Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Elza Rāte: Viens no vēža veidiem, kuru parasti atklāj novēloti, ir balsenes audzējs. Pirmais simptoms, par ko cilvēks sūdzas, ja uz balss saitēm veidojas ļaundabīgs audzējs, ir balss aizsmakums. Protams, nav jāuztraucas ikreiz, kad piesmok balss, – var gadīties, ka šādus simptomus radījusi saaukstēšanās, caurvējš. Raizēties jāsāk tad, ja piesmakums ir ilgāks par divām nedēļām un nevis samazinās, bet progresē, nepakļaujas ārstēšanai. Balss saites ir ļoti jutīgas arī uz nelieliem veidojumiem. Līdz ar to balss aizsmakums ir samērā agrīna pazīme, kuru noteikti nevajadzētu ignorēt. Ja piesmakums saistīts ar balsenes vidējo stāvu, balss saitēm, tas parādīsies ļoti agrīni. Ja audzējs ir balsenes augšējā un apakšējā stāvā, balss izmaiņas parādīsies vēlāk. Jebkurā gadījumā piesmakumu nevajadzētu ignorēt, bet gan apmeklēt otolaringologu un veikt izmeklējumu, lai noskaidrotu, kāpēc šis piesmakums radies. Ir gadījumi, kad audzēja esamību iespējams konstatēt uzreiz, bet ir reizes, kad audzējs aug zem gļotādas un ir grūti pamanāms. Ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm – datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi – samērā ātri iespējams atklāt arī vēža veidus, kas uzreiz vizuāli nav redzami, taču šie izmeklējumi, protams, iespējami vien tad, ja cilvēks vispār vēršas pēc palīdzības pie speciālista un tiek nosūtīts uz papildu radioloģiskajiem izmeklējumiem.
Romāns Dzalbs: Atkarībā no tā, kurā stāvā ir veidojums, jārēķinās – augot tas var nospiest elpvadus, līdz ar to pacientam var būt apgrūtināta elpošana un pat smakšanas epizodes. Viena no slimības pazīmēm onkoloģiskajiem pacientiem ir svara zudums. Kaklā var parādīties kādi veidojumi, var palielināties limfmezgli, var būt apgrūtināta ēšana, rīšana.
Elza Rāte: Pazīme, ko noteikti nevajadzētu ignorēt, ir asins spļaušana. Dažkārt no mutes parādās asinis, cilvēks pārbīstas, bet nākamajā dienā nekas vairs neliecina par to, ka būtu bijušas kādas problēmas. Asinis vairs neparādās, un cilvēks pie ārsta nedodas. Tā ir liela kļūda. Ja parādījušās asinis, tūlīt jādodas pie speciālista.
Kas izraisa balsenes audzēju?
Renārs Deksnis: smēķēšana, alkohols (tajā skaitā alkoholu saturoši mutes skalojamie līdzekļi), toksisku vielu ieelpošana, jonizējošais starojums un HPV jeb cilvēka papilomas vīruss. Kā liecina statistika, balsenes audzēja riska zonā ir vīrieši ap sešdesmit, septiņdesmit gadu vecumu. Sievietes slimo desmit reižu retāk nekā vīrieši.
LOR apmeklējums saistās ar nepatīkamām sajūtām, kā notiek izmeklējums?
Elza Rāte: Mūsdienu tehnoloģijas gājušas uz priekšu, un izmeklējumi notiek ļoti saudzīgi.
Mums pieejama viena no jaunākajām endoskopiskajām izmeklēšanas iekārtām, un apskates laikā jūtams vien neliels diskomforts. Ja cilvēks ir īpaši jutīgs, tad ar lokālās anestēzijas palīdzību to var pārvērst par viegli tolerējamu apskati.
Ja tomēr tiek atklāts ļaundabīgs audzējs, ar ko jārēķinās?
Jo ātrāk cilvēks atnāks pie ārsta, jo mazāk invazīva, mazāk kropļojoša un dzīves kvalitāti saglabājoša būs šī operācija. Diemžēl Latvijas Onkoloģijas centrā esošās operatīvās tehnoloģijas atpaliek no Eiropā vidēji pieejamām, tāpēc arī agrīnā stadijā operācija nav tik saudzējoša, kādai tai vajadzētu būt. Audzēju būtu iespējams izoperēt caur muti, nebojājot kakla daļu, diemžēl aparatūras trūkuma dēļ tas nav iespējams. Līdz ar to grieziens jāveic no ārpuses un dažkārt jāatstāj kaklā caurums, kuru iespējams slēgt tikai pēc laika. Pēc balsenes daļējas rezekcijas cilvēks balsi nezaudē, bet, ja tiek izņemta visa balsene, diemžēl jāpaliek bez balss.
