Kaķa iedzimtā inteliģence – mīts vai patiesība?

Vai patiesi intelekts kaķim iedzimst, un vai tas raksturīgs tikai šķirnes kaķiem? Un no kā īsti atkarīgas šīs sugas pārstāvju manieres, temperaments, sazināšanās ar cilvēkiem un tīrības izjūta, kas tik būtiski ietekmē kaķa un cilvēka labu sadzīvošanu? Uz šiem un citiem jautājumiem par kaķa intelektu atbild Latvijas Felinoloģiskās asociācijas Felimurs prezidente VIJA KLUČNIECE.
Kaķa uzvedība
Ieva Štāle
2. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

«Kopš manās mājās, rūpīgi psiholoģiski un morāli gatavojoties šim notikumam, ienācis šķirnes kaķis, esmu pilnībā mainījusi attieksmi pret šiem mazajiem plēsoņām,» atzīst Iveta. Būdama pārliecināta suņiniece, kuras kontā reiz bijis no pažobeles izvilkts ņaudošs ielas kaķa bērns, kurš vēlāk, pieaudzis būdams, čurājis kurpēs, noplēsis ādas dīvānu driskās un pret draudzenes pielūdzēju izturējies agresīvi kā pret ļaunāko ienaidnieku, viņa uz ilgu laiku bija atmetusi domu par jauna murrātāja klātbūtni mājās. Bet nu, kopš viņas azotē saldi ieritinājusies guļ Nefretita – dižciltīga kaķu meita ar augstākās raudzes ciltsrakstiem –, Ivetas attieksme pret šīs sugas pārstāvjiem strauji mainījusies. Un iemesls tam esot viena konkrētā kaķa iedzimtā inteliģence!

Aplausi – selekcionāriem!

«Šķirnes kaķi patiešām saimniekam mēdz sagādāt mazāk nepatīkamu pārsteigumu, bet te runa ir ne tik daudz par intelektu vai inteliģenci – jo kaķis ir gudrs tikai priekš sevis –, bet gan par gadu desmitiem rūpīgu selekcijas darbu, izskaužot nevēlamās rakstura īpašības,» uzskata Vija Klučniece.

Izrādās, visas tās priekšrocības, kas ļauj mums ar murrātāju sadzīvot vismaz ciešamā kvalitātē, piemēram, nagu asināšana tikai tam speciāli paredzētās vietās, nevis pret mēbelēm; nokārtošanās vienuviet kastītē, nevis istabas stūros; prasme spēlējoties ar saimnieku neizlaist nagus vai ar tiem neieklupt cilvēkam kājās – to ir veidojuši felinologi, nevis attīstījušas paša peļu junkura smadzenes! Tieši ar šķirnes kaķiem cilvēks šai ziņā arī strādājis visvairāk, galvenokārt izkopjot trīs būtiskākās rakstura iezīmes:

  1. mazāk izteikts teritorijas iezīmēšanas instinkts,
  2. paradums ēst ar mēru,
  3. agresivitātes ierobežošana saziņā ar cilvēku.

 

Kāpēc svarīgi koriģēt uzvedību?

Kaķu pazinēja skaidro: «Vispirms jāņem vērā, ka kaķveidīgie ir teritorijas dzīvnieki, kam spēcīgi izteikts iezīmēšanas instinkts. Turklāt netīrība jeb izteikta teritorijas iezīmēšana šīs sugas pārstāvjiem iedzimst. Tāpēc pirmais, kas ļoti būtisks jebkuram kaķa īpašniekam, – selekcijas darbā panākt, lai kaķis savas dabiskās vajadzības kārtotu tikai un vienīgi tualetē un šo prasmi nodotu arī saviem pēcnācējiem. Latvijas felinologi gan tik augstu pilotāžu vēl nav sasnieguši, bet, piemēram, Amerikas kaķu audzētāji un arī vairāki audzētāji Eiropā ir pat speciāli selekcionējuši runčus, kuri vispār neiezīmē teritoriju!» Vai tas tomēr nav pretdabiski – atņemt kaķim vienu no viņa būtiskākajiem instinktiem? Nē – apgalvo Vija Klučniece, jo ar to netiek atņemti citi dabiskie instinkti, piemēram, spēja pāroties, un arī teritoriju viņi iezīmē, bet tikai to dara… tualetē!

Kaķa inteliģence ir gan rūpīga selekcijas darba, gan cilvēka audzināt prasmes veiksmīgs apvienojums.

Paradums ēst ar mēru gan izklausās pēc būtībā skopu selekcionāru iegribas, tomēr arī šai iezīmei ir savs racionālais skaidrojums: ja paaudžu paaudzēs allaž ir jācīnās par medījumu un pilna vēdera nodrošināšanu, tad, ticis pie medījuma, dzīvnieks vienmēr pieēdas līdz ūkai – nekad jau nevar zināt, kad ķepās nonāks nākamais medījums. Laika gaitā šādi izstrādājas grūti apturams rijīgums – kaķis nav pieēdināms, taču, dzīvojot pie saimnieka, viņam šāds eksistences nodrošināšanas paņēmiens vairs nav aktuāls. Turklāt rijība un arī aptaukošanās parasti izraisa veselu virkni veselības problēmu. Tāpēc selekcionāri strādājuši arī pie šīs iezīmes korekcijas.

