Monika Zīle: Mūžīgo orgasmu piedzīvot nav iespējams

Daudzi pat neapzinās, cik savā nopietnībā mēdzam izskatīties smieklīgi.

«Esmu domājusi par cilvēku mūžu, arī par savējo. Gadu skaitlis, ko pavadām šajā saulē, nav cilvēka personīgais nopelns, to ietekmē daudzi dažādi apstākļi. Kāda man pazīstama kundze, kurai jau ir pāri 90, mēdz teikt: «Mēs neesam tie, kas ilgi dzīvo, mēs esam tie, kas ilgi nemirst.» (Garšīgi smejas.)

Kādreiz klausos savās vienaudzēs: «Es tik veca vēl nejūtos!» Nezinu, nezinu… Es jau arī varētu tēlot un uz brīdi saslieties, pie vajadzības protu uzfederēties, bet… Noveco mūsu dvēseles nams, ar to ir jārēķinās, tam jāgatavojas un jāpieņem. Bet dzīves laikā ir svarīgi prast pasmieties pašiem par sevi: daudzi pat neapzinās, cik savā nopietnībā mēdzam izskatīties smieklīgi.»

Bērnības ainas

«Es piedzimu dziļā un patriarhālā Latgalē, sādžā Petuški. Tā ir vieta starp Rēzekni un Ludzu. Kādreiz tur bija desmit sētas, tagad palikusi viena: laikmets maina arī ģeogrāfisko vidi. Latgalē nodzīvoju savus pirmos 20 dzīves gadus, pārējie pagāja Kurzemē un visilgāk – Rīgā.