Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Guvis mācību – jāveido iekrājumi
«Šis savdabīgais laiks liek prātam darboties citādākā režīmā. Jādomā, kā nodrošināt ģimeni brīdī, kad tev aizliedz darīt to, ko mīli visvairāk,» rosoties miniatūrajā kafejnīcā, atzīst mūziķis Mārtiņš Ruskis. Krīzes spiests, viņš dažu nedēļu laikā kopā ar sievu Žaneti izveidoja ģimenes uzņēmumu Kantero – mobilo kafejnīcu uz riteņiem.
«Šī vasara man bija ieplānota tik koncertiem bagāta kā vēl nekad, un te pēkšņi viss – ārkārtējā situācija valstī. Pirmais, kas tika atcelts, bija kāds starptautiskais pasākums. Tobrīd vēl domāju – kādā sakarā? Sākumā uz visu raudzījos samērā vieglprātīgi, domājot, ka mūs tas īpaši neskars.
Parasti kas tāds notiek kaut kur citur, nevis šeit, Latvijā.
Tāpēc neilgi pirms krīzes valstī paprāvas naudas summas ieguldīju lietās, kurās ar šodienas prātu to vairs nedarītu. Piemēram, veicu dārgu automašīnas remontu. Iekrājumi saruka, taču biju pārliecināts – priekšā ir smuks mēnesis, kad atkal būs ienākumi. Un tad tika paziņots, ka uzstāšanās vairs nav atļautas…»
Mārtiņš atzīst, ka atšķirībā no daudziem mūziķiem, viņam vismaz ir darbs Latvijas Radio 2. «Taču, tā kā šobrīd esmu vienīgais pelnītājs ģimenē, mani pārņēma grūtsirdība. Agrāk dzīvoju tikai šim brīdim un ar pēdējiem 50 eiro varēju doties uz restorānu, jo zināju – nākamajā dienā būs uzstāšanās, nopelnīšu vēl. Tagad esmu guvis mācību un apzinos – jāveido uzkrājumi nebaltām dienām,» atklāts ir viņš.
Pieteicies darbā par kurjeru
Saprotot, ka nopietnas uzstāšanās tuvākajos mēnešos nebūs, Mārtiņš bija gatavs strādāt darbu, kas nav saistīts ar mūziku.
«Kur tikai nesūtīju savu CV! Pieteicos strādāt arī par kurjeru un zvanu centrālē, diemžēl gandrīz visās vietās bija klusums Daži atbildēja – paldies, sazināsimies ar jums pēc ārkārtējās situācijas beigām,» pieredzē dalās Mārtiņš.
Iedvesmojoša saruna ar sievu viņu motivēja neapstāties un meklēt jaunus risinājumus. «Žanete man teica: «Tu taču esi gudrs un ar plašu paziņu loku. Padomā, ko vēl varētu darīt!» 9. aprīlī devos pastaigā ar mazo pa parku un vēlējos iedzert kafiju. Lai dabūtu kafiju, bija jāmēro liels gabals līdz tuvākajam kioskam.
«Tad arī dzima ideja – pag, bet es taču kafiju varu uztaisīt pats un tepat – parka vidū!» atceras Ruskis.
Jau trīs gadus viņa ģimene dzīvo Olainē, bet līdz šim tā arī nebija atraduši vietu, kur varētu dabūt patiešām labu kafiju līdzņemšanai. Tieši pēc mēneša – 9. maijā – viņš jau gatavoja kafiju parka centrā.
Pirmais klients – sievas vectētiņš
«Vispirms devos uz Olaines domi, kas ideju par kafijas namiņu akceptēja un izsniedza atļauju tā atvēršanai. Sākumā apsvēru mazas būdiņas iegādi, taču, ieraugot to cenas, sapratu – pārāk dārgi,» stāsta Mārtiņš. Viņš savu kafejnīcu ierīkoja treilerā.
«Tehniskajā pasē rakstīts, ka tā ir dzīvnieku pārvadājamā piekabe. Iegādājos to no beķerejas Graudu spēks, kas treileru jau bija pārveidojuši. Tajā gan nebija elektrības, to man palīdzēja pieslēgt brāļi. Meistars izveidoja bāra leti. Kafijas automātu nomāju no Gemoss, kafiju pērku no Latvijas grauzdētavas Andrito.»
Mārtiņš neslēpj, ka nopietnas pieredzes kafijas gatavošanā viņam nebija. «Tiku mācīts, kā pareizi rīkoties gan ar kases, gan kafijas aparātu. Labas kafijas pagatavošanā daudz ideju smēlos arī no internetā pieejamajām pamācībām. Pat Gemoss darbinieki brīnījās, ka jau zinu par kafiju tik daudz! Esmu apķērīgs puisis un jaunas lietas spēju iemācīties patiešām ātri,» pasmaida Mārtiņš.
«Mans pirmais klients bija sievas vectēvs, kurš vispirms man palīdzēja visu uzstādīt un tad pacietīgi gaidīja, kamēr pagatavoju kafiju,» atceras Mārtiņš. «Nākamajā dienā jau no deviņiem rītā gaidīju klientus un sapratu, ka svētdien tik agri ceļos tikai es. Pirmie pircēji parādījās ap desmitiem, un nu jau pēc kafijas brauc arī rīdzinieki. Tagad katru dienu aiz letes rosos pats, bet vēlāk to darīsim uz maiņām ar sievu. Šis ir mans ilgtermiņa projekts, kuru nākotnē apvienošu ar mūziku. Esmu gatavs uz pasākumiem braukt ne tikai ar dziesmām, bet arī ar savu kafijas namiņu,» teic Mārtiņš.
