Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Fiziskās un garīgās veselības uzlabošanai
Fiziskās un garīgās veselības uzlabošanai
Olga Buličeva, reitterapeite Nacionālajā rehabilitacijas centrā Vaivari
Mans stāsts ir par reitterapiju, kas ir speciālista vadīta ārstēšana dziedināšana, kuru veic īpaši atlasīti un apmācīti zirgi. Reitterapija ir viens no fizioterapijas virzieniem, kas ir zinātniski pamatota ārstēšanas metode, tāpēc uz reiterapiju vislabāk doties pēc vizītes pie ārsta. Ne visi tā dara, bet vajadzētu. Lai arī viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki, kuri nav ārstējušies rehabilitācijas centrā, atnāk pie mums uz reitterapiju, ir pārlieks ilgstošs stress, tomēr tikai ārsts var pateikt, kādēļ cilvēkam ir šī trauksme, konstatēt, vai tās pamatā nav kādi psihiski traucējumi, kuri nodarbību laikā var saasināties.
Esmu novērojusi, ka daudziem pacientiem palīdz zirga klātbūtne vien.
Citi lasa
Īpaši bērniem patīk pēc mūsu darba laika atnākt uz stalli pabarot zirgus, paglāstīt viņus, pakontaktēties. Zirgi ir ļoti ziņkārīgi, viņi interesējas par cilvēkiem, kas ir tuvumā. Tāpēc zirgi spēj cilvēkiem, kuriem ir depresijas radīta apātija, garīgās attīstības traucējumi, – attīstīt vai atjaunot saikni ar apkārtējo vidi, atmodināt interesi par dzīvi. Reitterapija ir stimulējoša – tā uzlabo asinsriti, nostiprina muskulatūru. Tas arī uzlabo omu, jo ķermenis ir ciešā saiknē ar psihi. Cilvēki stāsta, ka jau pēc vienas nodarbības jūtas daudz labāk, taču šis efekts pēc laika zūd, tāpēc, kamēr rodas motivācija dzīvot un darboties (vai citi uzlabojumi veselībā), uz nodarbībām jādodas regulāri. Bet tā tiešām ir – kad cilvēks fiziski sajūtas labāk, viņam uzlabojas arī garastāvoklis.
No malas var izskatīties, ka reitterapija ir tāda pati jāšanas nodarbība kā jebkurā stallī. Jo sākumā, kamēr jātnieks nejūtas droši, treneris ved zirgu pavadā. Turklāt vesels cilvēks, iespējams, arī nesajutīs lielu atšķirību, izmēģinot reitterapiju un cita veida izjādi, taču tā ir nozīmīga tiem, kam vajadzīga palīdzība. Reitterapijas zirgi ir īpaši atlasīti pēc tā, cik ritmiska ir viņu gaita, kāds ir viņu raksturs. Zinātniski pierādīts, ka zirga gaita un cilvēka gaita ir identiska. Tāpēc tie, kas pēc traumām vai citu iemeslu radītu kustību traucējumu dēļ nespēj staigāt, reitterapijā izbauda šo sajūtu – es staigāju, – jo zirga gurnu kustības iespaido smadzenes saņem tādus pašus signālus kā tad, ja cilvēks iet pats. Reitterapijā ir svarīgi visu nodarbības laiku turēt taisnu muguru, tāpēc zirgs netiek vests pa apli, bet pa taisnām līnijām, ik pa laikam pagriežoties citā virzienā. Netiek izmantoti sedli, jāsēž uz īpaša auduma paklāja, ko sauc par valtrapu. Tam pievienota ādas josta ar rokturiem, ko sauc par gurtu. Zirgam 38 grādi ir normāla ķermeņa temperatūra, caur auduma jostu cilvēks sajūt zirga siltumu un arī tas ārstē, jo stimulē asinsriti un vienlaikus iedarbojas nomierinoši.
Reitterapijas efektu terapeits var viegli sajust, turot sev priekšā uz zirga mazos bērnus. Reitterapijā ārstē bērnus jau no dažu mēnešu vecuma, bet labākais efekts ir sasniedzams aptuveni no gada vecuma. Sākumā mazais ir sasprindzis, bet drīz sajūt, cik zirga mugurā sēžot, viss ir jauki, un atslābst. Bērniem ir arī ļoti interesanti, jo no zirga muguras pasauli var ieraudzīt no pavisam cita skatu punkta.
Taču reitterapija neder jebkuram, ir virkne kontrindikāciju, kad zirga mugurā kāpt nedrīkst.
Reitterapija un terapeitiskā jāšana
Latvijā no dzīvnieku terapijas metodēm ārstniecībā ir iekļauta tikai reitterapija. 2000. gada reitterapija ir atzīta par medicīnas rehabilitācijas tehnoloģiju. Pirmie projekti Latvijā tika īstenoti 1984. gadā Kleistos, 1995. gadā tika izveidota nodaļa Vaivaru rehabilitācijas centrā.
Bet ir arī cits ārstniecisks virziens – terapeitiskā jāšana, kas reitterapeites Olgas Bērziņas vadībā tiek piedāvāta kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri. Šajās nodarbībās notiek jāšanas pamatiemaņu apgūšana, vingrojumi uz zirga līdzsvara nostiprināšanai, koordinācijas, lokanības un muskuļu spēka attīstīšanai. Reizēm reitterpijas pacienti, kad notikusi atveseļošanās vai panākti vēlamie veselības uzlabojumi, sāk nodarboties ar terapeitisko jāšanu.
