Trenere Ļubinska godīgi par sportu pusmūžā: Zāle, sveši cilvēki, visi kustas, tev nesanāk…
Jaunāks šajā dzīvē neviens netop – tas nu ir skaidrs, un iekšējā balss arvien uzstājīgāk saka: nu gan beidzot, domājot par savu pašsajūtu un veselību, vajadzētu sākt kaut ko lietas labā darīt! Bet kā sākt sportot, ja pat īsti neatceries, kad pēdējo reizi esi uzvilkusi sporta tērpu? To jautājam trenerei un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas viesdocentei Inesei Ļubinskai, kas ar savām zināšanām iedvesmojusi arī ne vienu vien lasītāju leģendārajās IEVAS nometnēs.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
– Ar ko sākt sievietei, kura nekad tā īsti nav bijusi ar sportu uz tu?
– Vispirms precizēšu – nevis sākt, bet atsākt, jo skolas laikā taču visas esam sportojošas, jautājums varētu būt vienīgi, vai sporta stundas skolā atstājušas labas vai sliktas atmiņas. Un, ja man jautā, kā atsākt, tad tā arī atbildu – atsākot. Jā, tieši tik vienkārši, cik sarežģīti.
– Bet kā es tagad iešu uz sporta zāli, ja man ir kauns par to, cik sliktā fiziskā formā esmu?
– Pirms runājam tālāk, pirmais solis vienmēr ir pārbaudīt savu veselību. Lēmums atsākt kustēties – tas ir kā stāvēt krustcelēs un domāt: iet pa labi vai pa kreisi? Un ir ļoti noderīgi, ja kāds pasaka – ja iesi pa labi, notiks tas, ja pa kreisi – tas. Ir jāsaprot, kādas ir starta pozīcijas, pirms atsākt sportošanu.
Pietiek nekustēties desmit vai pat tikai piecus gadus, lai ķermenī notiktu izmaiņas.
Iespējams, tam vispār jābūt nevis sportam, bet fizioterapijai, jo sēdoša darba dēļ radušās problēmas jostas un kakla daļā. Varbūt pēdējie 25 gadi veltīti tikai bērniem, ģimenei un darbam, galīgi aizmirstot par sevi. Un tas nav nekas tāds, par ko būtu jākaunas, – tā ir ikdiena, tā notiek.