Savukārt peļu junkura agresivitātes izpausmju sekas droši vien lieliski apzinās pat to kaķu saimnieki, kuriem uz dīvāna atpūšas absolūti līdzsvarots mincis. «Agresivitāte mūsdienu šķirnes kaķos vairs gandrīz nav novērojama – vaislas darbam tieši tiek izvēlēti tikai līdzsvarotākie eksemplāri. Arī izstādēs (un tās nepieciešamas, lai šķirnes kaķis tiktu iesaistīts sugas turpināšanas darbos) agresīvi dzīvnieki tiek vienkārši diskvalificēti, līdz ar to sava mīluļa pavairošanas darbi saimniekam liegti.»

Ja kaķa bērni pirmajās dzīves dienās nav jutuši cilvēka smaržu un pieskārienus, pat vislabāk audzinātā mājas kaķene bērnus mācīs baidīties no visa, kas ir apkārt.

Ielas kaķiem vairāk smadzeņu?

Taču nevar apgalvot, ka šķirnes kaķi ir intelektuāli vairāk attīstīti par bezšķirnes kaķiem, gluži otrādi – atzīst Vija Klučniece. To lieliski apliecina cirka kaķi – cirka programmās priekšnesumiem pamatā izmanto bezšķirnes kaķus, nevis sudzeniekus. Patiesībā arī ne katrs bezšķirnes kaķis šim nolūkam der – varbūt tikai viens no tūkstoša, jo kaķis nav tik atkarīgs no cilvēka. Šo izredzēto intelektuāļu izglītošana, starp citu, noris tikai ar barības palīdzību.

«Dzīvniekam raksturīgi trīs galvenie instinkti: vairošanās, barošanās un dabisko vajadzību kārtošana. Bezšķirnes kaķiem arvien ir bijis jācīnās par savu izdzīvošanu, līdz ar to savvaļniekos ir īpaši koncentrētas visas trīs šīs īpašības: kaķim ir jābūt pietiekami kauslīgam, lai no teritorijas izsistu konkurentus, iekarotu kaķenes uzmanību un noteiktā teritorijā kļūtu par saimnieku. Un arī pietiekami medīgam, lai nodrošinātu savu eksistenci. Patiesībā pat mājas kaķim ir vienalga, ko medīt, – saimnieces zeķubikses, kad viņa no rītiem velk tās kājās, peli, mušu vai tauriņu, – šis instinkts jau rit viņa dzīslās paaudžu paaudzēs.»

Izrādās, pētot aborigēnos kaķus, arī zinātniski pierādīts, ka savvaļas kaķiem ir lielāks smadzeņu apjoms nekā viņu šķirnes brāļiem. Bet, tiklīdz savvaļas kaķis ticis domesticēts, viņam samazinājies smadzeņu apjoms… Protams, pie pilnas bļodiņas silta mūrīša tuvumā vairs nav vajadzības ne trenēt, ne attīstīt īpašas prasmes.

Kāda māte, tāda meita?

Bet kāda nozīme ir iedzimtībai – vai arī kaķiem, gluži kā suņiem, intelekts iedzimst? «Tas ir iedzimtu īpašību kopums, ko māte nodod saviem pēcnācējiem. Tāpēc arī, izvēloties kaķēnu, ir svarīgi novērtēt, kādi ir sadzīves apstākļi mājās. Kaķene strikti māca kaķēniem tualetes gudrības, medītprasmi un citas iemaņas. Taču, piemēram, ielas kaķu audzināšanā nepiedalās cilvēks – tāpēc viņi izaug par mežoņiem. Tiesa, arī cilvēka mājās var izaugt mežonīgi mazi plēsēji, ja saimnieks jau no pirmajām dienām mazulīšus nav socializējis – ņēmis rokās, lai tie pierod pie cilvēka smaržas, samīļojis tos, iepazīstinājis ar savu klātbūtni. Ja kaķa bērni pirmajās dzīves dienās nav jutuši cilvēka smaržu un pieskārienus, bet pēc trim nedēļām vai mēneša, kad jaunā kaķu paaudze atstāj ligzdu un nokļūst apkārtējā pasaulē, neko nav iepazinuši no cilvēka pasaules, pat vislabāk audzinātā mājas kaķene bērnus mācīs baidīties no visa, kas ir apkārt. Viņas pēcnācēji visu mūžu saglabās bailīgumu,» brīdina felinoloģe. «Vēl jāņem vērā – ja māte ir pret cilvēku atturīga, visticamāk, arī viņas pēcnācēji izaugs atturīgi un par ainām no Skalbes pasaciņas, kur kaķītis svētlaimē murrā klēpī, saimniekam atliks vien pasapņot. Diemžēl kaķenēm atturība ir raksturīga – par to parūpējusies māte Daba, jo kaķis ir mazs dzīvnieks, apkārt viņam ir daudz ienaidnieku, tāpēc kaķenes ir piesardzīgākas – viņām jāgādā, lai visi šie ļaundari nenodarītu pāri pēcnācējiem,» skaidro Vija Klučniece.

