Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Latvijas Radio 2 esmu pāris reižu nedēļā, un arī Latvijas Radio 1 man ir neliela muzikāla programma. Joprojām darbojos,» sastapts jaunās grāmatas par komponistu Raimondu Paulu atvēršanas svētkos, žurnālam «Privātā Dzīve» atklāja Gunārs Jākobsons.
«Esmu tur jau tikpat ilgi, cik Maestro – 70 gadu. Ja saskaita kopā, tad mēs abi tur esam jau 140 gadus, vairāk nekā ir radiofonam, kuram pēc pāris gadiem būs simts,» smejas viņš.
Ar Maestro viņi kļuvuši par labiem draugiem. «Visus šos garos gadus esam gājuši viens otram līdzās, netraucējot un daļēji arī viens otru papildinot. Līdz šim ne reizi neesam sastrīdējušies. Es jau Raimondam teicu – tiekamies radiofona simtajā jubilejā!»
Arī Jākobsona dzīvē mūzikai vienmēr bijusi liela loma. Brīvajos brīžos žurnālists aizrāvies ar mutes harmoniku spēlēšanu. Tās viņš sācis spēlēt jau sešu gadu vecumā. Žurnālista tēvs spēlējis gan flautu, gan mutes harmonikas, tāpēc šo instrumentu Gunārs apguvis jau no mazām dienām. Kad agrā jaunībā pārvācies no dzimtās Jelgavas uz Rīgu, instruments nolikts malā. Taču tad Gunāra 50. jubilejas svinībās ieradies viņa draugs aktieris Edgars Liepiņš, kurš uzspēlējis mutes harmonikas. Jaukais priekšnesums atsaucis skaistās bērnības atmiņas, un Gunārs ar jaunu degsmi atkal pievērsās šim instrumentam.
«Neesmu profesionāls mūziķis, bet mūzika man vienmēr bijusi blakus. Nesen mani uzaicināja piedalīties tautas mūzikas festivālā «Dzīvā mūzika», kas notiek Rīgā un Ventspilī. Labprāt piekritu pamuzicēt,» atklāja Jākobsons, piebilstot, ka gatavojoties uzstāties Mutes ermoņiku svētku koncertā Pārventas bibliotēkā Ventspilī.
«8. novembrī «Splendid Palace» būs dokumentālā filma, kas saistīta ar manu radošo darbu Latvijas Radio,» priecājās Jākobsons. Režisore Ināra Kolmane uzņēmusi portretfilmu «Ētera personība. Gunārs Jākobsons». Viņa pirmā reportāža Latvijas Radio izskanēja 1954. gadā, un kopš tā laika balss kļuvusi leģendāra.
