Rīga +10°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Otrajā oktobrī Polīnai apritēs 21 gads. Jebkurai citai meitenei tas būtu laiks cerībām, randiņiem un jauniem horizontiem, bet Polīnai nepieciešams atrast līdzekļus regulārai terapijai, lai viņa varētu saglabāt spēju pārvietoties. Meitene visu savu dzīvi cīnās ar vairākām sarežģītām diagnozēm – viņai ir smaga invaliditātes pakāpe. Polīna ir gudra, skaista jauniete, izcili mācās un ir ļoti dzīvespriecīga persona ar labu un pateicīgu sirdi. Šobrīd viņa pirmo reizi savā dzīvē ir nonākusi bezizejas stāvoklī, jo nav līdzekļu terapijas apmaksai.
Ja viņa nesaņems terapiju un procedūras, atkal atgriezīsies sāpes un spazmas, un viņas rokas un kājas var atteikties darboties.
Polīnas diagnozes: arahnoidālā cista, dizartrija, Silvija ūdensvada attīstības anomālijas, jaukta tipa tetraparēze un citi smagi traucējumi. Jauniete nevar noturēt līdzsvaru, viņai ir muskuļu vājums, spazmas un sāpes mugurā, runas traucējumi ar skaņu izkropļojumiem, iegurņa funkciju traucējumi, jutības traucējumi ķermenī, elpošanas muskuļu vājums un vēl daudzas citas problēmas, ar kurām dzīvot Polīnai ir ļoti grūti un sāpīgi. Bet bez regulāras terapijas tas ir neiespējami.
Sasniedzot 18 gadu vecumu, bērns – invalīds tiek uzskatīts par pieaugušo. Un daudzas atlaides un priekšrocības, kas pienākas bērnam, vairs netiek piemērotas. Bet diagnoze un sāpes taču nepazūd! Līdz nesenam brīdim Polīna atbalstu medicīnisko izdevumu segšanai saņēma Invalīdu asociācijas ietvaros un no viņu draugiem biedrības «Apeirons». Taču šī iespēja vairs nav pieejama. Un meitene ir nonākusi bezizejas situācijā. Polīna dzīvo kopā ar savu mammu. Tā kā Polīna nevar pati pārvietoties, mamma ar viņu kopā ir 24 stundas diennaktī. Viņu ienākumi sastāv no invaliditātes pensijas un mātes pabalsta par meitas aprūpi.
Mamma ir Polīnas rokas un kājas. Viņa ved meitu uz nodarbībām, pārvieto no vienas auditorijas uz otru, kad viņa glezno, sniedz viņai krāsas un mazgā otiņas…
«Bet Polīna ir mūsu galva, sekretāre-referente un menedžere,» smejas Aļjona, Polīnas mamma.
Jauniete sazinās ar sociālajiem dienestiem un medicīnas iestādēm, kārto dokumentāciju, meklē informāciju. Māte ar lepnumu rāda pateicības vēstules un Polīnas diplomus.
«Kad Polīnai tika piešķirta invaliditāte un kļuva skaidrs, ka viņas kustības būs ierobežotas, es nolēmu, ka mēs koncentrēsimies uz izglītību un radošumu,» saka Aļjona.
Goda vietā atrodas diploms par uzvaru konkursā «Radošā Zemgale». Polīna izveidoja Zemgales reģiona jaunatnes reklāmas konkursa logotipu un saukli, un ieguva pirmo vietu 277 dalībnieku vidū.
Meitene ir sekmīgi absolvējusi vispārizglītojošo skolu un mākslas skolu, Jēkabpils Agrobiznesa koledžā ir apguvusi multimediju dizaina specialitāti un uzsākusi dizaina studijas Daugavpils Universitātē. Polīna pirmo kursu pabeidza ar vidējo atzīmi 9,2.
