Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Meditācija saullēktā un pastaigas ar zirgiem
«Es dzīvoju Portugāles vidienē – diezgan dziļos laukos, kur tuvākais ciems un veikals ir 12 kilometru attāluma,» PDz stāsta pasākumu organizatore Sindija Vilde. Turp viņa devās pirms nepilna mēneša. «Man klājas labi, un es jūtos tiešām priviliģēta un lutināta. Īpaši šā brīža situācijā, kad daudzi sēž četrās sienās un nespēj vairs izdomāt, kā savu ikdienu padarīt krāsaināku,» neslēpj viņa.
«Dzīvoju un strādāju Jogas Retreat & Art Boutique villā, kur ir 11 fantastiski zirgi, seši suņi un 12 vistas un gailis. Teritorija ir 42 hektārus plaša, un tajā ir gan pļavas, gan dārzi, gan olīvkoku plantācijas un vīģes koki, gan apelsīnu un citronkoku dārzi un korķa koka ozoli.
Ir savs dīķis, arī baseins. Ir atpūtas istaba ar grāmatām un molbertu gleznošanai, mūzikas telpa ar klavierēm, bungām, ģitāru un Tibetas muzikālajiem traukiem. Gandrīz viss, kas man nepieciešams, lai pilnveidotu sevi, darītu veselīgāku un harmoniskāku,» par savu paradīzi Portugālē stāsta Sindija.
Citi lasa
Villā patlaban ir atceltas visas viesu rezervācijas. «Līdz ar to ir iestājies mierīgs restartēšanās periods, lai uzlabotu esošo un uzsāktu jaunus projektus. Tas ir vērtīgs un radošs laiks, kad iztukšot noliktavās aizmirstos plauktus un radīt jaunas, nebijušas lietas un notikumus.»
«Vīrusa ierobežojumu dēļ ir samazināts arī darbinieku skaits, tādēļ darām daudz ko paši – pļaujam, sējam, stādām, ravējam, tīrām un arī kopjam zirgus,» stāsta Sindija.
«Zirgi ir mans laimes eliksīrs, un šeit tie dzīvo brīvā dabā, nevis stallī. Ir dienas, kad eju kopā ar zirgiem uz dīķi, un ir pēcpusdienas, kad ļaujos grāmatu lasīšanai turpat pļavā. Ir arī dienas, kad staigājam ar zirgiem gar eikaliptu mežiem,» savu jauno ikdienu uzbur viņa.
«Arī mans dienas režīms ir ļoti mainījies. Sešos no rīta pamostos nu jau bez modinātāja un ļaujos rīta meditācijai un jogai saullēktā. Tam seko brokastis, bet jau astoņos no rīta dodos darba pienākumos. Un tad jau ir saulriets, ap desmitiem vakarā esmu jau aizmigusi.»
Pārvietošanos kontrolē policija
Portugālē saslimušo ar Covid-19 pagājušajā nedēļā bija 20 reizes vairāk nekā Latvijā. Sindija saka: «Nebūšu objektīva, analizējot šābrīža situāciju, jo dzīvoju, dabas lutināta. Portugālē, protams, ir vairāk saslimušo nekā Latvijā, bet arī iedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks, tūristu plūsma aktīvāka. Portugāles valdība no 18. marta pasludināja ārkārtējo stāvokli. Sociālās izolācijas periods ilgs līdz 17. aprīlim, bet to, iespējams, pagarinās.» Tāpēc ikdienas dzīve Portugālē arī ir mainījusies.
«Arī šeit ir slēgti visi kultūras centri, atcelti pasākumi, nestrādā veikali, restorāni, viesnīcas, aktīvās atpūtas centri, nav pieejami tūristu apskates objekti. Cilvēku pārvietošanos iekšzemē kontrolē policija. Nepieciešams dokuments, kas apliecina iemeslu, kāpēc esi ārpus mājas. Pārtikas veikali un aptiekas strādā ierobežotu laiku.
Lieldienu brīvdienās no 9. aprīļa līdz 13. aprīlim bija slēgti arī visi pārtikas veikali, vismaz mūsu apkaimē. Neesmu droša par pārējo Portugāli, jo te pat brīvdienas un svētku dienas atsevišķos apgabalos atšķiras,» stāsta latviete.
