Bērns un viedierīces

Multfilmas katru vakaru pirms miega

Vecāki jautā: Meita (divarpus gadu) katru vakaru pirms gulētiešanas rīkoja skandālus.  Izmēģinājām visu. Tad atklājām, ka labākais iemigšanas līdzeklis ir multfilmas, ko viņa skatījās televizorā vai datorā. Meitai jau ir izveidojies tāds kā apnikums – saprot, ka neko jaunu neredzēs, un aizmieg 20 minūšu laikā. Atbild psihoterapeite Inta Zīle: Bērna attīstībā ir dažādi posmi, un niķošanās ir to sastāvdaļa. Nekas nespēs aizstāt vecāku apskāvienu, kas veicinās drošu emocionālo piesaisti un radīs bērnā drošības izjūtu. Vecāku klātbūtnes aizvietošana ar multfilmām veicinās nedrošu emocionālo piesaisti, kas vēlāk atspoguļosies kā impulsivitāte un var veicināt arī fiziskas un emocionālas kaites. Vecākiem ir jāsajūt, kas bērniņam ir piemērotākais. Daļa no gulētiešanas rituāla var būt dienas notikumu pārrunāšana, miega dziesmiņa, mierīgas mūzikas vai audiopasaku kopīga klausīšanās. Vecāki var stāstīt vai lasīt mazajam priekšā pasakas. Var pajautāt bērnam, kurā vietā grāmatu vakar pabeidzām lasīt, tas iemācīs bērnam koncentrēšanos, trenēs atmiņu un veicinās notikumu un domu formulēšanas prasmi.

Spēlējot planšeti, piečurā bikses!

Vecāki jautā: Dēls (4 gadi) planšetē spēlē spēlītes no triju gadu vecuma. Līdz šim problēmu nebija, taču, pirmo reizi spēlējot run game, mans četrgadnieks pieslapināja gultu. Kad tas notika pirmo reizi, nodomāju, ka tā vienkārši gadījās, taču, kad pēc neilga laika tas atkārtojās un dēls turpināja spēlēt ar piečurātām biksēm, spēli nekavējoties atņēmu. Atbild psihoterapeite Inta Zīle: Tas nozīmē, ka tobrīd smadzenēs dominance ir spēle. Vecākiem vajag mierīgi nolikt malā spēli, nomainīt bikses un mierīgi aprunāties ar bērnu. Ja šādā vecumā tas gadās vienu reizi, satraukties nevajag. Ja atkārtojas ilgstoši, tas norāda, ka bērns vēl līdz galam nekontrolē šo funkciju, ko viņa vecumā jau vajadzētu darīt. Un tieši tad, kad bērns netiks galā ar emocijām, būs sarežģītāka vai krīzes situācija, vājā vieta būs podiņiešanas kontrole. Ja bērns aizmirstas regulāri, jāmeklē cēlonis – kas ir tas, ar ko mazais īsti netiek galā.

Ēd tikai pie ekrāna

Vecāki jautā: Meita (pusotra gada) ir mazēdāja jau kopš dzimšanas. Katra ēdienreize ir īsts pārbaudījums – ar lielām mokām apēd vien pāris karotes. Lai sirds būtu mierīga, uz galda novietoju planšetdatoru un ieslēdzu meitas mīļāko dziesmiņu. Bērns skatās, un es tad viņu mierīgi varu pabarot. Atbild psihoterapeite Inta Zīle: Pirmkārt, šāds ieradums atņem ģimenes kopīgo laiku. Kopīgā maltītes gatavošanā, galda klāšanā un sarunās pie galda var piedalīties arī mazs bērns. Otrkārt, varbūt bērns šobrīd nemaz negrib ēst. Ja mazais aizmet karoti, tās ir viņa tiesības, taču ar noteikumu, ka pašam šī karote ir arī jāpaceļ. Tā bērns sapratīs cēloņu un seku likumsakarības. Kamēr bērnam ir impulsi vai emocijas, ar ko viņš neprot tikt galā, mazais to kaut kā izlādēs, un tā var būt arī niķošanās un neēšana. Ja katru reizi vecāki panikā ieslēgs multfilmu, bērns neiegūs pieredzi, ko darīt ar savām jūtām. Ja to nevar izturēt vecāki, tad kā lai bērns iemācās regulēt savas emocijas?