Renārs Deksnis: Saudzējošāka pieeja ir slēgta tipa operācijām – ar pieeju caur muti, caur augšējo elpceļu daļu. Bet atvērta tipa operācijām, kuras ir traumatiskākas, dzīves kvalitāti vairāk ietekmējošas, – caur kaklu. Agrīni audzēji būtu jāoperē nevis atvērti, bet slēgti ar CO2 lāzeru. Diemžēl šobrīd šādas iespējas Latvijā vēl nav, atliek vien cerēt, ka drīzumā būs. Vēl viena iespēja ir staru terapija, kad operatīva iejaukšanās nenotiek vispār. Taču ir cits risks – pastāv iespēja, ka vēlāk audzējs attīstīsies tai pašā balsenē vai citā lokalizācijā, jo jonizējošais starojums ir viens no vēža rašanās riska faktoriem.
Diemžēl balsenes audzējs nav vienīgais, kas var būt mutes, kakla daļā…
Romāns Dzalbs: Mutes dobuma audzēji mazāk saistāmi ar CPV, vairāk ar kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanu, alkoholu, tabakas zelēšanu. Šie vēža veidi ir nesāpīgi, taču labi pamanāmi vizuāli. Tāpēc sāpīgi, ja pie ārsta ierodas cilvēks ar ielaistu audzēju, kas jau sen vizuāli bijis labi pamanāms, taču tam nav pievērsta uzmanība. Jo nesāp taču! Jā, traucē, bet nesāp, tātad – nekas traks… Sāpīgi šie audzēji kļūst tikai tad, kad jau ieaug apkārtējās struktūrās – kaulos, muskuļos, nervos –, un tas jau ir audzējs trešajā vai pat ceturtajā stadijā. Divas trešdaļas no šiem audzējiem tiek diagnosticēti vēlīnā stadijā.
Ir ārsti, pie kuriem uz pārbaudi ejam regulāri – reizi gadā vai ik pēc diviem. Vai profilaktiska apskate būtu jāveic arī kaklam?
Elza Rāte: Jā, noteikti. Taču tās dēļ nevajadzētu taisnā ceļā doties pie lora, ar šo pienākumu lieliski var tikt galā ģimenes ārsts, vizītes laikā apskatot mutes dobumu, mēles pamatni, kaklu. Diemžēl bieži vien ģimenes ārsts tikai uzmet aci, veic nepilnvērtīgu apskati, līdz ar to vēzis agrīnā stadijā nereti paliek nepamanīts. Bet smēķētājiem, kam vairāk par 45–50 gadiem, šāda apskate būtu gandrīz vai obligāta.
Romāns Dzalbs: Es ļoti gribētu aicināt ģimenes ārstus pievērst lielāku uzmanību mutes dobuma apskatei, tajā skaitā liekot pacientam pacelt mēli, apskatīties zem tās. Pagriezt mēli uz vienu, otru pusi, tas neaizņem daudz laika. Protams, iesaku arī cilvēkiem pašiem regulāri aplūkot mutes dobumu, laikus pamanīt, ja ir kādas izmaiņas.
Pieminējāt, ka ir audzēji, kurus izraisa CPV.
Elza Rāte: Ja skatāmies literatūras datus, liels procents rīkles, mandeļu un mēles saknes audzēju ir saistīti tieši ar CPV. Ar šiem audzēja veidiem slimo gados jaunāki cilvēki. Taču labā ziņa – šis audzēju veids ārstēšanai padodas labāk nekā klasiskais plakanšūnu vēzis. Bieži valda uzskats – tas jau vīruss, tur neko nevar darīt. Tagad varbūt arī nevaram, taču, vakcinējoties pret CPV, pēc trīsdesmit, četrdesmit gadiem šo vēža veidu varam pilnībā izskaust vai vismaz krietni samazināt.
Valda uzskats, ka nenāktu par ļaunu vakcinēties arī cilvēkiem līdz četrdesmit, piecdesmit gadu vecumam.
Romāns Dzalbs: Tā kā vakcīna ir samērā jauna, visi tās radītie efekti vēl nav zināmi. Taču skaidrs ir viens – šo vakcīnu rekomendē cilvēkiem līdz divdesmit deviņu gadu vecumam, arī vecākiem nav aizliegts to veikt. Līdz ar to, ja cilvēks ir vakcinēts, viņa imunitāte ir mācīta iedarboties pret noteiktiem vīrusiem. Tāpēc, iespējams, vakcinācija jau šobrīd var pasargāt no minēto audzēju veidošanās.
Vai audzēji var veidoties arī deguna blakusdobumos, ausīs?
Elza Rāte: Vidusauss pēc būtības ir daļa no elpošanas sistēmas, un audzēji šai zonā ir ārkārtīgi reti. Jā, vidusausi veido skropstiņepitēlijs, un tajā var attīstīties plakanšūnu vēzis, bet tas notiek ļoti reti.
