Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Skolā bērnišķā naivumā domāju: negribu vīru, bet vēlos bērnu. Jaunībā jūtu reibumā prātoju: ja mans vīrietis pārtrauks attiecības, viena audzināšu viņa bērnu. Ir vēl trešā epizode: vientuļa sieviete brieduma gados ieņem bērnu, lai piepildītu mātes lomu…Un pa vidu bija arī ilgas pēc karjeras! Ko iesākt ar šiem scenārijiem?
Kāpēc vientuļa sieviete vēlas bērnu?
Atbilde Nr. 1. Dabas instinkts aicina realizēties kā mātei, un bērns ļauj piepildīt šo lomu. Vīrietis nevar iznēsāt bērnu, taču viņam ir sēkla, ko šodien dabūt ir ļoti viegli. Agrāk sievieti, kas viena audzina bērnu, uzskatīja par netikumīgu, kritušu būtni, viņu nosodīja sabiedrība un baznīca, un šādus bērnus sauca par bastardiem, tādējādi regulējot vai ierobežojot šādu ģimenes modeli, bet demokrātijas laikmetā sieviete pati pieņem lēmumu radīt un audzināt bērnu viena. Ināra Vārpa min jaunu tendenci sabiedrībā, proti, arī vīrieši, piemēram, dziedātājs Filips Kirkorovs, vēlas realizēties tēva lomā un viens audzina bērnus. «Tā ir arhetipiska domāšana, lietu kārtība dabā, paaudžu mantojums, ka sievietei jārada pēcnācēji, kas turpinās dzimtas tradīcijas, mantos īpašumu, kops ozola birzis, dzimtas kapus.»
Atbilde Nr. 2. Sieviete vēlas bērnu egoistisku motīvu vadīta, jo, kā skaidro psihoterapeite, simboliski grib parādīt, ka ir labāka māte par savu māti, kam neatlika laika audzināt meitu, ar kuru bija saspīlētas attiecības, vai gluži pretēji – redzēja, ka māte savu dzīvi ir piepildījusi, izaudzinot lieliskus bērnus.
Atbilde Nr. 3. Sieviete uzskata: ja viņai būs bērns, sabiedrība viņu vērtēs augstāk. Ināra Vārpa: «Sabiedrībā ar aizdomām raugās uz sievieti, kurai nav bērna. Apkārtējie apspriež: vai nu viņa ir neauglīga, vai ir kāda cita vaina, ka negadās neviens stiprā dzimuma pārstāvis, no kura ieņemt bērnu. Skaita arī gadus – viņai jau pāri trīsdesmit, četrdesmit, bet vēl nav dzemdējusi. Un sieviete domā: ja es ieņemšu bērniņu, atbildīšu sabiedrības priekšstatiem, piepildīšu vecāku cerības, kas gaida mazbērniņu.» Jāapzinās, ka ir sievietes, kas izvēlas realizēties zinātnē, politikā, mākslā, veidot diplomātes karjeru, apzinoties, ka, radot bērniņu, viņa nevarēs tam veltīt pietiekami daudz laika vai cietīs darbs.
Atbilde Nr. 4. Sieviete vēlas mīlēt un saņemt mīlestību. Bērns viņai to sniegs. Bērns ir mīlestības dāvana, kas nāk pasaulē vīrieša un sieviete mīlestības radīts un izlolots. Ja sieviete par katru cenu vēlas bērnu, tas liecina, ka viņa izjūt mīlestības un uzmanības deficītu. «Sieviete grib bērnu, ko ar mīlestību radīs, iznēsās, auklēs, lolos un audzinās,» teic Ināra Vārpa. «Viņa to mīlēs, un bērns mīlēs viņu, dāvās viņai uzmanību, jo būs atkarīgs no mammas. Sieviete nav saņēmusi mīlestību ģimenē, neprot veidot cieņpilnas, sirsnīgas attiecības ar vīrieti, vai arī ir bijusi traumatiska attiecību pieredze, un viņa uzskata, ka viņai nevajag vīrieti, bet vajag bērnu.»
