Kaspara Kambalas ģimenes vīriešus PDz sastapa Ozo golfa klubā, kur pagājušajā nedēļā notika Armanda Pučes grāmatas Kambala…, āmen! pārizdošanas svētki un kazino spēles Book of Kambala prezentācija.
Atbalstīt Kasparu bija ieradies gan jaunākais brālis Andis, gan tētis Guntars. Uz PDz jautājumu, cik patiess savas grāmatas lappusēs bijis dēls, viņš teic: «Grūti pateikt, jo es jau visu laiku viņam blakus neesmu bijis. Taču man šķiet viņš bijis godīgs.»
Uz jautājumu, kā sportists tika audzināts, Guntars saka: «Kad bija nepieciešams, izrādīju stingrību, kad vajadzēja, biju saprotošs. Lai nu kā, centos dēlu izaudzināt par kārtīgu cilvēku.»
Grāmatā Kaspars atklāj, ka pusaudža gados bijis liels sūdu taisītājs un vecākiem sagādājis ne mazums kreņķu.
«Uzvedība viņam, protams, nebija tā labākā, taču tie dauzoņi parasti dzīvē tiek tālāk nekā mierīgie un paklausīgie puikas,» uzskata Guntars.
Viņš lepojas, ko dēls ir uzsācis mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, lai varētu strādāt nākotnē par treneri. Tētis gan Kasparu vairs neuzraudzīšot, lai dēls kārtīgi apmeklētu augstskolu un nepamestu iesākto pusceļā. «Tie laiki ir beigušies. Turklāt parasti bērni ne pārāk ieklausās vecāku padomos, vairāk jau draugos.
Mans uzskats – kad bērns kļūst pilngadīgs, viņam jāļauj mācīties no savām kļūdām, jāļauj pašam pieņemt lēmumus. Jo tā ir viņa dzīve.
Protams, jebkurš vecāks grib, lai dzīve bērnam būtu ļoti gluda, bez pārsteigumiem, bet iejaukties gan nevajag.» Tēva diena Kambalu ģimenē netiek īpaši atzīmēta. «Tie jau tādi jauni svētki, lai gan patīkami, ka atceras arī par tēviem,» pasmaida Guntars.
Tēva diena Latvijā tradicionāli tiek atzīmēta septembra otrajā svētdienā.