«Portugāles pilsoņi joprojām drīkst atgriezties valstī. Arī tūristi, kas ierodas savās mājās, drīkst šķērsot robežu, bet to var izdarīt tikai ar savu auto, jo lidmašīnu, starptautisko vilcienu un autobusu reisi ir atcelti. Nestrādā arī auto nomas punkti.» Taču vietējie pieņem situāciju un labi ar to sadzīvo. «Lauku teritorijā, kur atrodos, nav jūtama panika. Arī deficīta statusa vēl nevienai veikala precei nav – ja nu vienīgi tropu augļiem,» piebilst Vilde.
Aicina tautiešus mainīt ierasto dzīvi
«Tas, ko vēlos pateikt saistībā ar Covid-19 saviem tautiešiem – šim visam vajadzēja notikt,» pauž Sindija un aicina uz notiekošo paraudzīties daudz dziļāk. «Uz to, kas šobrīd notiek, pasaule virzījās jau sen. Mums tika sūtīti vairāki brīdinājumi no dabas, bet mēs tos ignorējām. Lielākā daļa cilvēku sāk reaģēt un krasi mainīties tikai ārkārtējas situācijas gadījumos.
Mūsdienu pasaule ir tik ļoti novirzījusies no dabiskā un cilvēcīgā. Lūk, kas mūs spēj apstādināt un atgriezt atpakaļ pie dabas – mūsu veselība. Zeme, gaiss, ūdens, uguns un mēs kā piektais dabas elements.
Mums jādzīvo saskaņā ar zemi un dabu, nevis pret to.
Mūsu slinkums, tiekšanās pēc naudas, dzīšanās pēc slavas un varas ir atsvešinājuši mūs no paša svarīgākā – cilvēcības un patiesas mīlestības pret sevi un tuvākajiem. Tagad mēs esam kopā ar savu ģimeni, veltām laika vairāk sev un attīstām savu radošumu, savus talantus. Esam dabā.
Apzināmies, cik svarīga loma mūsu dzīvē ir ārstiem un skolotājiem.
Šis ir laiks, kad iekopt pašiem savu mazo zemes gabaliņu, kur audzēt savus kartupeļus, tomātus un dilles. Laiks, kad cilvēki vairāk izvēlēsies dzīvot laukos, nevis pilsētā.
Apzināsies, cik svarīgi ir būt pie dabas un dzīvot veselīgi, lai pasargātu sevi no dažādām kaitēm,» uzskata Sindija.
Viņa jau pirms vairākiem mēnešiem, kad vēl nebija nekādu pandēmijas draudu, nolēma mainīt savu ierasto dzīvi un sākt jaunu svešā zemē. Patiesībā šis pārmaiņu ceļš Sindijas dzīvē sākās jau agrāk – pirms diviem gadiem, kad viņa atteicās no mutuļojošās Rīgas dzīves un ar dēlu pārvācās uz Liepāju. Tāpēc Sindija labi apzinās, ko nozīmē lēciens nezināmajā, kas tuvākajā laikā būs jāpiedzīvo daudziem. «Jā, mūsos šobrīd ir stress un totāla neziņa par to, kas notiks.
Galvenais ir neļauties panikai un būt atbildīgiem, jo notiks tas, kam lemts notikt – gribam to vai ne. Svarīgi saskatīt pozitīvo, ļauties un kustēties līdzi straumei, adaptējoties jauniem dzīves apstākļiem. Ja uznāk panikas lēkmes, kas ir pilnīgi normāli, galvenais ir elpot! Turpināt elpot, sadzirdot savus sirdspukstus no iekšpuses, un patiesi ticēt – viss būs citādi, un katram no mums tā būs daudz labāk nekā pirms Covid-19.
Daudzi mainīs savu nodarbošanos, profesiju un dzīvesvietu, mainīs savus ikdienas paradumus. Jāapzinās, ka nekas vairs nebūs tā, kā tas bija, – tāpēc jākustas un jādomā, kā mēs vislabāk varam pielāgoties šai situācijai. Un tas ir jādara šodien, nevis jāiestrēgst gaidīšanas režīmā,» mudina Sindija.
