Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izlaušanās no radošās krīzes
«Man bija sākusies nopietna radošā krīze – viss, ko darīju, kā realizēju sevi mākslā, mani pašu vairs neiepriecināja. Tādēļ devos uz ārzemēm un uz laiku noliku malā savas radošās izpausmes,» PDz atklāj māksliniece Linda Īstenā. «Ja no zemes pēkšņi pazustu cilvēki, betona ēkas lēnām apaugtu ar sūnām. Uz jumtiem pēkšņi augtu koks vai no asfalta laukā sprauktos zāles stiebrs. Tāpat ir ar radošumu – tu nevari to apturēt. Vienā brīdī tas tāpat nāks laukā,» smaidot atzīst Linda.
Ceļojumā māksliniecei līdzi nebija ne audeklu, ne krāsu un otu. Somā iemetusi tikai akrila marķieri, un tas izrādījies vislabākais lēmums.
«Pieķēru sevi pie domas, ka varu apgleznot jebko.
Ļāvu šai idejai būt, bet nedomāju, ka tā izvērtīsies tik nopietni. Kad apjautu, ka šī doma mani nav pametusi, sāku apgleznot visus sev apkārt, un nevienu nevajadzēja uz to īpaši pierunāt,» stāsta viņa.
Viss aizsācies ar sejas apgleznošanu, tomēr bijis skaidrs – ar to vien nepietiks. «Mans draugs kļuva par pirmo izmēģinājuma trusīti. Pēc tam aizvedu viņu uz parku, ieliku krūmos un uztaisīju bildi. Tad, staigājot pa Centrāltirgu, ziedu veikaliem vai pārtikas veikalu, sapratu – visur ir materiāli, no kuriem veidot fonu mākslai.»
Salauž stereotipus par slavenībām
«Manā dzīvē notika nopietna transformācija. Sāku apmeklēt aromterapiju, un tā atklāja man jaunu skatu uz apkārtējo pasauli. Kad apgleznoju cilvēkus, man bija interesanti izzināt, kā viņi redz un uztver lietas,» saka Linda. Viņas projekts Perspektīva pastāv jau trīs gadus, un Linda ir pārliecināta – tas ir dvēseles darbs, un viņa šajā procesā ir tikai instruments.
«Šis projekts mani saved kopā ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Pirms apgleznošanas godīgi izstāstu savu stāstu, atklāju, kas bija mans pagrieziena punkts, kas mainīja manu personisko perspektīvu. Uzdodu šiem cilvēkiem jautājumus, un atbildes parāda to, kā viņi domā.» Kas ir nāve? Kas ir jēgpilna saruna? Šādi un daudzi citi jautājumi tika uzdoti modeļiem, kas ļāvušies Lindas mākslinieciskajai izpausmei. «Tie ir jautājumi, kas mani pašu interesē. Kopīgi apspriežam dažādas idejas, cilvēks dodas mājās un, kad ir gatavs, atsūta savas atbildes uz šiem jautājumiem.»
Lindas modeļu vidū ir arī sabiedrībā zināmi cilvēki – Jānis Krīvēns, Lelde Ceriņa, Renārs Zeltiņš, Kaspars Breidaks un citi. Viņa radījusi arī unikālus sejas gleznojumus grupas Tautumeitas dalībniecēm videoklipā dziesmai Panama. «Redzot, ko šie cilvēki dara šajā pasaulē, es varu no viņiem mācīties.
Man gribas dzirdēt viņu stāstus, gribas noārdīt sabiedrībā neapzināti izveidojušos priekšstatus.
Tu jau nekad neesi ar to cilvēku sēdējis pie viena galda un pajautājis kādu īstu jautājumu, lai zinātu, kāds viņš ir. Tas, ko mēs redzam no malas, var izrādīties tikai tēls,» apjautusi Linda.
«Šis ir ļoti intīms veids, kā iepazīties ar cilvēku,» atzīst māksliniece. «Radīšanas procesā esmu ļoti tuvu cilvēka sejai. To apgleznoju, sākot no pusstundas līdz stundai, un tad es savā priekšā redzu audeklu, kas man jāaizpilda. Reizēm cilvēks aizmieg, reizēm ieslīgst mediatīvā fāzē, reizēm arī var sākt raudāt. Cilvēki ir teikuši – caur šo procesu viņi jūtas samīļoti. Citreiz pēc vairākām dienām atraksta, ka jūtas piepildīti, ka esmu emocionāli aizskārusi viņu dvēseles stīgas.»
Izmanto to, kas tev ir!
Interesanti, ka savus mākslas darbus Linda iemūžina nevis ar profesionālu fotoaparatūru, bet gan ar telefona kameru. Tāda ir viņas dzīves filozofija – izmantot to, kas tev ir, nevis gaidīt perfektus apstākļus, instrumentus un laiku.
«Kad uzsāku šo projektu, man bija tikai tas, kas bija. Ja ir ideja, reizēm vajag atļaut nokāpt no saviem augstumiem, lai to realizētu. Kādā brīdī apsvēru, ka varbūt vajadzētu sākt iemūžināt mākslas darbus ar fotoaparātu, bet daudzi atzina, ka tieši tur jau arī slēpjas tā burvība – šajās telefona bildēs. Esmu izmēģinājusi vairākus modernus telefonus, taču vislabāko rezultātu varu sasniegt tikai ar sava ierastā tālruņa kameru – esmu to iepazinusi līdz kaulam,» atklāj viņa.
