Kristīne Balode: Seksuālajai traumai mēdz būt neskaitāmas sejas

KRISTĪNE BALODE, klīniskā psiholoģe, konsultante

Jūtu un sajūtu virpulī, kurš seko satraucošajai atmiņai, joprojām zūd atskaites punkts – cik man tajā brīdī varēja būt gadu? Par to ļauj nojaust vienīgi velosipēda izmērs, kura gabarīti atbilda tam, lai izdarītais neiederētos klasiskā ceļu satiksmes negadījumu klasifikatorā, tomēr uz visiem laikiem atstātu divdomīga nodarījuma pēcgaršu.

Es attapos mirklī, kad lēni, tomēr pamatīgi esmu piestājusi priekšā ejošajai sievietei starp kājām.

Atceros, man tika deleģēts ļoti nozīmīgs uzdevums – ar riteni zibenīgi šauties uz attālāko veikalu, jo bija pienākusi ziņa, ka tur vēl varot tikt pie saldētiem ananasiem un mango sulas. Štrunts ar ananasiem, bet mango saldā un maigā tekstūra joprojām neatstāj mani vienaldzīgu par spīti visam. Vai arī – kas zina, varbūt tieši pateicoties piedzīvotajam. 

Steiga bija milzīga. Kaitinošā bremzēšana, biedējošā, vietām pat sāpīgā kratīšanās un atkārtotie mēģinājumi satvert pasprukušo stūri noteikti nenāca par labu ne fiziskaja­i, ne mentālajai situācijas vadībai.