Atbilde Nr. 5. Bērns ir varas instruments. Psihoterapeite skaidro, ka pieaugušajiem pār bērnu ir 8 varas: fiziskā (bērnam var pieskarties, viņu var aiztikt – glāstīt, ņemt klēpī, bučot, pērt, grūstīt), emocionālā (atvasīte iepriecina, viņam var pažēloties, izgāzt uz viņu dusmas), intelektuālā (bērns ir labs sarunu biedrs, viņu var pamācīt), garīgā (kopā ar bērnu var svinēt svētkus, doties uz teātri, baznīcu), sociālā (ar viņu var iziet sabiedrībā, rīkot bērnu ballītes), materiālā (sieviete no bērna tēva var pieprasīt materiālo atbalstu; var meklēt sociālo palīdzību; māte dažkārt strādā līdz spēku izsīkumam, radot bērnā vainas apziņu, – re, cik grūti jāstrādā, lai mums viss būtu), seksuālā (veselīgu seksualitāti bērns iegūst, augot ģimenē, kur starp vecākiem ir labas attiecības; ja sieviete audzina bērnu viena, pastāv risks, ka bērna seksualitāte būs sakropļota. Daudzas vientuļas sievietes guļ kopā ar bērnu pat līdz 12 gadiem, kas ir netiešs incests.) un juridiskā – pēc tiesas un taisnības, bieži vien arī tiesas lēmuma, bērns pieder sievietei. «Varas apziņa ir salda,» komentē speciāliste, «īpaši mentāli nenobriedušam, emocionāli traumētam un iekšēji dziļi kompleksainam cilvēkam. Viņš liek bērnam pakļauties, klausīt, godāt viņu.»
Atbilde Nr. 6. Bērns rada drošību. Vientuļā māte jūtas droša, ka bērns par viņu vecumdienās parūpēsies. Tie ir maldi, norāda speciāliste. «Bērns kļūst par ķīlnieku šādās attiecībās. Ja sieviete jūtas nedroša, nemīlēta, nevērtīga, cieš no uzmanības deficīta, nerealizējusies ģimenē, viņa to pārnesīs uz bērnu, kas izaugs nedrošs. Radot bērnu, sieviete redz iluzoru bildi: bērns izaug, apprecas, rodas mazbērni. Viņai ir ģimene, visi ēd pusdienas pie gara ozolkoka galda, kas pārklāts ar baltu linu galdsegu, cits citu mīl, valda sirsnīgas, tuvas attiecības… »
Stop! Izlasi, pirms pieņem lēmumu
Sieviete seko mātes instinktam – ieņem, iznēsā, zīda un audzina bērnu, bet piemirst citu dabas likumu – jaunajai dzīvībai ir vajadzīgi abi vecāki. «Nevar nevienu tiesāt par to, ka viens no vecākiem audzina bērniņu, tomēr ģimenē mātei ir viens virsuzdevums, tēvam – cits. Katram sava enerģētika, arhetipiski noteikti pienākumi un funkcijas. Par dabas likumu noliegšanu bieži vien maksā bērns,» saka Ināra Vārpa. «Ja sieviete vēlas dāvāt dzīvību vēl vienam cilvēkam, uzņemties atbildību, tas ir spēcīgs, cieņpilns, atbalstāms arguments, taču, ja viņas nodoms ir par katru cenu radīt bērnu jelkādā veidā, ar jebkuru vīrieti, un bērns ir kā plāksteris uz viņas neizdevušās dzīves rētām, to es neatbalstu.»
Vai esi gatava?
*Uzņemties atbildību par bērnu, kritiski izvērtēt iespējamos riskus, apzināties, ka tava izvēle vienai audzināt bērnu var radīt viņam problēmas vēlāk dzīvē, un pati meklēt palīdzību pie psihoterapeita, ģimenes konsultanta, psihologa, sociālā pedagoga, grūtnieču atbalsta vai jaundzimušo terapeita. Speciālisti provizoriski palīdzēs apzināties iespējamās grūtības, ieteiks, kā ar tām cīnīties.
