Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mamma, tev ir talants!»
«Nekad nebūtu domājusi, ka savā dzīvē reiz rakstīšu romānus. Skolas laikā sacerējumi man nepadevās, vairāk interesēja matemātika un fizika. Ne velti esmu pabeigusi Ekonomikas fakultāti,» PDz stāsta Jeļena.
Rakstniecībai viņa pievērsusies pavisam nejauši. «Atšķirībā no citiem, kuri, garlaicības mākti, jaunus talantus atklāja pandēmijas laikā, es to nesāku darīt, lai kaut kā aizpildītu savu laiku. Neizskaidrojamu iekšēju nepieciešamību uzrakstīt sieviešu romānu jutu jau pagājušā gada rudenī, kad par tādu koronavīrusu neviens nebija dzirdējis. Atceros, man bija ļoti slikta diena un depresīvs noskaņojums, emocionāli jutos slikti. Nezinu, kāpēc, bet piesēdos pie datora un sāku rakstīt mazu stāstiņu par tēmu – viņš un viņa,» atminas Jeļena.
«Uzrakstot pusi lappuses, to izlasīju un nodomāju – nav slikti. Pasaucu meitu novērtēt manu veikumu.
Viņa, kā jau pusaudze, kurai ir daudz interesantākas lietas darāmas, ļoti negribēja to darīt, bet es gandrīz vai ar varu viņu piespiedu.
Kad viņa sāka lasīt, pamanīju viņas acīs interesi. Beigās meita man teica – mamma, tev ir talants!»
Diktējis kāds augstāks spēks
Jeļena neslēpj, ka meitas vārdi viņai bijuši patīkami. «Garastāvoklis manāmi uzlabojās, tās dienas grūtsirdību biju norakstījusi no sevis nost. Mierīgi devos gulēt, jo tālejošu mērķu man nebija. Taču no rīta pamostoties nodomāju – kāpēc gan man nepamēģināt uzrakstīt mīlas romānu?!
Jau pēc minūtes man bija skaidrs romāna nosaukums, bet pēc stundas galvā bija skaidrs sižets. Kā apmāta sāku rakstīt. Pirmajās četrās lappusēs vispār nesapratu, kāpēc to daru, bet man kāds augstāks spēks diktēja, ko rakstīt. Iespējams, tā bija mūza, kas mani bija piemeklējusi. Pieteicos semināram interneta vidē par to, kā pareizi rakstīt romānus, un izlasīju arī grāmatu par šo tēmu. Tāpēc paralēli gan rakstīju, gan mācījos,» savu ceļu līdz pirmajai grāmatai atklāj Jeļena.
Katru rītu viņa cēlusies pulksten 6.30, lai sēstos pie rakstīšanas. Pirmās 30 romāna lappuses sieviete uzrakstījusi ļoti ātri. «Taču tad viss apstājās. Atveru datoru un nevaru uzrakstīt ne rindiņas, domu nekādu. Mūza pazudusi.» Tā Jeļena mocījusies piecas dienas, neuzrakstot ne vārda. «Nodomāju, ka tā bija kaut kāda mirkļa apmātība. Tomēr tad mana rakstīšanas čakra atkal pavērās. Es sāku rakstīt jau pavisam citā kvalitātē, rakstīt kļuva arvien vieglāk.
Acīmredzot dzīve mani pārbaudīja, cik ļoti es gribu ar to nodarboties,» spriež iluzioniste.
Viņa atzīst, ka visgrūtāk gājis ar nobeigumu. «Man bija tik daudz versiju. Pēdējās piecas lappuses rakstīju piecas nedēļas. Katra rindiņa man padevās ar lielām mokām, jo es ļoti pārdzīvoju par romāna galveno varoni Sofiju – kopā ar viņu smējos, raudāju,» stāsta Jeļena. Punktu romānam, kuram dots nosaukums Atrast Viņu!, jaunā rakstniece pielikusi 29. janvārī.
Autobiogrāfiju nerakstīs
Iluzioniste teic, ka romāna galvenajā varonē tikpat kā nav nekā no pašas Jeļenas. «Tas ir izdomāts tēls, taču tur ir brīži, kurus lasītāji, kas ar mani pazīstami, noteikti atpazīs. Visspilgtākie mirkļi, kurus man izdevies pārdzīvot, ir iekļauti, bet tas nav kā autobiogrāfija. Tās vairāk ir emocijas,» apgalvo jaunā rakstniece.
Jeļena atklāj, ka romāna lappusēs atainoti reāli notikumi. «Vadīju kāzas, un jaunlaulātie man atklāja savu neticamo mīlasstāstu. Tas mani tik ļoti iespaidoja, ka nespēju atteikties no tā iekļaušanas romānā.» Jeļena Paļčevska, kuras pašas dzīvesstāsts ir romāna vērts, norāda, ka viņai nav domas rakstīt grāmatu par savu dzīvi. «Tos es negribu. Šajā ziņā esmu kategoriska. Man vienmēr ir paticis pirms miega izdomāt dažādus stāstiņus, tā man bija sava veida izklaide. Tagad tos uzlieku uz papīra. Laikam beidzot pienācis laiks, kad esmu gatava rakstīt,» spriež viņa.
Sapņo par grāmatu, ne kažoku
Virtuāli grāmata Atrast Viņu! jau ir, palicis vien to nodrukāt. «Man bija plāns pirmo romānu izdot par saviem līdzekļiem, taču pavasarī pandēmija liedza man gūt ienākumus no pamatnodarbošanās. Visi pasākumi tika atcelti. Arī šobrīd nekas nenotiek. Jokoju, ka dažas sievietes sapņo par kažoku, bet es par to, kā samaksāt tipogrāfijai par darbu,» nopūšas viņa.
Jeļena nedomā padoties. «Vairāki cilvēki, arī redaktori un korektori, manu romānu novērtējuši ļoti atzinīgi, tāpēc saviem lasītājiem piedāvāju pasūtīt grāmatu iepriekšpārdošanā. Izdarot pirkumu šodien, man tiks dota iespēja samaksāt tipogrāfijas izdevumus.
Tikko romāns būs nodrukāts, to uzreiz nosūtīšu katram pircējam,» plānus atklāj Jeļena.
Saprotot, ka viņai rakstīšana padodas un sniedz gandarījumu, viņa ķērusies jau pie nākamā romāna. «Varu teikt, ka esmu atradusi savas dzīves aicinājumu, jo šobrīd jau gandrīz pabeigts otrais mīlas romāns. Ir uzmetumi arī trešajam, un ir idejas vēl vairākiem…»
