvību, māca pašam plānot, piedzīvot problēmas un tās risināt. Katram bērnam ir savs raksturs – vienam jāpaseko līdzi vairāk, otram mazāk. Nezinu, vai es saviem bērniem izvēlētos tālmācību, ja man pašai būtu strikts darba ritms no rīta līdz vakaram, bet bērns vai bērni paliktu mājās mācīties. Vecākiem ar ierasto darba ritmu būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai bērns tā nesajutīsies viens.»

    Tālmācības programmas Latvijas skolās

    Pašvaldību vidusskolas

    • Bērzpils,
    • Brocēnu,
    • Jelgavas Amatu,
    • Jelgavas novada Neklātienes,
    • Liepājas 8.,
    • Preiļu 2.,
    • Rēzeknes 4.,
    • Rīgas 84.,
    • Staļģenes,
    • V. Plūdoņa Kuldīgas,
    • Ventspils 6.,
    • Zemgales,
    • Talsu novada,
    • Valmieras 2.,
    • Kuldīgas 2.,
    • Liepājas 7.,
    • Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā,
    • Valdemārpils.

    Pašvaldību pamatskolas

    • Allažu,
    • Birzgales,
    • Nīkrāces,
    • Rāmuļu,
    • Rankas,
    • Tirzas.

    Privātās vidusskolas

    • Eiropas Tālmācības vidusskola,
    • Rīgas Tehnolingvistiskā ģimnāzija,
    • Klasika,
    • Norma,
    • Rīgas Tālmācības vidusskola,
    • Rīgas 1. vidusskola,
    • Rīgas Katoļu ģimnāzija,
    • Rīgas 1. Tālmācības vidusskola,
    • Tālmācības vidusskola Rīgas 1. vidusskola,
    • Tālmācības vidusskola Rīgas Komercskola,
    • Universum Mūzikas un mākslas pamatskola.

    Privātās pamatskolas

    • Domdaris,
    • Zaļā skola.

    Tālmācība Latvijā skaitļos

    • Tālmācības programmas vispārējā izglītībā piedāvā 38 skolas – 13 privātskolas un 25 pašvaldību skolas.
    • Latvijā pieejamas 102 tālmācības izglītības programmas: 15 pamatizglītības, 20 otrā posma izglītības (7.–9. klase), 70 vidusskolas programmas.
    • Šogad tālmācības programmās no 1. līdz 12. klasei mācās 5979 skolēni. Lielākā daļa (4791) mācās vidusskolas klasēs, pamatskolā – 1118.

    Dati no Valsts izglītības informācijas sistēmas, www.viis.lv.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+