Rīga +18°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iniciatīvu «Par tiesībām uz cieņpilnu nāvi. Par valsts apmaksātu hospisa aprūpes pakalpojuma ieviešanu Latvijā» iesniegusi tikko Eiropas Pilsoņu balvu ieguvusī labdarības organizācija «Hospiss LV», kuras vadītāja Ilze Neimane-Nešpora uzsver: «Nāve ir daļa no cilvēka dzīves, un Latvijas cilvēki ir pelnījuši, lai viņu valsts rūpētos par viņiem arī tad, kad viss spēks ticis atdots tās attīstībai, ekonomikai, izglītībai, veselībai un citām jomām.» Diemžēl Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm (otra tāda ir Slovēnija) nav hospisa aprūpes sistēmas, tāpēc iniciatīvas mērķis ir panākt, ka valsts nodrošina cieņpilnu nāvi katram Latvijas iedzīvotājam, finansējot smagi slimu, neārstējamu pacientu aprūpi mājās vai hospisa stacionāros, sniedzot prasmīgu veselības un sociālo aprūpi, kas atvieglotu slimības izraisītos simptomus un pēc iespējas saglabātu slimnieka neatkarību un maksimāli ērtus apstākļus dzīves pēdējās nedēļās, mēnešos.
Statistikas dati par 2021. gadu liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst aptuveni 29 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem tikai 10 % aiziet mūžībā ātrā nāvē. Tas nozīmē, ka 90 % mirstošu cilvēku (un līdz ar to arī viņu tuvinieki) saskaras ar fiziskām un psiholoģiskām problēmām, jo veselības aprūpes sistēma Latvijā nenodrošina šādu aprūpi. 2021. gadā Latvijā onkoloģisku slimību dēļ nomira 5752 cilvēki. Vairākums onkoloģijas pacientu piedzīvo milzīgas sāpes, atvērtas, čūlojošas brūces, elpas trūkumu, daudzi nespēj patstāvīgi paēst, līdz ar to viņiem ir nepieciešama speciāla aprūpe. Šie skaitļi sniedz priekšstatu par problēmas aktualitāti. Latvijā ir tikai 7 paliatīvās aprūpes ārsti un 7 paliatīvās aprūpes nodaļas, uz kurām rinda jāgaida vismaz divus mēnešus (Rīgā). Daudziem pacientiem šī rinda tā arī nepienāk, bet tie, kas sagaidījuši, paliatīvās aprūpes nodaļā var uzturēties 7–10 dienas, kuras finansē valsts. Vēlāk, neņemot vērā kritisko veselības stāvokli, cilvēks no nodaļas tiek izrakstīts. Cieš mirstošie cilvēki, jo nesaņem profesionālu hospisa aprūpi, netiek nodrošināta pietiekama medicīniskā uzraudzība. Cieš tuvinieki, jo nezina, kā palīdzēt mirstošajam cilvēkam, un ir fiziski un morāli izdeguši no tuvinieka aprūpes 24/7.
Pasaulē ir izveidots paliatīvās un hospisa aprūpes pakalpojuma sniegtās kvalitātes reitings, kurā Latvija nemaz nav iekļauta. Ir Nigērija, Zimbabve, Urugvaja, Krievija, Baltkrievija u. c. valstis. Piemēram, Lietuva šajā reitingā ieņem 10. vietu.
Latvijā 2021. gada 1. oktobrī tika uzsākts Labklājības ministrijas īstenots pilotprojekts «Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem». Pilotprojekta īstenošanas laikā tika aprūpēti 119 mirstoši cilvēki viņu dzīves pēdējā posmā. Šāgada 31. decembrī pilotprojekts beidzas. Un tikko Eiropas Pilsoņu balvu saņēmušā projekta pagarināšanu Labklājības ministrija nav atbalstījusi, lai gan daudzi jo daudzi mirstoši cilvēki cer uz šāda pakalpojuma saņemšanu, par ko liecina ik dienu saņemtie telefona zvani. Tāpēc nodibinājuma «Hospiss LV» mērķis ir panākt hospisa aprūpes sistēmas ieviešanu Latvijā – hospisa aprūpi mājās, hospisa stacionāra pieejamību un specializētas NMPD vienības, kas ir neatņemams cilvēka dzīves kvalitātes aspekts.
Saite, lai parakstītos:
https://manabalss.lv/par-tiesibam-uz-cienpilnu-navi-par-valsts-apmaksatu-hospisa-aprupes-pakalpojuma-ieviesanu-latvija/show
![KARTE: Ukrainas teritorijas, kurās iebrukuši <strong>Krievijas armijas spēki</strong> [30.03]](https://cdn.santa.lv/authors/small_5dc0931cc7d1d.jpg)
