• Šobrīd

    weather img

    Rīga +21°C Skaidrs, Z vējš, 0 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Alerģija pret mājdzīvniekiem. Kā rīkoties?

    Mājdzīvnieki
    Madara Freiberga
    22. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Alerģija ir viena no tām slimībām, kuras izpausmes var tikai prognozēt, bet skaidri paredzēt nevar. Tā var pazust kā uz burvja mājienu – jo ir saistīta ar vecuma izmaiņām, vai arī attīstīties ļoti smagā formā. Sevišķi liels – arī emocionāls – pārdzīvojums ir mīluļu saimniekiem, kuriem konstatē alerģisku reakciju uz dzīvnieku apmatojumu.

    Gados jaunu cilvēku problēma

    Ar alerģijām parasti sirgst gados jauni cilvēki. Bērniem tā var sākt izpausties 2–3 gadu vecumā, retos gadījumos arī zīdaiņa vecumā. Cilvēkam kļūstot vecākam, parasti alerģijas izpausmes samazinās vai izzūd pavisam. Taču ir gadījumi, kad slimība var būt ilgstoša vai parādīties tikai pieaugušā vecumā.

    Parasti pirmās alerģijas izpausmes manāmas apmēram mēneša laikā, kopš dzīvnieka ienākšanas mājās. Parasti bērns sliktāk jūtas tieši no rīta, jo nakti pavadījis ar savu mīluli vienās telpās. Taču pa dienu, nokļūstot citā vidē (bērnudārzā vai skolā), kur viņam nav saskares ar dzīvnieku, viņš jūtas labāk. Bieži vien alerģijas izpausmes ir skaidri redzamas – līdzko kaķis ierāpjas klēpī vai apguļas līdzās, bērnam sākas šķaudīšana, «aiziet ciet» deguns. Otrs variants – suns nolaiza bērnam roku un tajā vietā parādās alerģiskā nātrene: pēkšņa ādas nieze, izsitumi, kas pēc laika izzūd. Ļoti retos gadījumos konstatē atopisko dermatītu – tā pazīmes: sarkani niezoši plankumi, kas saglabājas ilgstoši; raupja un niezoša āda. Jāņem vērā, ka šīs alerģiskās reakcijas iespējams iemantot, arī nenonākot tiešā kontaktā ar dzīvnieku, jo cilvēki ar apģērbu pārnēsā uz drēbēm pieķērušās mājas mīluļu spalvas, tāpat arī sakaltušu siekalu, sviedru, nolobījušās ādas daļiņas. Piemēram: ja bērns skolā sēž blakus skolēnam, kuram mājās ir persiešu kaķis; ciemos atnāk vecmāmiņa, kurai ir mājdzīvnieks; tāpat brālim, kurš ir alerģisks, šos simptomus var izraisīt māsa, atgriežoties no jāšanas nodarbībām.

    Mazāk slimo lauku bērni – viņiem imunitāte ir stabilāka jau kopš mazotnes. Vislabāk norūdīti ir lauku saimniecībās dzīvojošie bērni, kuri kontaktā ar suņiem, kaķiem vai mājlopiem nonāk ļoti bieži.

    Dažādu dzīvnieku izraisītās alerģijas izpausmes:

    • iesnas, šķaudīšana, deguna tecēšana;
    • klepus, elpas trūkuma lēkmes, bronhiālā astma;
    • acu asarošana, niezēšana, pietūkuši plakstiņi;
    • nātrene, nieze, izsitumi, atopiskais dermatīts.

    Kā diagnosticē alerģiju?

    Bieži cilvēks pats diezgan precīzi var noteikt, vai radusies alerģija pret kādu no mājas mīluļiem. Ja, kādu laiku padzīvojot vidē, kur nav mājdzīvnieku, iesnas vai citas pazīmes samazinās vai izzūd pavisam, bet, atgriežoties ierastajā vidē, atkal atjaunojas, var uzskatīt – alerģijas izraisītājs ir kāds no mājdzīvniekiem. Taču precīzi konstatēt tās izmaiņas, kas raksturīgas pacientiem ar alerģiskām izmaiņām var, veicot specifisko alergēnu testu pret dažādu dzīvnieku alergēniem.

