«Jaunībā viss, ko redzēju un teicu, piepildījās.» Egija Skujiņa – lauku meitene, kas lasa cilvēkus

30 gadus veģetāriete

«Es pati sev bērnībā uzdevu jautājumu – kas es esmu –, jo tas, ko es redzēju, mani biedēja,» Egija Skujiņa stāsta. «Draugi smejas – Visums man ir iedevis pilnu paketi, pilnu Netflix, jo es kā filmu redzu pagātni, nākotni, dzirdu skaņas, saprotu, ko man augstākie skolotāji telepātiski komentē. Es jūtu cilvēku sāpes, varu pateikt slimības cēloni. No mazotnes redzu garus, tāpēc bieži naktī rāvos augšā, bailēs pat skrēju laukā no mājas. Līdz trīsdesmit gadu vecumam gulēju pie ieslēgtas gaismas. Bērnībā gan balsī, gan telepātiski sarunājos ar skolotājiem smalkajā plānā, sargeņģeļiem. Vecāki mani nekušināja, neteica – tas, ko redzi, ir tavas iztēles augļi. Kad saslimu, viņi mani veda pie dziednieces, kas apstiprināja, ka esmu normāla meitene, tikai redzu vairāk, savādāk.