Polīna ar mammu dzīvo Jēkabpils nomalē vecā koka mājā, uz kuru pārcēlās pirms 14 gadiem, veicot apmaiņu ar pašvaldību. Daudzstāvu mājā ar bērnu, kurš nekad nevarēs pats iet pa kāpnēm, sievietei vienai fiziski bija ļoti grūti. Viņu mazā māja pakāpeniski pārvēršas, bet darbi vēl nav beigušies. Aļjonas sapnis – atsevišķu istabu iekārtot Polīnai mākslas studijām.
Zīmē ne tikai Polīna, bet arī mamma. Aļjona Ziedoni Bārbalu uzskata par viņu iedvesmas avotu. Māte un meita jau ir piedalījušās izstādē Jēkabpils bibliotēkā. Tagad viņas gatavo sveces un svečturus Ziemassvētku izstādei. Protams, Aļjona un Polīna, ir ļoti priecīgas, ja kāds no apmeklētājiem vēlas iegādāties gleznas vai izstrādājumus par ziedojumu.
Polīnas raksturs līdzinās rakstnieces Eleonoras Porteres slavenās grāmatas «Polianna» varonei. Tas ir stāsts par meiteni, kura pat visā sliktajā spēja atrast kaut ko labu un nesamierinājās ar likteņa uzliktajiem pārbaudījumiem.
Polīnai ir liela un laba sirds. Ja aplūkosiet viņas profilu sociālajā tīklā, jūs ieraudzīsiet, ka viņu dzīvē uztrauc daudzas lietas: viņa dalās ar informāciju par nepieciešamo palīdzību citiem – pazudušiem suņiem, radinieku meklēšanu, atrastiem un zaudētiem priekšmetiem un dokumentiem, kaķēniem, kuriem jāatrod labas mājas… Polīna un Aļjona arī pašas ir pieņēmušas vienu šādu kaķēnu. Uz ielas izmestais kaķēns ir tagad izaudzis par baltu skaistuli. “Mēs viņu nosaucām par Tošu. Godinot Čehovu," smejas Polīna.
Pirms jaunā mācību gada Polīna dalījās šādu sirsnīgu ierakstu sociālajā tīklā Facebook:
«Drīz sāksies jaunais mācību gads, un es gribu izteikt lūgumu. Apsēdieties uz 5 minūtēm ar savu bērnu un izskaidrojiet viņam, ka nav iemesla kādu izsmiet, ja viņš ir ļoti garš, ļoti īss, tievs, tukls, rudiem matiem vai citā ādas krāsā. Vai ja bērns nēsā brilles vai katru dienu vienas un tās pašas kurpes. Izskaidrojiet bērnam, ka lietotā mugursomā var ietilpināt tos pašus sapņus, ko citi nes jaunā. Lūdzu, iemāciet savam bērnam neatgrūst otru tikai tāpēc, ka viņš ir nabadzīgāks vai citādāks. Izskaidrojiet savam bērnam, ka izsmiekls nodara sāpes un ka viņš iet uz skolu, lai mācītos, nevis sacenstos. Mums visiem ir vienāda vērtība. Audzināšana sākas mājās.»
Lai Polīna varētu saglabāt savu veselību, viņai nepieciešami trīs fizioterapijas seansi nedēļā (30 eiro katrs) un divas speciālās masāžas nedēļā (25 eiro katra), kopējā summa ir 140 eiro nedēļā. Gada laikā tie vairāk nekā 6400 eiro. Tādi līdzekļi nav pieejami ne Polīnai, ne viņas mammai.
Šobrīd viņas var cerēt tikai uz atsaucīgu cilvēku palīdzību. Labdarības fonds BeOpen projektā «Zaļā lampa» ir atvēris speciālu kontu Polīnas atbalstam. Tāpat līdz 19.septembrim darbosies ziedojumu tālrunis.
Ziedojumu tālruņa numurs Polīnas Tihanas atbalstam: 9 000 63 84 (maksa par vienu zvanu 1,42 eiro) darbosies līdz 19.septembrim.
Konts ziedojumiem:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV91 CBBR 1123 2155 00210
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Polīnai Tihanai
Nekādi procenti no šiem ziedojumiem netiek ieturēti.