    Pacientiem ar alerģiju var konstatēt arī tipiskas izmaiņas asinsainā un humorālajā imūnatbildē.

    Ņem vērā!

    Alerģijas izpausmes nav pilnībā paredzamas. Ar laiku cilvēkam var attīstīties krustotā alerģija. Piemēram, ja slimniekam pirmos gadus bija reakcija uz suņa apmatojumu, pēc laika var attīties alerģija arī uz kaķa, truša vai cita dzīvnieka apmatojumu.

    Apdraud arī īsspalvainie un plikie!

    Nepareizs ir uzskats, ka īsspalvainie suņi ir mazāk alerģiski, jo spalvu met mazāk un retāk. Vairākas suņu šķirnes, piemēram, mopši, bokseri un dalmācieši, apmatojumu maina gandrīz gada garumā. Tāpat arī populārie zeltainie retrīveri, kuriem nav gluži visgarākais apmatojums, savu skaisto, lokaino vilnu maina diezgan intensīvi.

    Kaķu šķirņu ar patiešām garu, kuplu vilnu nav tik daudz. Alerģiskiem cilvēkiem visvairāk būtu jāuzmanās no visgarākā apmatojuma īpašnieka – Persijas kaķa. Taču pret dzīvnieka spalvu jutīgam cilvēkam problēmas var sagādāt arī pašlaik tik populārais britu īsspalvainais kaķis, kura izcili skaistais, plīšam līdzīgais kažociņš apveltīts ar ļoti biezu, blīvu vilnu, kas apmatojuma maiņas laikā burtiski put un lido pa gaisu.

    Tāpat maldīgs ir uzskats, ka alerģiju neizraisa «plikie» dzīvnieki – Ķīnas cekulainie, Meksikas kailsuņi, Donas, Kanādas sfinksu šķirnes kaķi, plikās žurkas un jūrascūciņas. Jā, šajā gadījumā alerģija var būt mazāk izteikta, taču patiesībā to izraisa ne vien apmatojums, bet arī vielas, kuras matiņiem pielipušas, – dzīvnieka siekalas, sviedri, tauki, izkārnījumu daļiņas, blaugznas. Ar apmatojuma palīdzību tās izplatās gaisā, un cilvēki tās mēdz pārnēsāt, paši to neapzinoties.

    Ja konstatēta alerģija

    • Ja konstatētas kaut nelielas alerģiskas reakcijas pret dzīvnieku apmatojumu, mājdzīvniekus nebūtu vēlams iegādāties. Ja tāds jau ir – jānovērš kontakts ar alergēnu. Tas nozīmē, ka no mīluļa jāšķiras.
    • Ja kādam ģimenē ir alerģija, taču žēl šķirties no dzīvnieka, atliek paļauties uz antialerģiskiem medikamentiem. Tomēr šāda rīcība nav īsti attaisnojama, jo ar zālēm var tikai mazināt alerģijas klīnisko izpausmi. Tā kā alerģija ir no tām slimībām, kam var noteikt saslimšanas izraisītāju – alergēnu, visrezultatīvāk ar kaiti var cīnīties, izslēdzot slimnieka kontaktu ar šo cēloni – reakcijas izraisītāju, piemēram, atdodot savu dzīvnieciņu kādam citam. Turklāt jārēķinās, ka arī tad slimnieka veselības stāvokļa uzlabošanās būs vērojuma tikai pēc apmēram pusotra mēneša. Un vēl jārēķinās, ka arī vēlāk – piemēram, aizejot ciemos un atkal kontaktējoties ar dzīvnieku, – slimības simptomi var izpausties no jauna.
    • Pirms dzīvnieka iegādes rūpīgi jāpārdomā savs lēmums un mīlulis jāizvēlas nevis mirkļa iespaidā, bet rūpīgi izsverot, kurš būtu turēšanas iespējām un veselības stāvoklim piemērotākais.
    • Vissmagākās alerģiskās izpausmes ir tiem, kam ir alerģija pret zirgu apmatojumu. Šiem slimniekiem nekādā ziņā nav ieteicams uzturēties stallī (tas gan attiecas uz jebkuru cilvēku ar alerģisku reakciju)!
    • Nav ieteicams apmeklēt cirka izrādes. Cirkā – noslēgtā telpā – atrodas proporcionāli ļoti daudz (atšķirībā no mājas apstākļiem) visdažādāko dzīvnieku. Tāpat, dodoties uz zoodārzu, dzīvniekus vēlams apskatīt, tikai pastaigājoties ārpusē un neapmeklējot tos slēgtās mītnēs.
    • Alerģiskiem bērniem nav vēlams uzturēties daudzviet Latvijā bērnudārzos sastopamo dzīvās dabas stūrīšu tuvumā, kur mīt dažādi mazie mājdzīvnieki, un paijāt kaķus, kas nav retums pirmsskolas iestādēs.
    • Alerģijai piemīt sezonāls raksturs. Izteiktāka tā ir ziemas periodā, kad cilvēks vairāk uzturas slēgtās telpās ar nevēdinātu gaisu.
    • No izteiktas alerģijas var izvairīties, ja pirms došanās ciemos pie cilvēka, kuram ir kāds mājdzīvnieks (piemēram, kaķis, kas izraisa šķaudīšanu), lieto nepieciešamās zāles.
    • Viena no iespējām, kā mazināt alerģisko reakciju, ir dzīvnieku biežāk ķemmēt un mazgāt.