*Izvērtēt, kas bērnam dos vīrieša pieredzi, enerģētiku, piemēram, vectēvs vai vecākais brālis, kam ir ģimene, un kur tava atvase redzēs normālu ģimenes modeli.
*Godīgi atzīties bērnam, ka šāds ģimenes modelis nav norma.
*Atklāt bērnam, kas ir viņa tēvs. Ja mānīsies, ka viņš ir miris, vai neteiksi, jo negribēsi sāpināt, traumēt, tas apstiprinās tavu nedrošību, bailes, ka bērns, uzzinot patiesību, var tevi atgrūst, aiziet pie tēva. Bērns tāpat uzzinās no draugiem un radiniekiem – tas vēl vairāk graus viņa vērtības izjūtu, radīs neuzticēšanos. «Bērnam ir tiesības zināt savu pirmsākumu, jo no tā šķilsies viņa personības kvalitāte, šīs zināšanas palīdzēs saprast, kāpēc viņš tā jūtas, rast atbildes uz saviem jautājumiem.»
*Riskam, ka nepilnā ģimenē audzis bērns var veidot attiecības ar sava dzimuma partneri. Viņš var mainīt partnerus, jo nemāk veidot ilgtermiņa saskanīgas attiecības, nezina, kā vīrietis vai sieviete smaržo, izskatās, baidās no otras puses. «Meitene, kas nav izjutusi tēva stipro plecu, dažkārt ir neizpratnē, kāpēc viņu izmanto tikai seksam? Bet viņa vienkārši nav spējīga izveidot emocionāli tuvas attiecības.»
Ināras Vārpas rezumējums: «Man ir cieņpilna attieksme pret sievieti, kas meklē palīdzību, lasa, interesējas, vēro bērnu. Viņa daudzkārt jautā – vai tas ir normāli? Es baidos, ka…
Pirms pieņemt lēmumu radīt un vienai audzināt bērnu, iesaku godīgi izvērtēt, kādu jūtu vadīta un ar kādiem līdzekļiem viņa ir nolēmusi spert šo soli. Tas ir sirdsapziņas, morāles, ētikas, godaprāta, cieņas un mīlestības jautājums. Vai tas būs godīgi pret bērnu, ja viņa aizbrauks uz kūrortu un apaugļosies? Vai paliks grūta no sēklas donora, kas labprāt viņai to dos. Ja bērns būs radies šāda darījuma rezultātā – vīrietis dod sēklu, bet sieviete ieņem, iznēsā un viena audzina – jaunais cilvēks būs vai nu cinisks, lietišķs (ar tēva sēklu būs saņēmis uzstādījumu, ka dzīvē svarīgs ir dzīvoklis, mašīna, liels bizness) vai slīgs emocijās, dzīvos ar dziļu nevērtības un upura sajūtu. Dažreiz sieviete māna vīrieti, sakot, ka ir drošs sekss, lai gan ir pats ovulācijas vidus. Viņa apzināti vēlas ieņemt bērnu no vīrieša, kas ir talantīgs, bagāts, gudrs, bet arī partnerim jāuzņemas atbildība par iespējamām sekām. Dažas daiļā dzimuma būtnes ieņem bērnu, vēlēdamās sodīt vīrieti, iespītēt viņam par to, ka viņš atsakās precēt vai nav gatavs pamest esošo ģimeni. Reizēm sieviete saka – es viņu radīšu mīlestības vārdā, vai arī – bērns man atgādinās nepiepildīto mīlestību. Tātad dzīvā radībiņa viņai būs fetišs, svētbilde, kas atgādinās skaisto mīlestību. Ja vēl mazais būs līdzīgs tēvam, turpinās viņu mīlēt, proti, caur bērnu būs attiecībās ar mīļoto vīrieti. Visi šie varianti ir greizi.»
