Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
30
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
1
-
Henry Kissinger. Leaderhip: Six Studies in World Strategy.
Ļoti laba un konspektīva pasaules diplomātijas un ģeostratēģijas granda grāmata par 20. gadsimta līderiem, kas sarežģītos apstākļos spēja pārveidot savu valsti, pieņemt dažkārt skarbus nepieciešamus lēmumus. Šo grāmatu īpašu padara tas, ka autors pats ir ticies ar savas grāmatas personāžiem.
Kristīne Sabaļauskaite. Pētera imperatore.
Lielisks biogrāfisks romāns par Krievijas imperatores Katrīnas I likteni. Manuprāt, vēsturiskais fons, sievietes iekšējā pasaule un bagātā valoda (arī Daces Meieres izcilais tulkojums) ir baudījums vēstures un literatūras gardēžiem. Un, protams, nerimstošā diskusija, vai Marta Skavronska bija poļu, lietuviešu vai latviešu izcelsmes. Taču viens gan ir skaidrs, viņa bija mācītāja Ernesta Glika audžumeita un dzīvoja Alūksnē. Līdz ar to zināms lokālpatriotisms šajā darbā arī ir iekodēts.
Aivars Stranga. Latvijas neatkarības pēdējais cēliens.
Nedaudz baiss un detalizēts pārskats par to, kā Latvija 20. gadsimta 30. gadu nogalē un 1940. gadā tika okupēta, diplomātiskā sarakste, valstsvīru dilemmas un padomju okupantu ienākšana, baisās 1940. gada jūnija dienas. Sarežģītās Latvijas un pārējo Baltijas valstu valdību izvēles un dažreiz sadarbības trūkums kā mācība mūsdienām. Atgādinājums, ka daudzas lietas nav pašsaprotamas.
Georgs Andrejevs. Man dāvātais laiks.
2022. gadā mūžībā aizgāja izcils ārsts, politiķis un diplomāts Georgs Andrejevs. Viņa paša sarakstītais dzīves stāsts, plašais dokumentu un avīžu publikāciju klāsts fascinē ar savu atklātību un tiešumu. Man īpaši interesants likās profesora G. Andrejeva jaunība un profesionālās izaugsme – jauns talantīgs ārsts, anestezioloģijas pamatlicējs, kuram bija jādarbojas okupācijas apstākļos. Iesaku visiem, kas grib nedaudz izprast šo laika periodu. No profesionālā viedokļa interesantas lappuses atjaunotās Latvijas valsts diplomātijas pirmajos soļos.
Yuval Noah Harari Sapiens: A Brief History of Humankind.
Ja nu gribas panorāmskatu uz cilvēces un civilizāciju attīstību gadu tūkstošu griezumā, aizdomāties par būtisko un pēc katras lapas nedaudz padomāt, pavadot siltus vasaras vakarus un veroties saulrietā, tad šī ir īstā grāmata. Vienlaikus ir lietas, par kurām var pastrīdēties, bet tās lai paliek katra lasītāja ziņā.
Umberto Eko. Rozes vārds, Bodolīno, Fuko svārsts un Prāgas kapsēta. Visbeidzot, kad gribas aiziet no ikdienas un iegrimt īpašā paradoksu un ironijas pasaulē, tad es atkal un atkal atgriežos pie šīm grāmatām. Katra tām atklāj unikālu dižā vārda meistara šķautni. Šīs grāmatas ik pa reizi pārlasot, vienmēr atklāju kaut ko jaunu.