    Der zināt!

    • Ja alerģija ir abiem vecākiem, pastāv 50–80% iespējamība, ka alerģisks būs arī viņu bērns.
    • Ja alerģisks ir tikai viens no vecākiem, risks ir mazāks: 20–40%.
    • Mazāks saslimšanas risks ir tad, ja ģimenē alerģijas nav nevienam no vecākiem. Tiesa, prakse rāda, ka liela daļa alerģijas slimnieku nāk no grupas, kurā vecākiem alerģijas nav bijis.
    • 15% cilvēku ir novērota alerģija pret dzīvnieku ādu un citiem izdalījumiem.
    • Cilvēki, kuriem ir alerģija pret zirgiem, mēdz būt jutīgi arī pret citiem dzīvniekiem.
    • Alerģija mēdz būt arī no spilveniem un segām, kas pildītas ar putna spalvām.
    • Ja esi alerģisks, uzmanies, lietojot aitas vilnas izstrādājumus. Ja guli aitas vilnas segā, obligāti izmanto segas pārvalku.

    Biežākie alerģijas izraisītāji:

    kaķi, suņi, zirgi, kanārijputniņi, papagaiļi, kāmīši, jūrascūciņas, truši.

    Kā samazināt alerģiju pret dzīvnieku?

    • Ievērojamu savu dzīves daļu mēs pavadām viesistabā un guļamistabā, tāpēc mēģini nelaist dzīvnieku šajās telpās. Tādējādi tu samazināsi kontaktu ar alergēnu.
    • Veikalos ir pieejami ļoti labi gaisa attīrītāji, kas uztver vissīkākās putekļu un apmatojuma daļiņas, tā tu gan attīrīsi gaisu, gan uzturēsi to tīru.
    • Regulāri tīri māju ar putekļsūcēju un mazgā grīdas.
    • Mazgā savu mīluli vismaz reizi nedēļā.
    • Neļauj dzīvniekiem gulēt uz mīkstajām mēbelēm.
    • Ķemmē mīluli katru dienu. Vari lietot arī speciālus alerģiju mazinošus aerosolus.
    • Neļauj dzīvniekam brīvi atrasties mašīnā – obligāti lieto pārvadāšanas kastes.
    • Pavadi vairāk laika ar dzīvnieku ārpus telpām.
    • Mazgā rokas ikreiz pēc kontakta ar dzīvnieku vai tā rotaļlietām.
    • Apmeklē alergologu un pārrunā iespējamo terapiju.

    Konsultēja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās imunoloģijas centra vadītāja Inta Jaunalksne, kā arī alergoloģe Ieva Cīrule un veterinārās klīnikas Mazo brāļu hospitālis veterinārārste Daiga Bokvalde.

    Izmantota informācija no Latvijas Astmas un alerģijas biedrības mājas lapas www.astmaalergija.lv.

    Raksts publicēts žurnālā «Astes» 2008. gada 1. numurā. 

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+