Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Regnāra Vaivara jaunā izrāde uz Nacionālā teātra lielās skatuves ir vien pāris nedēļas, bet jau izpelnījusies asu publikas reakciju un pat sašutumu. Tajā spilgti parādīta seksuālās vardarbības tēma, kas skatītājos raisa divējādas izjūtas. Vieni slavē režisoru par drosmi un spēcīgajiem vēstījumiem, bet citi ceļas kājās, pamet skatītāju zāli un skaļi paziņo – šādai izrādei teātrī nav vieta!
Ieteicamais vecums, lai skatītos Suņu ciema Nelaimes lāci, teātra mājas lapā norādīts 18+, un daudzus skatītājus šajā skarbajā, pat brutālajā stāstā satraukusi maza zēna parādīšanās uz skatuves. Spilgta loma izrādē uzticēta maziem zēniem – aktiera Normunda Laizāna dēlam Lūkasam Danielam Laizānam un Gustam Albertam. Viņu spēlētais varonis – kopienas loceklis –
piedalās galvenās varones pazemošanā un izsaka tādas frāzes kā «parādi pupus!» un «iedod buču».
Citi lasa
Vairāki skatītāji jau pirmizrādē nespējuši uz to mierīgi nolūkoties, un viņi neklusē. «Noskatījos izrādi, prasās glāzi viskija,» vietnē X atzina lietotājs ar segvārdu Norelle. «Aktieri un skatuve to nav pelnījusi!» sašutusi ir Sandra Feldmane.
Daudzi dalījušies ar savām sajūtām un domām arī teātra mājas lapā. «Ja gribat sabojāt vakaru, tad pērciet biļeti un skatieties šo absolūto murgu,» savā atsauksmē raksta kāda skatītāja. «Izvarošana nepārtraukti, nošaušana, sāpes… Laba sajūta izrādes laikā un pēc tās neradās,» pauž Inga. «Ja grib skatīties legāli uz seksuālo vardarbību, izvarošanu, masturbāciju, pornogrāfiju, tad šī izrāde ir jums domāta,» spriež Ilze un izsaka pārmetumus režisoram, kas licis mazam bērnam piedalīties šajā darbā un runāt viņa vecumam neatbilstošu tekstu. «Izrāde liek, protams, aizdomāties, bet palika tāda nospiedoša sajūta,» atzīst viņa. «Pēc kādām 30 minūtēm otrajā daļā mēs un vēl vairāki cilvēki piecēlāmies un devāmies prom. Pat mana mamma, kura ir teātri bieži apmeklējošs un etiķeti ievērojošs cilvēks, pirmo reizi mūžā pameta izrādi,» atklāj Anna. Viņai piekrīt Emīls:
«Kauns. Kauns. Kauns. Ja cilvēki būtu zinājuši, cik pretīgs būs otrais cēliens, pēc pirmā cēlieni zāli būtu pametuši visi skatītāji.»
Taču ne visi teātra mākslas mīļotāji ir tik noraidoši. «Izcila! Spēcīgs emociju satricinājums! Ļaunums… bezgalīgs ļaunums! Uz lielās skatuves īsts realitātes šoks!» sajūsmā ir Marta. «Izrāde bija smaga, bet aktieru tēlojums un vizuālais attēlojums lielisks,» uzskata Sandra. Savukārt Liene atzinīgi novērtējusi tieši mazā zēna iesaisti šajā darbā: «Patika mazā puikas loma (Gusts Alberts), kurš sākumā radīja nevainīga bērna tēlu, raisot žēlumu un līdzjūtību, bet beigās redzamas agresīva tēva audzināšanas sekas.» Savukārt skatītāja Madara rezumē:
«No ģeniāla darba līdz ārprātīgam ir ļoti smalka robeža, un bija sajūta, ka šī robeža tomēr ir nedaudz pārkāpta…»
«Uz skatuves nav pustoņu, izrādes veidotāji triepj ar eļļas krāsām. Šeit ir tumšs tumšajā un absurds absurdajā (..). Iestudējumu skatīties nav viegli, tomēr strādāts nopietni, un rezultāts, kaut mākslinieciski pretrunīgs, uzrāda vairākus mūsu šodienas pasaulizjūtas sāpīgos punktus. Jāuzteic viss aktieru ansamblis, kurš atdevīgi seko režisoram šajā izaicinājumā,» Vaivara jauno darbu savā recenzijā vērtē teātra kritiķe Baiba Kalna.
Pats šī darba autors Regnārs Vaivars pirmizrādes gaidās intervijā izdevumam «Kultūrzīmes» atzina: «Manā lugā savā ziņā, iespējams, atbalsojas Larsa fon Trīra šķietami nežēlīgais, diezgan provokatīvais skatījums gan uz indivīdu, gan sabiedrību, kas atklājas kā Dogvilā, tā citās viņa filmās. Man šķita, ka pašreizējais brīdis pasaules vēsturē un manā dzīvē saskan ar to, par ko jau daudzus gadus runā Larss fon Trīrs.»
