(18+) Kluba meitene Īrisa – Sirsnīga bargā kundze

Nespēju sevi iedomāties guļam kādā ziedu pļavā puķainā apakšveļā. Nē, tas nebūs par mani.

– Nav tā, ka man patīk stāstīt par sevi. Citiem esmu radījusi priekšstatu, ka esmu noslēgta, klusa, mierīga, daži pat domā – iedomīga maita. Bet, kad iepazīst, saprot, ka ir pretēji. Esmu komunikabla, atvērta, izpalīdzīga un ļoti atsaucīga, bet ne kompānijas dvēsele. Kad jāatpūšas draugu lokā, tad pavelku visus sev līdzi. Esmu jautra, par ko smej draugi. Ar mani nekad neesot garlaicīgi. Esmu gatava piedzīvojumiem. Vienkārši esmu sevi sapratusi, situāciju vispirms novērtēšu no malas un tikai tad nolemšu, ko darīt.

– Tā ir piesardzība?
– Tas man ir dabiski. Protams, dzīvē bijušas situācijas, kad centies cilvēkam dot pārāk daudz laba, bet tev aiz muguras izdara ko sliktu, nodod vai sāpina. Un tad sāc izvērtēt, kas ir tavs draugs, tuvinieks vai nodevējs. Sliktākajā gadījumā – ienaidnieks. Oi, kad pirms pāris gadiem biju ­brīva meitene, man ienaidnieku ­netrūka. Tas bija pieejamas meitenes statuss, kad ballītes un klubi bija brīvdienu sarakstā, tāpat kā vīrieši varēja nākt un iet. Tāds stabils man nebija neviens. No katra bija savs labums. Bet tam visam bija arī savas sekas. Būt brīvai ir arī priekšrocība. Tu daudz no tā vari iemācīties. Risināt lietas pati un būt patstāvīga. Neesi atkarīga no kāda.