Biežāk sastopami ir deguna un deguna blakusdobumu audzēji. Tie ir bīstami ar to, ka parasti attīstās slēpti. Kā liecina statistika, pirms to atklāj, audzējs nereti ir audzis pusgadu vai pat gadu. Kāpēc to tik grūti atklāt? Jo tas ilgu laiku aug bez simptomiem vai izpaužas ar kādiem nespecifiskiem simptomiem, piemēram, nelielām iesnām. Līdz ar to vēzis tiek atklāts vēlīnā stadijā un tas krietni apgrūtina ārstēšanu. Specifisku simptomu šim vēža veidam nav, taču jāpievērš uzmanība, ja atkārtojas deguna blakusdobuma iekaisums, ja iesnām ir asiņu piejaukums, ja ir smaržas, jutīguma izmaiņas, spiedoša sajūta un tirpšanas sajūta degunā.
Pēdējos gados pasaules tendences nosaka, ka arī vairogdziedzera ķirurģiju pārņem otolaringologi.
Romāns Dzalbs: Ja pacientam ir problēmas ar vairogdziedzeri un ir izmainīti kakla limfmezgli, tad ārstēšanu Onkoloģijas centrā uzņemas lori.
Vairogdziedzera audzēji lielākoties ir nejauši atrasti veidojumi. Attīstoties radioloģijai, kakla sonogrāfija kļuvusi par ļoti populāru izmeklējumu. Tādējādi it kā pieaudzis vairogdziedzera audzēju skaits, taču tas ir tikai tāpēc, ka tie bieži vien tiek diagnosticēti ļoti agrīni. Līdz ar to arī ārstēšana ir veiksmīga, jo audzējs ir agrīni atklāts, agrīni izoperēts un nav arī nepieciešamības pēc radioaktīvā joda.
Vai jūsu sacītais nozīmē, ka regulāri būtu jāveic vairogdziedzera ultrasonogrāfija?
Romāns Dzalbs: Ik pa laikam, protams, ultrasonogrāfija jāveic. Bet – jārēķinās, ka vairogdziedzera mezglus atradīs lielākajai daļai cilvēku. Taču tas nav iemesls panikai, jo pēdējos gados diagnostika ir attīstījusies – tā dēvētā FNA diagnostika (punkcijas biopsija ar smalku adatu, kad ultrasonogrāfijas kontrolē no mezgla paņem citoloģisko materiālu, arī imūnhistoloģiskā punktāta izmeklēšana) uzlabojusies un vairogdziedzera mezglus vairs neoperē vienkārši tāpēc, ka tie tur ir, bet gan pēc vadlīnijās esošajām rekomendācijām.
Labā ziņa ir tā, ka vairumā gadījumu vairogdziedzera audzēji ir veiksmīgi ārstējami un lielākā daļa cilvēku dzīvos ilgi un laimīgi. Izņēmums ir anaplastiskais vairogdziedzera audzējs, kura prognozes ir diezgan bēdīgas.
Galvas un kakla daļa ir tā, kas visvairāk pakļauta saulei. Vai arī tas rada audzēja risku?
Renārs Deksnis: Jā, saules ietekmē galvas un kakla daļā bieži vien attīstās dažādi veidojumi, dažkārt arī nelabvēlīgi. Īpaši jāpiesargās cilvēkiem ar gaišu ādu –
ilgstoši uzturoties saulē, noteikti jālieto krēms ar saules aizsargfiltru. Ļoti svarīga ir pašizmeklēšana – ik pa laikam jāaplūko spogulī sejas, kakla āda, jāiztausta galva. Ja cilvēks redz, ka uz sejas, galvas vai kakla ādas ir parādījies jauns veidojums, kas maina formu, krāsu, aug lielāks, noteikti jāvēršas pie ārsta un veidojums jāpārbauda.
Sevišķa uzmanība jāpievērš dzimumzīmēm, kas pēkšņi maina krāsu, izmērus vai formu, sāk čūlot, nedzīst. Diemžēl praksē pieredzēts – cilvēkam ir veidojums uz ādas, kas aug, asiņo, taču viņš pie ārsta nevēršas, jo bail. Veidojumi tādējādi izaug diezgan plaši, jāveic liela apjoma operācija, arī brūces ir lielas.
Ja runa ir par ādas veidojumiem, noteikti jāpiemin ļaundabīgs ādas audzējs bazalioma. Tas reti veido metastāzes un samērā labi padodas ārstēšanai. Taču tikai tad, ja bazalioma tiek izgriezta veselo audu robežās. Diemžēl ir gadījumi, kad skaistuma dēļ cilvēki nevis izvēlas ķirurģisku iejaukšanos, bet dodas pie skaistumkopšanas speciālistiem, kur veidojumu mēģina likvidēt ar lāzeru.
Pārbaude laikus ir puse no uzvaras!
Tikai martā 40% atlaide pirmreizējai LOR konsultācijai.
LOR klīnika
Rīgā, Vienības gatvē 51, Brīvības gatvē 410
Reģistratūras tālr. +371 25 727 676
