Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sociālo zinātņu maģistri Jeļenu Petrovu iepazinām TV šovos Saimnieks meklē sievu, Lauku sēta, kā arī Plus/mīnus ĪSTAIS. Efektīgā skaistule skatītājiem ne mirkli neļāva nojaust, ka vēl nesen viņas dzīvība karājusies mata galā.
«Man nav kakla skriemeļu. Es vienkārši paslīdēju uz ledus,» PDz atklāj šovu zvaigzne.
«Par šo notikumu man atgādināja fotogrāfijas feisbukā – tas paziņoja, kas ar mani notika pirms trim gadiem. Todien tiku pie traumas, kas atstāja nelabojamas sekas uz manu turpmāko dzīvi.»
2017. gada 12. februārī Jeļena paslīdējusi uz apledojušas ielas un neveiksmīgi nokrita, ar muguru atsitoties pret ledu. «Parastā situācijā cilvēks tiktu cauri ar lielu zilumu uz pēcpuses, taču ne šoreiz. Ceļoties kājās, sajutu – kaut kas nav kārtībā. Nevarēju pagriezt galvu, tas izraisīja nenormālas sāpes. Kaut kā nebūt aizbraucu līdz mājām. Sāpes nerimās, tāpēc jau tās pašas dienas vakarā devos uz slimnīcu.
Brīdī, kad ārsts paziņoja, kas īsti ir noticis, man gar acīm paskrēja visa dzīve.
Man bija lauzti gandrīz visi kakla skriemeļi,» atceras Jeļena. Ārsts teicis: «Steidzami ir jātaisa jums operācija! Vai nu paliksiet par invalīdi uz visu dzīvi ar visu ekstremitāšu paralīzi, vai nu jūs gaida… nāve!».
Kā stāsta Jeļena, ķirurgi ko tādu redzējuši pirmo reizi – palikt dzīvam ar tik nopietnām mugurkaula traumām. «Ārsti neslēpa, ka pietiktu kaut par milimetru sakustēties kādai kakla skriemeļu kaula šķembai, lai tiktu skarts muguras smadzeņu nervs, un man vairs nedarbotos ne rokas, ne kājas,» saka viņa. Operācija ilgusi piecas stundas, pēc tam sieviete vairākas nedēļas pavadīja slimnīcā.
Pusgadu viņai bija darbnespējas lapa un vajadzēja nēsāt kakla ortozi. «Līdz pat šai dienai man ir sāpes kaklā, plecos un mugurā. Man ir grūtības pagriezt kaklu, nevaru nodarboties ar sportu, peldēt, braukt ar automašīnu, jo nespēju izdarīt straujas kustības ar galvu. Izejot lidostās pārbaudi, vienmēr man pīkst. Un, jā, es mazliet baidos no ledus.
Agrāk ziemas laikā droši pa ielām pārvietojos augstpapēžu apavos, taču kopš neveiksmīgā kritiena izvēlos zābakus ar drošu zoli un bez papēžiem.
Uz kakla, gandrīz pa vidu, man ir liela rēta, kuru ikdienā mēģinu nomaskēt ar kosmētiku,» saka Jeļena.
«Viena neveiksmīga notikuma dēļ nevēlos noslēgties sevī un dzīvē redzēt tikai slikto. Domāju pozitīvi, jo ticu – labais vienmēr pievelk labo. Ar savu stāstu vēlos iedvesmot arī citus nepadoties brīžos, kad šķiet – visa dzīve ir galā,» uzsver viņa. «Metāla konstrukcijai manā kaklā nav mūža garantijas. Katru gadu dodos pie ārstiem un pārbaudos. Ķirurgs skatās, vai viss joprojām ir kārtībā. Kādā reizē jautāju – kas notiks, ja kaut kas nebūs kārtībā? Viņš man atbildēja – par to mēs tagad nedomāsim. Un es arī nedomāju!»