Pat ja tavās mājās mīt perfekts inteliģents peļu junkura ādā, nav itin nekādas garantijas, ka viņa pēcnācēji būs apveltīti ar tādām pašām īpašībām!

Būtībā var teikt, ka kaķa inteliģence ir gan rūpīga selekcijas darba, gan cilvēka audzināt prasmes veiksmīgs apvienojums. «Tāpat kā mātēm iesaka savus dēlus audzināt nākamajām vedeklām, arī kaķu audzētājam kaķēni jāaudzina nākamajiem saimniekiem, lai tie būtu apmierināti. Taču ar mīlestību pret dzīvniekiem vien nepietiek. Lai izaudzētu tiešām rakstura, inteliģences ziņā veiksmīgu metienu, svarīgi gēni – ciltsdarbā izmantojamais materiāls. Lēti pērkot šķirnes kaķi vai iegādājoties vaislas materiālu tur, kur vienā teritorijā ir liela dzīvnieku koncentrācija (līdz ar to starp dzīvniekiem izteikta cīņa par teritoriju), jau būs apšaubāma pašas ciltsmātes vai ciltstēva kvalitāte,» rezumē felinoloģe.

Un tomēr – ja vēlamies iegādāties tiešām inteliģentu, gudru un komfortablai sadzīvošanai pateicīgu minci –, kur tādu meklēt: starp šķirnes kaķiem vai bezšķirnes? «Tomēr starp šķirnes kaķiem. Jo visu šo vēlamo īpašību kopumu meklējot vienā kaķī starp ielas minčiem, var paļauties tikai un vienīgi uz veiksmi,» uzskata Vija Klučniece.

Izskaustā agresivitāte

Savulaik īstena plēsīgā mežoņa slava piemita Tajas kaķiem, arī siāmiešiem un Sibīrijas kaķiem. Kā skaidro felinologi, agresivitātes iemesls bija tuvradnieciskā pārošana. Tas nozīmē, ka šķirnē nebija pietiekams indivīdu skaits, savā starpā pāroja tuvus radiniekus (meitu ar tēvu, māsas ar brāļiem utt.), tāpēc šķirnē koncentrējās nevēlamas iezīmes. Līdzīgi bija ar Bombejas kaķiem – tiem ir tik mazs areāls, ir tik maz iespēju tos pavairot (tāpēc tagad tos atļauts krustot ar Burmām), ka tuvradnieciskā pārošanā radās tik agresīvi dzīvnieki, kas nespēja pat sapāroties! Bet nu jau mūsdienās agresija ir novērsta arī šajās šķirnēs. Tiesa, lai šķirnē izskaustu nevēlamās īpašības, selekcionāriem vajadzīgs teju pusgadsimts. Piemēram, starp Kornvolas reksiem diemžēl joprojām šad tad sastopami agresīvi un neaprēķināmi eksemplāri. 

Vizuālais efekts

Vai zini, kāpēc kaķis dažkārt šķiet inteliģentāks? Tāpēc, ka šo ar prāta darbību saistīto īpašību kopumu spilgtāku padara arī šī dzīvnieka grācija. Pavēro, kā kaķis sper soļus – uz pirkstgaliem! Cik viņš veikls! Un kā viņš ar ūsām, ar spalvu matiņiem uz ķepām izpēta apkārtni! Arī balerīna uz skatuves atstāj inteliģentākas personības iespaidu nekā, piemēram, noskrējusies mājsaimniece, kura stiepj produktu saini no tirgus…  

Inteliģentāko kaķu šķirņu TOP10*

  • 3 balles: Eksotiskie īsspalvainie kaķi un himalajietis
  • 4 balles: Amerikas īsspalvainais kaķis, Birmas un Bombejas kaķis
  • 7 balles: Abesīnijas, Amerikas sprogausu, Amerikas īsspalvainais, britu īsspalvainais kaķis, Kornvolas rekss, mankss, redgolls, meinkūns, somālietis, Skotijas nokareno ausu un sniega kurpju kaķis
  • 8 balles: Burmas, kortēziešu kaķis, Devonas rekss, Ēģiptes mau, japāņu bobteils, korāts, Norvēģijas meža kaķis, ocikats, krievu zilais, Sibīrijas kaķis, Singapūras, turku angoras, Turcijas vana kaķis, tonkinēzietis
  • 9 balles: Bali, Bengālijas, Himalaju īsastes, Havanas brūnais, javas, Siāmas, Austrumu īsspalvainais kaķis
  • 10 balles – inteliģentākais: sfinkss

* šādi kaķus pēc viņu inteliģences pakāpes sarindojusi TV programma Animal Planet

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs