NBS virskapelāne Estere Tumoviča: Nav nekāda vidusceļa – vai nu gaisma, vai tumsa
«Šobrīd notiekošais ļoti tieši atgādina padomāt par to, kas iepriekš pat neienāca prātā. Ikdiena ir strauja – laiks paskrien ātri, tāpat vien neapsēdīsies pie galda un neparunāsi, ja vien nebūs kādas dzirksteles, kas šo sarunu iededz,» saka Estere Tumoviča, pirmā sieviete virskapelāne NATO valstīs.
Foto: Natalja Golubova. Stils: Agija Vismane
Pieturzīmes
• Dzimusi 1984. gadā, augusi četru bērnu ģimenē.
• Nacionālo bruņoto spēku virskapelāne, kapteine.
• Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu maģistre teoloģijā un reliģiju zinātnē.
• 2018. gada nogalē kļuva par pirmo sievieti kapelāni Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.
• 2021. gada 12. jūlijā stājās Nacionālo bruņoto spēku virskapelānes amatā, nomainot iepriekšējo virskapelānu Elmāru Pļaviņu.
• Precējusies, auklē dēliņu.
Ģimenēs, kurās abi vecāki ir karavīri, var rasties grūts jautājums – kur paliks bērns, ja abiem vecākiem jāpilda dienesta uzdevums?
– Kāds jums, Estere, ir šis pavasaris?
– Dramatiskie un šokējošie notikumi pasaulē ir fons, no kura arī es nevaru atkāpties un par ko jādomā. Bet pašai savā dzīvē man ir ļoti priecīgs notikums: 8. februārī piedzima dēliņš – gaidīts, lolots. Manā dzīvē ienestas citas krāsas, rūpes, ritms. Esam pateicīgi Dievam, ka viss ir kārtībā – puika vesels un aug.
– Mēģinu rēķināt – puika piedzima februāra sākumā, bet par armijas virskapelāni kļuvāt pērn jūlijā. Tātad – pavisam drīz pēc tam, kad zem sirds sākāt nēsāt bērniņu…
– Jūs ļoti precīzi rēķināt! Tobrīd dzīves pagriezieni bija tik strauji, ka atliek tikai brīnīties – tiešām tā notiek? Kad dēls izaugs, varēšu viņam teikt: pirmais par tevi uzzināja tētis, bet uzreiz pēc tēta – NBS komandieris Leonīds Kalniņš un aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
– Uh, kāds stāsts! Skaisti!
– Jā! Tobrīd par to, ka man pieteicies mazulis, neko nezināja pat topošās vecmāmiņas! Bija mana dzimšanas diena – 9. jūnijs. No rīta onlainā aizstāvēju maģistra darbu, un tad bija jāiet pie komandiera. Viņš, uzaicinājis mani uz sarunu, piedāvāja kļūt par armijas virskapelāni un jautāja, ko par to domāju. Teicu: ja saredzat manī nepieciešamās kvalitātes, nav ne mazākā iemesla jūsu viedokli apšaubīt – komandieris zina vislabāk, redz kopbildi. Ja komandieris saka – Estere, nāc un dari –, es arī eju un daru!
