Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mēs ļoti maz pārrunājam problēmas un cenšamies ievērot principu – jo lielāka problēma, jo mazāk par to runāt. Jo katrs pateiktais vārds var atstāt lielu iespaidu, un ne vienmēr var atrast pareizos vārdus, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem. Bieži arī neklausāmies viens otrā, un ignorējam netīkamās tēmas. Mums tas veiksmīgi izdevies piecdesmit gadu garumā,» sarunā ar PDz neslēpj māksliniece Helēna Heinrihsone.
Šogad Heinrihsoni nosvinēja zelta kāzas.
Atceroties iepazīšanos ar savu vīru, Helēna ir stāstījusi – Ivars viņai šķitis ļoti skaists, taču līdz ar šo patikšanu bijusi arī kopēja patikšana uz mākslu. Tieši tā viņus savienojusi uz mūžu un vijusies cauri viņu dzīvei. Tāpēc arī tagad gleznotāja uzsver – viņas un Ivara kopdzīvē visi strīdi un diskusijas ir tikai par viņu dzīves galveno sirdslietu – mākslu.
«Daudz pārrunājam savas gleznas, kad mēs viens otru kritizējam vai slavējam. Par laimi, visu dzīvi mūsu dzīvojamā platība gan Rīgā, gan laukos ļauj ik pa laikam fiziski būt attālāk vienam no otra. Iedomājos, būt visu laiku kopā šaurībā, mazā dzīvoklītī ir ir milzīgs pārbaudījums. Tam tā nevajadzētu būt, tādēļ nav jau brīnums, ka daudzi pāri to neiztur. Domāju, arī būvējot māju, ierīkot virtuvi, kamīnu un viesistabu vienā telpā ir liela kļūda. Būtiski, lai katram būtu sava telpa,» spriež māksliniece.
«Mēs viens otru respektējam. Savos uzskatos esmu ļoti vecmodīga – sievietei jādara sieviešu darbi, bet vīrietim – vīriešu. Sievietei nav jābūt traktoram,» uzsver Helēna Heinrihsone.
Viņa stāsta, ka ilgus gadus dzīvesbiedrus cieši vieno kopējais dārzs Saunagā. «Kopā priecājamies par ziediem,» teic māksliniece.
«Nesen K.K. fon Stricka villas skatlogā bija izstādīta glezna, kur es it kā cērtu ar cirvi sev mugurā, un mūsu abu kāzu bilde. Tas nebija domāts kā kas krimināls, tur bija pausta atziņa – ja ko sliktu izdari citam, tas nozīmē, ka patiesībā tu sliktu izdari pats sev,» skaidro viņa.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
